Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Jaunumi

ES fondu aktīvākas apguves gaidās: 2014-2020 periods jau teju 1/2, bet līdzekļi apgūti 1/3 no kopējā apjoma.

Līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro t.i. 1/3 no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta.


Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) fondu t.s. jaunais plānošanas periods no 2014.gada līdz 2020.gadam jau ir gandrīz pusē, tā ieviešana ir pamatīgi aizkavējusies, kas atstājis ietekmi arī uz valsts kopējo ekonomisko izaugsmi. 2016.gads pagāja politiķiem solot, ka ES fondu apgūšana aktivizēsies, tomēr realitāte izrādījās citādāka, jo ES fondu ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu pieņemšana nevedās tika raiti. 2017.gads ES fondu apguvē izskatās cerīgāks, jo nepieciešamie MK noteikumi pavisam drīz tiks pieņemti, kas nozīmē, ka ES fondi šogad varētu būt pieejami pilnā apjomā. Tiesa, ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, tā, piemēram, atsevišķas iniciatīvas var pretendēt arī uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu resursiem.


Līdz šim apstiprināti noteikumi par 3,7 miljardiem eiro

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz šā gada 12.janvārim ir apstiprināti MK noteikumi 3,7 miljardu eiro apmērā jeb 85% no kopējā ES fondu finansējuma summas. Līdz janvāra sākumam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) bija izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro ES fondu finansējuma.

Atlašu ietvaros ir izvērtēti un apstiprināti 216 projektu iesniegumi - tajos paredzētais ES fondu finansējums pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumi līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti jau par gandrīz 1,4 miljardiem eiro no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 2016.gada beigām projektos saņemti maksājumi par 5,5% ES fondu investīciju jeb 241 miljoniem eiro. Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017.gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017.gada marta vidū informēt valdību.

ES fondu atbalsts ticis 65 000 iedzīvotāju

ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam atbalsts sniegts vairāk nekā 65 000 bezdarbnieku, izglītībā vai apmācībā neiesaistīto jauniešu, kā arī sociālā darba speciālistu ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts profesionālās kvalifikācijas celšanā.
Kopumā no 2016.gada 1.decembra līdz šā gada 12.janvārim ir noslēgti līgumi 179,3 miljonu eiro apmērā par projektu uzsākšanu tādās jomās, kā, piemēram, profesionālo izglītības iestāžu modernizācija, ražošanas ēku būvniecība un atjaunošana un komersantu nodarbināto personu apmācības. Lai arī projektu aktīva ieviešana ir sākusies salīdzinoši nesen, līdz šim ir pabeigta autoceļa segas un tilta pārbūve Rīgas un Liepājas autoceļa posmā ar tiltu pār Apšupi, ieguldot no Kohēzijas fonda 9,64 miljonus eiro. Tāpat ir pabeigta Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 780 000 eiro.

FM norāda, ka šajā gadā paredzamie izaicinājumi ES fondu jomā ir nodrošināt strauju un pastāvīgu projektu uzsākšanas un finanšu plūsmas pieaugumu, vienlaikus koncentrējoties uz efektīvu investīciju rezultātu sasniegšanu. Vairāk informācijas par ES fondu ieviešanas sekmju uzraudzības plāniem FM valdībā iesniegs kopā ar regulāro pusgada ziņojumu par ES fondu investīcijām šī gada martā.

Nozaru ministrijām pēc iespējas drīzāk jāpieņem atlikušie lēmumi par investīcijām, tai skaitā, kam kavēta MK noteikumu apstiprināšana. 2017.gadā kopumā plānots apstiprināt 19 MK noteikumus ar kopējo finansējumu 574,7 miljoni eiro. No tiem pieciem MK noteikumiem ar kopējo finansējumu 443,1 miljoni eiro izpildes termiņš kavējas kopš 2016.gada - investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā, Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ FM aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot FM palīdzību, kad iespējams.

Ministre: 2017.gadā aktivizēsies ES fondu apguve

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka 2016.gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.gads) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk nekā 5000 jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 000 bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk nekā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk nekā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 kilometru ceļu un 52 kilometru sliežu ceļu.

„Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.gads) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016.gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Tādējādi 2017.gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze,” sacīja finanšu ministre.

Tajā pašā laikā patlaban jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020.gada. Latvija 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī Eiropas Komisija, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007.gada līdz 2015.gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. „Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Bez ES fondiem papildu pieejams 102,1 miljons eiro

Skaidrs, ka ES fondi nav vienīgais finanšu instruments, ar kura palīdzību iespējams līdzfinansēt dažādus projektus. Viens no šādiem instrumentiem ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (EEZ/NOR) finansējums, kura ietvaros Latvijai līdz 2021.gadam būs pieejams 102,1 miljons eiro. EEZ/NOR finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.

Līdz 2021.gadam Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu - donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5% rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c. Savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ/NOR īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ/NOR periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.

Lasīt vairāk Mazāk

Ieskats 2017.gada būtiskākajās nodokļu izmaiņās

Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

KOPSAVILKUMS (UIN, IIN, PVN, MUN, AN, komercAUTO...):

UIN:
o Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
o UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu

AN: akcīzes nodoklis:
o Ar gada sākumu tika paaugstinātas AN likmes tabakas izstrādājumiem. Pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%
o Ar 2017.gada 1.martu alkoholiskajiem dzērieniem.
o Ar 2017.gada 1.jūliju 1.jūliju AN likme cigāriem un tiks atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.


PVN:
o ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
o reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
o lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība VID iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.
o Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”


Minimālā alga: no 2017.gada 380 eiro (iepriekš 370)

IIN:
o izslēgs darba devēja apmaksātos darba darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā (izņemot valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība)
o Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā
o IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī

MUN: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% (līdz 31.12.17) ; apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.

Jaunuzņēmumiem: spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, ir tiesības piemērot UIN atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma

AUTO
o Taksometriem: fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
o transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma
o Darījumi ar juridiskai personai: ja atkārtoti reģistrēts Latvijā, CSDD vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, VID veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas riski.
o Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija


Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi: atcelti.

Gatavojot 2017.gada valsts budžetu, valdības pārstāvji solīja neieviest būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Tomēr realitātē solījums netika izpildīts un 2017.gads iesākās ar dažām būtiskām un dažām mazāk būtiskām izmaiņām nodokļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar būtiskākajām izmaiņām nodokļos, tomēr der atcerēties, ka šā gada pavasarī Finanšu ministrija nāks klajā ar jaunu nodokļu politikas stratēģiju, kuras konceptuālais rāmis pagaidām gan nav zināmas.

Plašākas UIN izmaiņas

Gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Viena no izmaiņām paredz, ka, sagatavojot UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.

Precizēta arī reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības.
Tāpat noteikts, ka kopš gada sākuma UIN avansa apmēru aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

Izmaiņas cīņai pret PVN izkrāpšanu
2017.gada 1.janvārī uz ierobežotu laika periodu tika ieviesta tā sauktā reversā jeb apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.

Kopš gada sākumā arī ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana tiek ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri ir atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi - viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis. Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.

Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.
Dažām precēm aug akcīzes nodoklis
No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai. Savukārt ar 2017.gada 1.martu tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tika atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei. Bet no 2017.gada 1.jūlija tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

Panāk izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā
Skaļākās nodokļu politikas izmaiņas bija saistītas ar mikrouzņēmumu regulējumu. Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%. Likums arī paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Likums paredz, ka MUN maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Tajā pašā laikā no MUN likuma izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par MUN maksātāju.

Nedaudz aug minimālā alga
No 1.janvāra minimālā darba alga Latvijā ir 380 eiro. 2016.gadā minimālā alga bija 370 eiro. Šāds 10 eiro minimālās darba algas pieaugums darba devējiem izmaksās 12,36 eiro, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016.gada aprīlī Latvijā bija 177 800 darba ņēmēju, kuriem darba ienākumi ir minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 370 eiro un mazāk. Privātajā sektorā strādā 144 500 šādu cilvēku, bet sabiedriskajā sektorā - 30 600 cilvēku. Savukārt darba ņēmēju skaits, kuriem darba ienākumi bija tieši minimālās mēneša darba algas apmērā, 2016.gada aprīli bija 33 000 cilvēku, tai skaitā privātajā sektorā tādu bija 25 400 un sabiedriskajā sektorā - 7100 cilvēku.

Izmaiņas piedzīvo arī IIN

Pagājušajā gadā Saeima pieņēma arī grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz, ka turpmāk no darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 eiro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Tāpat turpmāk ar IIN netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 eiro mēnesī . Ieviestas arī normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.

Kopš šā gada sākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Īpašs nodokļu režīms taksometriem un jaunuzņēmumiem
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā arī speciāls nodokļu režīms taksometriem, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
Tāpat no gada sākuma spēkā stājies „Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Likums paredz, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi.

Kopš 2017.gada 1.janvāra arī noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā noteiktos izņēmumus.



Mazinās krāpšanu darījumos ar auto

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri tiek noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski. Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.

Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.
Savukārt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 kubikcentimetriem papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 eiro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Vairs nebūs elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā no 2017.gada 1.janvāra atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.


Jaunas nodokļu politikas gaidās

Ierasts, ka izmaiņas nodokļu politikā tiek pieņemtas strauji, nereti pat nekonsultējoties ar uzņēmējiem un sabiedrību. Tomēr nu valdība ir nolēmusi laboties un Finanšu ministrija sola līdz šā gada aprīlim izstrādāt jaunu Latvijas nodokļu politikas stratēģiju, iezīmējot būtiskākās nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jau iepriekš norādījusi, ka visas izmaiņas nestāsies spēkā uzreiz 2018.gadā, bet pakāpeniski.

Patlaban vēl nav oficiāli zināmi jaunās nodokļu politikas stratēģijas pamatprincipi, tomēr pagājušā gada nogalē tie tika iezīmēti Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu politikai veltītajā konferencē. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konferencē norādīja, ka Latvijā ir nepieciešams skaidrs, pārskatāms un vienkārši administrējams nodokļu režīms, lai iekasēto nodokļu apmērs 2020.gadā veidotu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko galvenokārt nodrošinātu ēnu ekonomikas samazināšana. Premjers atzina, ka nodokļu iekasējamība ik gadus ir jāpalielina par vienu procentpunktu. Viņš arī atgādināja, ka valdības uzdevums joprojām ir nodrošināt nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursiem.

Konferencē tika arī prezentēts teju gadu tapušais Pasaules Bankas Latvijas nodokļu politikas izvērtējums, kurā Pasaules Banka norāda, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijā ir jāvirzās prom no darbaspēka, sevišķi fokusējoties uz nodokļu samazinājumu darbaspēkam ar zemiem ienākumiem. Pasaules Banka arī uzskata, ka Latvijai nodokļu sistēma ir jāaplūko kopumā, nevis katru nodokli atsevišķi, tāpat svarīgi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Savukārt OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss vērtējumā bija tiešāks. Viņš uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēma ir fundamentāli jāmaina. OECD eksperts iesaka reformēt darbaspēka nodokļus, veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un tā progresivitātē. Viņš iesaka arī integrēt solidaritātes nodokli IIN. Tāpat ieteicams reformēt mikrouzņēmumu nodokli.

Finanšu ministre uzskata, ka Latvija iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Tajā pašā laikā Reizniece-Ozola atgādina, ka nodokļu reforma nav pašmērķis, bet gan tās izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem - kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus.



Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mērenas izaugsmes gads

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis

Lai gan pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, pārtikas mazumtirdzniecības nozarē kopējais apgrozījuma pieaugums varētu būt palielinājies vien par dažiem procentiem, atsevišķu uzņēmumu gada rezultāti varētu būt atšķirīgi, un to apgrozījuma pieaugums 2016.gadā varētu būt sasniedzis līdz 5%. Lielākoties apgrozījums pērn audzis tiem uzņēmumiem, kas paplašinājuši savu veikalu tīklu.

Lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem aizvadītais gads bija mērenas izaugsmes gads, kas vērsts uz stabilāku izaugsmi turpmākajos gados. 2016.gadā Latvijas mazumtirgotāji modernizēja un atvēra jaunus veikalus, kā arī veikalu tīkli aktīvi strādāja pie pašapkalpošanās kasu ieviešanas, kas nākotnē palīdzētu samazināt izdevumus un atkarību no pieaugošā darbaspēka deficīta.

Tāpat daļa veikalu tīklu pērn lielu uzmanību pievērsa preču aprites plānošanai, tādejādi samazinot pārtikas daudzumu, kas būtu jāizmet. Vienlaikus šajā periodā kopā ar sadarbības partneriem Latvijas pārtikas mazumtirgotāji aktīvi strādāja pie tā, lai tā pārtika, kas ir jāizmet, nenonāktu uzglabāšanā atkritumu poligonā "Getliņi", bet gan tiktu pārstrādāta un izmantota biogāzes ražošanai. Arī turpmākajos gados mazumtirgotājiem būs jāturpina investēt to jautājumu risināšanā, kas skar vidi, piemēram, efektīvāka iepakojuma un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā.

Tāpat lielākie mazumtirdzniecības uzņēmumi pērn investēja aktivitātēs, kas ir saistītas ar ēku energosertifikācijas procesu, kā to nosaka jaunais Ēku energoefektivitātes likums, kā arī papildu ikdienas darbam veica citas aktivitātes.

Pārtikas mazumtirdzniecības apmēri šogad varētu augt līdzīgi kā pērn, kad apgrozījums palielinājās dažu procentu apmērā. Lai arī attiecībā uz nozares izaugsmes prognozēm 2017.gadam jābūt piesardzīgiem, tomēr gads nesolās būt sliktāks par iepriekšējo gadu, un izaugsme varētu būt līdzīga kā 2016.gadā.

2017.gadā prognozējama konkurences pastiprināšanās pārtikas mazumtirdzniecības nozarē. Taču tā ir laba ziņa patērētājiem, jo tā veicinās servisa kvalitātes uzlabojumus, produktu klāsta paplašināšanos, kā arī bremzēs cenu kāpumu. Vienlaikus paredzams, ka mazumtirgotāji arī šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, cietīs no "nekvalitatīvās likumdošanas sekām", piemēram, kases aparātu un kases sistēmu reformas, kas stājās spēkā šogad 1.janvārī.

Tirgotājiem jāņem vērā, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir cieši saistīta ar patērētāju noskaņojumu un ienākumiem - lai gan patlaban kopējais sabiedrības noskaņojums ir nogaidošs, tas tomēr ir stabils un ļauj izteikt pozitīvu prognozi 2017.gadam.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Pieaug internetā iepirkušos iedzīvotāju skaits

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri iepērkas internetā – no 8% 2006.gadā līdz 44% 2016.gadā.

Latvijas iedzīvotāji internetā lielākoties iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46%), pasākumu biļetes (35%), mājsaimniecības preces (34%), elektroniku (29%) un brīvdienu naktsmītnes (24%). Tostarp vīrieši biežāk internetā iegādājās elektroniku (40%) un datortehniku (26%), savukārt sievietes - apģērbu, apavus vai sporta preces (54%), kā arī pārtikas un ikdienas lietošanas preces (26%).

No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus internetā pēdējā gada laikā, 81% iepirkās Latvijas interneta veikalos, 46% - citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet 40% - pārējo pasaules valstu veikalos.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, visbiežāk iedzīvotāji veica mazus pirkumus līdz 50 eiro vērtībā (38%), kas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā (41%). Pirkumus interneta veikalos 51-100 eiro un 101-500 eiro vērtībā veica līdzīgi 27% iedzīvotāju, savukārt nedaudz pieaudzis lielo pirkumu īpatsvars internetā - par 501 eiro un vairāk iepirkās 6% iedzīvotāju, bet pērn – 4%.

Lasīt vairāk

02. Tirgotāji sāk ieviest bezkontaktu norēķinu iespēju

Pērn novembrī par bezkontakta norēķinu iespējas nodrošināšanu informēja lielākie mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" un SIA "Maxima Latvija". No 23.novembra šāda iespēja ir visos "Rimi" veikalos un 52 "Maxima" veikalos. Par šādas norēķinu iespējas ieviešanas plāniem paziņoja arī mazumtirdzniecības ķēde “Narvesen”, kas to varētu sākt nodrošināt no 2017.gada vidus. Galvenā tirgotāju motivācija šādu norēķinu iespējas ieviešanai ir ātrāka pircēju apkalpošana.

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, līdz 2016.gada 30.jūnijam Latvijā kopumā bija izsniegtas jau 16 952 bezkontakta kartes jeb 0,9% no visu banku izsniegtajām debetkartēm vai 0,7% no visu karšu skaita.

Ar bezkontakta maksājumu kartēm, neievadot PIN kodu, iedzīvotāji var norēķināties par pirkumiem līdz desmit eiro. Savukārt, ja pirkuma summa ir lielāka, klientiem nepieciešams arī ievadīt PIN kodu. Tiesa, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks, ik pa laikam nepieciešams ievadīt PIN kodu.

Bezkontakta norēķinu kartes Latvijā izsniedz "SEB banka", "Swedbank", "Nordea", "ABLV Bank", bet AS "Citadele banka" bezkontakta norēķinu kartes plāno sākt izsniegt nākamā gada sākumā.

Lasīt vairāk

03. Jaunais likums rada spriedzi tirgotāju un piegādātāju attiecībās

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, radījis spriedz mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās, tuvojoties gada nogalei, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis. Šī likuma dēļ Latvijas mazumtirgotāji izvēlas piegādātājus pēc striktākiem kritējiem un ne vienmēr priekšroku dod vietējiem ražotājiem.

Konkurences padome ir identificējusi likuma problēmas un pie tām strādā. Tomēr piegādātāju un mazumtirgotāju attiecības ir kļuvušas saspringtākas, un likuma dēļ mazumtirgotāji ļoti rūpīgi izvēlas savus piegādātājus. Tāpat gada laikā ir parādījusies tendence, ka ne vienmēr mazumtirgotājs izvēlas Latvijas piegādātājus. Sadarbības partnerus izvēlas pēc striktākiem principiem, tostarp konkurētspējas un sadarbības aspektiem.

Vienlaikus lielākie mazumtirgotāji joprojām strādā pie sadarbības uzlabošanas ar Latvijas piegādātājiem, meklējot veidus, kā Latvijas veikalu plauktos varētu būt vairāk un kvalitatīvāki vietējie produkti.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums izstrādāts, lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā. Atbilstoši likumam mazumtirgotājiem liegts piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Tostarp regulējums nosaka, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevar noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Lasīt vairāk

04. Tirgotājiem prognozē cerīgu 2017.gadu

Decembra laikā saņemtās ziņas liecina, ka ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī paātrinās, un tas ļauj tirgotājiem uz nākamo gadu raudzīties ar cerībām, norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pēc krasa krituma gada sākumā preču tranzīts atkal aug, lieliski rezultāti 4.ceturksnī bijuši enerģētikā. Ceturksnis ir diezgan labi sācies arī apstrādes rūpniecībai, tikmēr mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums novembrī bijis šogad labākais.

Novembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums gada griezumā bija 4,6%, kas ir labākais rezultāts kopš 2015.gada oktobra. Daļēji tas ir tā sauktā bāzes efekta nopelns - pērn novembrī apgrozījums gada griezumā pat samazinājās par 0,1%. Savukārt decembrī tas auga par 1,3%, tādējādi 2016.gada decembrī kāpums varētu būt nedaudz mazāks. Novembrī patērētāji ir pasteigušies vairāk iepirkt degvielu, pirms izpaužas naftas cenu kāpuma efekts, attiecīgi decembrī var būt pretējs efekts.

Nākamgad mājsaimniecību patēriņš augs līdzīgā tempā kā šogad. Pozitīvs faktors būs strādājošo skaita pieaugums. Pērn darba tirgus ir bijis gandrīz sastindzis, bezdarbu nedaudz samazinot iedzīvotāju skaita izmaiņām. Algas nominālā izteiksmē augs straujāk, taču inflācijas kāpums reālo algu pieauguma tempu pavilks zem šī gada līmeņa. Tikmēr veikalu īpašnieki var cerēt, ka šogad patērētāji vairāk naudas atstās veikalos, pērkot ilglietošanas preces un citu nepieciešamo mājokļu iekārtošanai, ko finansēs hipotekārās kreditēšanas tālāks pieaugums.

Lasīt vairāk

05. Gada nogalē pieaug uzņēmēju interese par kases aparātu sertifikāciju

Tuvojoties gada nogalei, strauji pieauga uzņēmumu interese par jauno kases aparātu sertifikāciju, norādīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas "KPMG Baltics" pārstāvji.

Kopējā tendence tirgū liecina, ka interese par jauno kases aparātu atbilstības novērtēšanu un sertifikāciju ir palielinājusies dažādu nozaru uzņēmumos. "KPMG Baltics" nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore Irēna Lejiņa informēja, ka uzņēmums ir sācis jauno kases aparātu sertifikāciju, noslēdzot pirmos līgumus ar kases aparātu un sistēmu tirgotājiem, kā arī to apkalpošanas nodrošinātājiem, par kases aparātu atbilstības novērtēšanu. Tostarp ir noslēgts atbilstības novērtēšanas līgums ar SIA "Universālās vadības sistēmas", kas ir viens no lielākajiem kases sistēmu tirdzniecības un apkalpošanas uzņēmumiem Latvijā.

Šogad 1.janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem jāpielāgojas līdz šā gada 1.jūlijam.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā zema, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot no 1.jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.

Lasīt vairāk

Industrijas statistika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mazumtirdzniecība aug straujāk par IKP

Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums auga straujāk par iekšzemes kopproduktu (IKP). Kamēr IKP palielinājās par 2,7 %, mazumtirdzniecība auga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3 %.

Nozares neveiksmes

Ēnu ekonomikas skavās

Saskaņā ar "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu pērn ēnu ekonomikas apjoms mazumtirdzniecībā bijis 24,6 %, kas ir otrs lielākais ēnu ekonomikas rādītājs Latvijā. Kā atzīst nozarē, tas liecina par to, ka cīņa pret ēnu ekonomiku un negodprātīgajiem uzņēmējiem ir gausa, savukārt valsts par ēnu ekonomikas apmēru runā "filozofiski". Tikmēr pastāvošā ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Tirdzniecības misijas un semināri

Kopuma noorganizētas 30 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misijas, kurās kopā piedalījušies 223 uzņēmēji, kā arī septiņas valsts augstāko amatpersonu vizītes, kurās piedalījās 198 uzņēmēji. Pērn arī apstrādāts 851 pieprasījums/eksporta projekts. Lielākais pieprasījumu skaits – 119 – saņemts pārstāvniecībā Francijā, 89 – Lielbritānijā, 74 – Zviedrijā, 82 – Vācijā, 69 – Somijā, 40 – Nīderlandē. Tāpat uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos LIAA organizētajos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros, tā 2015. gadā noorganizēti 36 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši gandrīz 1288 dalībnieki. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā, Somijā, Itālijā, Singapūrā, Šanhajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā un Azerbaidžānā.

Pieaugošā konkurence un pirktspēja

Jau vairākus gadus sīvā konkurence mazumtirdzniecībā veicina arvien ciešāku mazo un vidējo veikalnieku kooperāciju. Tiesa, tas neiztiek bez grūtībām, jo, no vienas puses, vietējie veikalu tīkli stiprina savas pozīcijas, cenšoties piesaistīt arvien vairāk vēl palikušos neatkarīgos uzņēmumus, no otras puses, veikalu tīkliem jārēķinās ar to, ka šogad nozarē nav gaidāms būtisks pieaugums, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un vēlme tērēties. Joprojām nozarei kopumā kā izaicinājums saglabājas arī darbaspēka trūkuma pārvarēšana. Darbaspēks ik gadu noveco, bet jaunie pie kasēm vai uz noliktavām īpaši neraujas. Lai arī kādus labumus nozares uzņēmumi piedāvātu jaunajiem darbiniekiem, to piesaistīšana vai esošo noturēšana ne vienmēr vainagojas panākumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 759 3 742 3 708
Darbinieku skaits, tūkst. 80 83 80
Peļņa, milj. EUR 156 181 203
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 9 678 10 323 10 416
Apgrozījuma izmaiņas 10 7 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 785 281 5.98 27 427 3.49% 5690
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 688 800 2.14 19 173 2.78% 7948
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 291 524 10.77 5 828 2.00% 63
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 253 414 1.75 1 369 0.54% 338
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 148 985 55.76 2 484 1.67% 62
6. Ourea, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 20, LV-2167
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu vairumtirdzniecība 123 248 8.21 407 0.33% 15
7. PHILIP MORRIS LATVIA, SIA
Pulkveža Brieža 21-6, Rīga, LV-1010 T. 67201201
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 112 048 7.86 528 0.47% 25
8. LG ELECTRONICS LATVIA, SIA
Grēdu 4a, Rīga, LV-1019 T. 67311337
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 97 648 1.6 1 026 1.05% 36
9. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 4d, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 95 676 219.94 318 0.33% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 11, Stopiņu n., LV-2130 T. 67880433
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība 87 012 -2.52 1 539 1.77% 164

Viedokļi

Autors: Henriks Danusēvičs

Jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem

Aizvadītais 2015. gads bija stabils gads, kura laikā netika piedzīvoti būtiski satricinājumi, kas varētu ietekmēt mazumtirdzniecības nozari kopumā. Tirgotāji pērn drīzāk dzīvoja jaunā gada satricinājumu gaidās, kas ir saistītas ar vairākām izmaiņām likumos, noteikumos un nodokļos. Taču mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, visticamāk, būs jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem. Lielo veikalu ķēdes pērn attīstījās salīdzinoši straujāk par mazo un vidējo veikalu ķēdēm, lai gan mazie un vidējie lasīt tālāk

Autors: Noris Krūzītis

Attīstība par spīti jauniem ierobežojumiem

Pagājušā gada nozare augusi par aptuveni 5 %, ko sekmēja gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, gan veikalu tīklu paplašināšanās un pilnveidošana, turpinot jaunu veikalu atvēršanu, rekonstruēšanu un paplašināšanu, radot arī ērtības klientiem, piemēram, ieviešot pašapkalpošanās kases aparātus. Arī uz 2016. gada rādītājiem tirdzniecības nozare kopumā var skatīties ar optimismu, domājams, ka izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī vai nedaudz augs 5 līdz 8 % robežās. Dzīves līmeņa pakāpeniska lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

KP atļauj tirdzniecības centrā "Domina Shopping" atvērt "Maxima" veikalu

Rīga, 26.apr., LETA. Izvērtējot ziņojumu par apvienošanos, ar kuru SIA "Maxima Latvija" no SIA "EfTEN Domina" iegūst nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām tirdzniecības centrā "Domina Shopping", Konkurences padome ir atļāvusi centrā atvērt "Maxima" veikalu, aģentūru LETA informēja "Domina Shopping" direktore Dina Bunce. "Maxima XXX" formāta veikalu plānots atvērt vasaras vidū. Šī veikala izveidē "Maxima Latvija" investēs vairāk nekā vienu miljonu eiro, un tā platība būs 4000 lasīt tālāk

Autors: LETA

"Mūsmāju dārzeņi": Dārzeņu audzētāju attīstību apgrūtina augstā PVN likme un darbaspēka nodokļi

Rīga, 26.apr., LETA. Dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne, taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cenas, aģentūrai LETA pauda kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa. "Konkurenci kropļo plaukstošā ēnu ekonomika un zemie platībmaksājumi, kas citām Eiropas valstīm ir lielāki nekā Latvijai. lasīt tālāk

Autors: LETA

papildināta - KP atļauj tirdzniecības centrā "Domina Shopping" atvērt "Maxima" veikalu

(Papildināts viss teksts.) Rīga, 26.apr., LETA. Izvērtējot ziņojumu par apvienošanos, ar kuru SIA "Maxima Latvija" no SIA "EfTEN Domina" iegūst nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām tirdzniecības centrā "Domina Shopping", Konkurences padome ir atļāvusi centrā atvērt "Maxima" veikalu, aģentūru LETA informēja "Domina Shopping" direktore Dina Bunce. "Maxima XXX" formāta veikalu plānots atvērt vasaras vidū. Šī veikala izveidē "Maxima Latvija" investēs vairāk nekā vienu miljonu eiro, un tā lasīt tālāk

Visas ziņas >>>