Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Specializētie pārtikas veikali un PVN pārtikai

Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors

Kopš pagājušā gada nogales turpinās arī specializēto pārtikas veikalu strauja attīstība. Šo tendenci varēsim redzēt arī 2017.gadā un līdz ar to prognozēt būtisku apgrozījuma pieaugumu specializēto veikalu segmentā. Tas liecina par to, ka – lai arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgus ir neliels un arī pirktspēja nav liela, tomēr ir iespējama jaunu tirgus dalībnieku ienākšana, kas pastiprinās konkurenci un no tirgus pakāpeniski "izspiedīs" mazāk konkurētspējīgos tirgotājus.

Konkurence pārtikas mazumtirdzniecības sektorā ir liela, to pastiprina jaunu tirdzniecības vietu atvēršana. Lielāko nozares spēlētāji ir saglabājuši savas līderpozīcijas, galvenokārt pateicoties tam, ka pastāvīgi strādā pie veikalu tīkla attīstības. Tiek atvērtas jaunas tirdzniecības vietas un modernizētas esošās, ieviesti jauni tehniskie risinājumi, piemēram, pašapkalpošanās kases.

Pēdējos gados inflācija ir bijusi ļoti zema, tikai pagājušā gada nogalē un šogad redzam nelielu kāpumu. Lai arī kopējā ekonomiskā situācija uzlabojas, Latvija joprojām ir Eiropas Savienības (ES) valstu priekšgalā, raugoties uz to, cik lielu daļu izdevumu iedzīvotājiem vidēji sastāda maksājumi par pārtiku. Nenoliedzami ievērojamu lomu spēlē fakts, ka esam retā ES valsts, kurā ikdienas pārtikas precēm nav samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.

Šajā jomā turpinās diskusijas, vai samazināt PVN augļiem un dārzeņiem. Ceram, ka Zemkopības ministrijas iniciatīva samazināt PVN augļiem un dārzeņiem 2017.gadā noslēgsies ar pozitīvu rezultātu. Tas ne tikai veicinās šo produktu patēriņu, bet būtiski uzlabos vietējo augļu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju, kā arī tā būtu reāla darbība ēnu ekonomikas plānā, kas mazinās ēnu ekonomiku šajā sektorā.

Augot vidējās algas apmēram, arī iedzīvotāju pirktspējai ir tendence pieaugt. Tas ietekmē situāciju mazumtirdzniecībā. Pircēji īpašu uzmanību pievērš preču svaigumam un kvalitātei - tie iepērkas biežāk, regulārāk, taču vidēji katrā iepirkšanās reizē pirkumi ir mazāki. Pircēji vairāk uzmanības pievērš cenas un kvalitātes attiecībai.

Kā vienu no nozares attīstības un konkurētspējas "atslēgām" būtu jāmin nozīme rūpēties par darbiniekiem, mazumtirgotājiem strādāt pie dažādu programmu izstrādes darbinieku labsajūtas veicināšanai. Jau šobrīd vadošie mazumtirgotāji to dara un tiek pilnveidotas dažādas programmas. Pēdējos gados kadru mainība ir samazinājusies, darbiniekiem tiek piedāvātas dažādas programmas, piemēram, daļai darbinieku daļēji tiek segtas izglītības iegūšanas izmaksas, veselības apdrošināšana, brīvpusdienas, transporta kompensācijas un naktsmītnes.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Lidl" kā iespēja darbiniekiem un drauds vietējiem uzņēmējiem

Jūlija beigās nāca ziņa, ka Latvijā drīzumā varētu ienākt Vācijas zemo cenu veikalu tīkls "Lidl". Kā norādīja vietējo tirgotāju pārstāvji, "Lidl" ienākšana Latvijas tirgū saasinās konkurenci par darbiniekiem, kā arī sniegs darbiniekiem lielāku darbavietas izvēles brīvību.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzīts uzskata, ka "Lidl" būs izaicinājums atvērt daudzus veikalus un apmācīt daudzus darbiniekus. Tādejādi sagaidāms, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies. Tāpat vācu tirdzniecības tīkla darbības sākšana Latvijā varētu sakustināt tirgu, radīt lielāku konkurenci, kas varētu noderēt esošajiem tirgotājiem, sacīja Krūzītis.

Bet Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs sacīja, ka vietējiem uzņēmējiem tas nenozīmējot neko labu, jo "Lidl" pamatā veic globālos iepirkumus, un no Latvijas tikai viens vai divi uzņēmumi varot cerēt uz ilgtermiņa sadarbību.

Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure atzina, ka "Lidl" ienākšana Latvijā veicinās konkurenci tirgotāju vidū, kā arī sniegs jaunas iespējas vietējiem ražotājiem. Tomēr viņa norādīja, ka ar Vācijas zemo cenu veikalu tīkla ienākšanu pastāv risks, ka Ltvijas tirgū var straujāk parādīties importa produkti, tādā veidā pasliktinot vietējo ražotāju situāciju.

Tikmēr tīkls "Lidl" līdz šim nav paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū. "Lidl" veikalu tīkls patlaban darbojas Lietuvā.

Lasīt vairāk

02. VID, "ss.lv" un nereģistrētie auto tirgotāji

Augusta sākumā pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma tika atslēgts sludinājumu portāla "ss.lv" domēna vārds. VID bija nolēmis apturēt portāla "ss.lv" darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. "ss.lv gan nomainījis domēna vārdu pret "ss.com", turpinot nodrošinot pakalpojumus. VID bija apturējis arī ar "ss.lv" īpašniekiem saistītā uzņēmuma "Internet" saimniecisko darbību. "Internet" 1.augustā pieņemto VID lēmumu par "Internet" saimnieciskās darbības apturēšanu 3.augustā pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei.

Notikošais ap sludinājumu portālu "ss.lv" bija radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT). Tikmēr auto tirgotāju pārstāvji pauda, ka sabiedrībā un uzņēmēju vidū sašutumu izraisījusī portāla "ss.lv" darbības apturēšana, atklāj, ka Latvijas sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztvert kā pozitīvu rīcību.

Auto asociācijas dati liecina, ka noteiktā cenu segmentā krāpšanās ar nenomaksātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai nedeklarētu uzņēmējdarbību, apejot visus nodokļus, lietotu auto tirdzniecības nozarē sasniedz 80% no kopējā apjoma. Tas apgrūtina godprātīgo tirgus dalībnieku darbību, kropļo konkurenci un kaitē uzņēmējdarbībai.

Taču vēlāk "ss.lv" nodeva VID rīcībā daļu pieprasītās informācijas par portālā ievietotajiem sludinājumiem, kā arī uzņēmums ir rakstiski paudis apņemšanos arī turpmāk sadarboties ar VID un sniegt tam nepieciešamo informāciju. Ņemot vērā ar komersantu panākto vienošanos par sadarbību, VID 23.augustā ir pieņēmis lēmumu atjaunot "Internet" saimniecisko darbību, līdz ar to arī domēnu "ss.lv".

Lasīt vairāk

03. "Maxima" pārņem no Latvijas aizgājušā "Prisma" tīkla telpas

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Maxima Latvija" ir ieinteresēts kļūt par nomnieku trijos lielveikalos, kurus Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali "Prisma". Kā atklāja "Maxima Latvija" vadītājs Andris Vilcmeiers, "Maxima Latvija" sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros "Prisma" lielveikali pārtrauks darbu.

Rīgā bija atvērti trīs "Prisma" lielveikali - "Prisma Plaza", "Prisma Sporta" un "Prisma Imanta". Veikali kopš 23.maija ir slēgti. Patlaban "Maxima" veikals atvērts tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur iepriekš bija "Prisma". Tikmēr Konkurences padome vēl vērtē "Maxima" veikala atvēršanu bijušā "Prisma Sporta" vietā.

Koncerns "Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta" (SOK) iepriekš vēstīja, ka tā vadība ir izlēmusi izbeigt "Prisma" lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jo "Prisma" veikalu tirgus daļa Latvijā un Lietuvā nav pietiekoši liela, lai spētu veikt ienesīgu uzņēmējdarbību tuvākajā nākotnē.

Vienlaikus SOK plāno turpināt darbu Igaunijā, kur ir astoņi "Prisma" veikali, un Sanktpēterburgā, kur ir 16 "Prisma" veikali. SOK mērķis ir palielināt tirgus daļu un veikalu skaitu abās valstīs.

Lasīt vairāk

04. Grūtā jauno kases aparātu ieviešana

Jūlija sākumā Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vērsās ar sūdzību Eiropas Komisijas (EK) Izaugsmes ģenerāldirektorātā Briselē par kases aparātu reformas neatbilstību Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm. EK Iekšējā tirgus politikas un pārraudzības daļas vadītājs esot konstatējis, ka Latvijas valdība nav informējusi EK par privātās komercsertifikācijas ieviešanu un par atšķirīgas attieksmes noteikšanu atkarībā no uzņēmuma lieluma, norādīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
LTA iesniegtajai sūdzībai EK vēlāk pievienojās arī Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība. Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju EK, vēršot uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

Iepriekš LTA vērsās Konkurences padomē (KP) ar lūgumu izvērtēt radušos situāciju, kad VID ar normatīvo aktu grozījumiem īsā kases aparātu nomaiņas termiņa dēļ esot radījis monopolstāvokli kases aparātu piegādātājai SIA "Computer Hardware Design", taču KP nekonstatē pārkāpumus nekonstatēja.

Jauno kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija jāveic līdz šī gada 1.jūlijam. Taču tā kā sertifikācijas process turpinās jorpojām, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā ievēro "Konsultē vispirms" principu un ar izpratni izturas, sniedz atbalstu un konsultē tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lasīt vairāk

05. Akcīzes palielināšana un kontrabandas apjomu pieaugums

Saeima jūlija sākumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, paredzot straujāku nodokļa palielināšanu cigaretēm. Izmaiņas paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 74,6 eiro apmērā par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā. Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka cigarešu paciņas cena 2018.gadā augs par 24 centiem, 2019.gadā - par 13 centiem.

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālajā asociācijā (TIRNA) uzsvēra, ka tā rezultātā pieaugs tabakas izstrādājumu gala cena veikalos, kas veicinās kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjomu pieaugumu, atgādinot, ka Latvijā ir augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, tādējādi katru gadu valsts budžets zaudē aptuveni 69 miljonus eiro.

Tāpat iepriekšējo gadu pieredze pierāda, ka strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana cigaretēm nozīmē vēl straujāku kontrabandas pieaugumu, jo nodokļa palielinājums, kas pārsniedz inflāciju, sniedz ieguvumus tikai nelegālā biznesa darboņiem, kropļo legālo uzņēmējdarbību un rada zaudējumus.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mazumtirdzniecība aug straujāk par IKP

Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums auga straujāk par iekšzemes kopproduktu (IKP). Kamēr IKP palielinājās par 2,7 %, mazumtirdzniecība auga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3 %.

Nozares neveiksmes

Ēnu ekonomikas skavās

Saskaņā ar "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu pērn ēnu ekonomikas apjoms mazumtirdzniecībā bijis 24,6 %, kas ir otrs lielākais ēnu ekonomikas rādītājs Latvijā. Kā atzīst nozarē, tas liecina par to, ka cīņa pret ēnu ekonomiku un negodprātīgajiem uzņēmējiem ir gausa, savukārt valsts par ēnu ekonomikas apmēru runā "filozofiski". Tikmēr pastāvošā ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Tirdzniecības misijas un semināri

Kopuma noorganizētas 30 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misijas, kurās kopā piedalījušies 223 uzņēmēji, kā arī septiņas valsts augstāko amatpersonu vizītes, kurās piedalījās 198 uzņēmēji. Pērn arī apstrādāts 851 pieprasījums/eksporta projekts. Lielākais pieprasījumu skaits – 119 – saņemts pārstāvniecībā Francijā, 89 – Lielbritānijā, 74 – Zviedrijā, 82 – Vācijā, 69 – Somijā, 40 – Nīderlandē. Tāpat uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos LIAA organizētajos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros, tā 2015. gadā noorganizēti 36 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši gandrīz 1288 dalībnieki. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā, Somijā, Itālijā, Singapūrā, Šanhajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā un Azerbaidžānā.

Pieaugošā konkurence un pirktspēja

Jau vairākus gadus sīvā konkurence mazumtirdzniecībā veicina arvien ciešāku mazo un vidējo veikalnieku kooperāciju. Tiesa, tas neiztiek bez grūtībām, jo, no vienas puses, vietējie veikalu tīkli stiprina savas pozīcijas, cenšoties piesaistīt arvien vairāk vēl palikušos neatkarīgos uzņēmumus, no otras puses, veikalu tīkliem jārēķinās ar to, ka šogad nozarē nav gaidāms būtisks pieaugums, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un vēlme tērēties. Joprojām nozarei kopumā kā izaicinājums saglabājas arī darbaspēka trūkuma pārvarēšana. Darbaspēks ik gadu noveco, bet jaunie pie kasēm vai uz noliktavām īpaši neraujas. Lai arī kādus labumus nozares uzņēmumi piedāvātu jaunajiem darbiniekiem, to piesaistīšana vai esošo noturēšana ne vienmēr vainagojas panākumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 759 3 742 3 708
Darbinieku skaits, tūkst. 80 83 80
Peļņa, milj. EUR 156 181 203
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 9 678 10 323 10 416
Apgrozījuma izmaiņas 10 7 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 785 281 5.98 27 427 3.49% 5690
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 688 800 2.14 19 173 2.78% 7948
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 291 524 10.77 5 828 2.00% 63
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 253 414 1.75 1 369 0.54% 338
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 148 985 55.76 2 484 1.67% 62
6. Ourea, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 20, LV-2167
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu vairumtirdzniecība 123 248 8.21 407 0.33% 15
7. PHILIP MORRIS LATVIA, SIA
Pulkveža Brieža 21-6, Rīga, LV-1010 T. 67201201
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 112 048 7.86 528 0.47% 25
8. LG ELECTRONICS LATVIA, SIA
Grēdu 4a, Rīga, LV-1019 T. 67311337
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 97 648 1.6 1 026 1.05% 36
9. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 95 676 219.94 318 0.33% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. Linas Agro, SIA
Bauskas 2, Jelgava, LV-3001 T. 63084024
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 95 028 65.47 -283 -0.30% 32
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016

Viedokļi

Autors: Henriks Danusēvičs

Jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem

Aizvadītais 2015. gads bija stabils gads, kura laikā netika piedzīvoti būtiski satricinājumi, kas varētu ietekmēt mazumtirdzniecības nozari kopumā. Tirgotāji pērn drīzāk dzīvoja jaunā gada satricinājumu gaidās, kas ir saistītas ar vairākām izmaiņām likumos, noteikumos un nodokļos. Taču mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, visticamāk, būs jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem. Lielo veikalu ķēdes pērn attīstījās salīdzinoši straujāk par mazo un vidējo veikalu ķēdēm, lai gan mazie un vidējie lasīt tālāk

Autors: Noris Krūzītis

Attīstība par spīti jauniem ierobežojumiem

Pagājušā gada nozare augusi par aptuveni 5 %, ko sekmēja gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, gan veikalu tīklu paplašināšanās un pilnveidošana, turpinot jaunu veikalu atvēršanu, rekonstruēšanu un paplašināšanu, radot arī ērtības klientiem, piemēram, ieviešot pašapkalpošanās kases aparātus. Arī uz 2016. gada rādītājiem tirdzniecības nozare kopumā var skatīties ar optimismu, domājams, ka izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī vai nedaudz augs 5 līdz 8 % robežās. Dzīves līmeņa pakāpeniska lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Rīgas enerģija" noliedz krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā

Rīga, 20.okt., LETA. SIA "Rīgas enerģija" kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo krāpniecību saistībā ar elektroenerģijas ražošanu obligātajā iepirkumā, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā medijiem. ""Rīgas enerģija" ir dibināta ar mērķi ražot enerģiju no Latvijā pieejamām, atjaunojamām izejvielām - no šķeldas, ražošanas procesā izmantojot tvaika ciklu. Pateicoties šai enerģijas ražošanas metodei, stiprinot mūsu valsts enerģētisko drošību, mēs dodam savu lasīt tālāk

Autors: LETA

Par "adidas Baltics" valdes priekšsēdētāju kļuvis "adidas" vadītājs Polijā Červonogrodzkis

Rīga, 20.okt., LETA. Par sporta preču tirgotājas SIA "adidas Baltics" valdes priekšsēdētāju kļuvis "adidas" vadītājs Polijā Arturs Červonogrodzkis, aģentūrai LETA apstiprināja "adidas" pārstāvji. Kā liecina "Firmas.lv", izmaiņas uzņēmuma valdē reģistrētas 16.oktobrī. Červonogrodzkis nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Čehijas pilsoni Josefu Jelineku. Darbu valdē turpina līdzšinējie valdes locekļi Iluta Linde un Vācijas pilsonis Andreas Rihters. Uzņēmuma "adidas Baltics" pārstāvji lasīt tālāk

Autors: LETA

EM un "Sadales tīkls" informēs par rīcību saistībā ar komersantu iespējamu krāpniecību ar OIK atļaujām

Rīga, 20.okt., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) un AS "Sadales tīkls" pārstāvji informēs par rīcību saistībā ar komersantu iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā. Preses konference notiks Brīvības ielā 55, Rīgā, plkst.10. Tajā piedalīsies ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks, kā arī "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs. Jau ziņots, ka EM iesniegusi pieteikumu lasīt tālāk

Visas ziņas >>>