Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Jaunumi

Īpašnieku maiņas plānošana kā biznesa stratēģija

Paaudžu maiņa biznesā ir laicīgi un stratēģiski jāgatavo, citādi tā var kļūt ne tikai par konkrētā uzņēmuma, bet pat par makroekonomiska mēroga problēmu. Tieši šāds secinājums izskanēja „Prudentia” un „Nasdaq Riga” projekta „Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101” ietvaros rīkotajās Rīta debatēs „Vai plānota uzņēmuma īpašnieku maiņa ir biznesa stratēģija?”.

Īpašnieku maiņa arvien vairāk Latvijas uzņēmumos kļūst par aktuālu jautājumu. Viens iemesls ir saistīts ar to, ka kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 25 gadi un daudzi no uzņēmējiem, kuri tad dibināja savus uzņēmumus, sasniedz vecumu, kad vēlas doties atpūtā. Otrs iemesls ir nepieciešamība pēc papildus resursiem, ja uzņēmumam ir ambīcijas attīstīties tālāk par līdz šim sasniegto.

Paaudžu maiņa

Holdinga UPB dibinātājs Uldis Pīlēns diskusijā atzina, ka viņa uzņēmumā paaudžu maiņa ir noritējusi sekmīgi, jo laicīgi par to ir domāts un ir audzināta jaunā menedžeru paaudze. Kaut arī pirmajā gadā pēc vecās vadības komandas atkāpšanās bija redzams kritums, tagad var teikt, ka uzņēmums attīstās ar jaunu sparu.

Tomēr jaunās paaudzes ienākšana uzņēmuma vadībā var kļūt par pamatīgu izaicinājumu. U.Pīlēns min Vācijā veiktus pētījumus, kuri liecina, ka daudzi uzņēmēji nespēj atrast sava darba turpinātājus. Vislielākās problēmas ir mazajiem un specializētajiem uzņēmumiem, kas nereti ir arī ģimenes bizness. Turklāt ikviens no šiem uzņēmumiem ir arī darba devējs un nodokļu maksātājs, tādēļ, ja to slēgšana kļūs par masveidīgu parādību, tas var izraisīt arī darbavietu samazinājumu. Turklāt, ja vēl 2011.gadā gribētāju nodarboties ar uzņēmumu vadību bija vairāk nekā tirgus piedāvāto iespēju, tad tagad situācija ir pretēja.

„Jāmēģina sākt zvanīt trauksmes zvanus par paaudžu nomaiņu. Pirmās paaudzes uzņēmēji pamazām iziet no uzņēmējdarbības un tas var radīt lielas strukturālas pārmaiņas,” uzsvēra U.Pīlēns. Viņš gan piekrita, ka Latvijas situāciju tieši ar Vāciju salīdzināt nevar, bet tas ir jautājums, par kuru jāsāk aizdomāties arī Latvijā.

Kam atstāt biznesu?

Parasti ikviena uzņēmēja sapnis ir atstāt sevis izveidotu uzņēmumu bērniem. Diemžēl tas ne vienmēr var īstenoties. Diskusijā uzņēmēji atzina, ka uzņēmējdarbības gēns nebūt nepiemīt visiem, minot gan 8%, gan tikai 4% no visas sabiedrības. Tādēļ ne vienmēr fakts, ka kāds no vecākiem ir sekmīgs uzņēmējs, garantē to, ka uzņēmējdarbība interesēs vai padosies arī viņu bērniem. Viens no „Prudentia” dibinātājiem Ģirts Rungainis atgādināja sakāmvārdu, ka no skrandām līdz skrandām ir trīs paaudzes. Proti, ja pirmā paaudze nopelna kapitālu, tad visbiežāk otrā paaudze to tikai pārvalda, bet trešā jau notriec pilnībā.

Tādēļ viena no izejām ir savas maiņas veidošana no uzņēmumā strādājošajiem talantīgajiem jauniešiem, kuriem atstāt uzņēmuma pārvaldi, kad tā izveidotājs vēlēsies atkāpties no aktīvā darba. Tam gan nereti traucē pašu dibinātāju nevēlēšanās dalīties ar kontroles grožiem.

U.Pīlēns minēja, ka biznesa uzsācēji psiholoģiski atšķiras no tiem, kuri ienāk jau strādājošā uzņēmumā. Parasti biznesa uzsācējiem nākas iziet četrus psiholoģiskos līmeņus. Pirmais ir biznesa sākšana no nulles, kad lēmumi ir jāpieņem pilnīgi patstāvīgi. Otrajā līmenī jau parādās uzņēmuma komanda un tā izveidotājam ir jāspēj mazināt savs ego un rēķināties ar citiem. Trešajā līmenī uzņēmumā parādās menedžeri, kuri sev nodotos procesus pilnībā kontrolē, un par uzņēmuma vadītāja galveno funkciju kļūst šo funkciju saturēšana kopā. Savukārt ceturtajā līmenī uzņēmumā parādās kolektīvais radošums un uzņēmuma izveidotāja funkcijas jau pilnībā ir tikai darbs ar cilvēkiem. Pēc U.Pīlēna minētā, problēmas rodas, jo uzņēmumi, kuri nav skaidri orientēti uz attīstību, iestrēgst pirmajā vai otrajā līmenī un tajos valda autoritatīvs vadības stils. Visbiežāk šajos uzņēmumos tiek nokavēts mirklis, kad jānotiek organiskai paaudžu nomaiņai.

„Viņiem nevajag cilvēkus, kuri pieņem lēmumus, viņiem vajag cilvēkus, kuri izpilda rīkojumus,” šādu vadības stilu diskusijā raksturoja kādreizējais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs un investīciju baņķieris Aivaras Abromavičius. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka paaudžu nomaiņa biznesā ir nepieciešama, jo, arvien vecākam kļūstot cilvēkam, samazinās viņa vēlme uzņemties risku.

Augstās prasības jaunajiem

Tiesa arī uzņēmēju jauno paaudzi gaida pavisam cita veida izaicinājumi nekā viņu priekšgājējus. Ģ.Rungainis atzina, ka, pirms 25 gadiem uzsākot biznesu, visi pieļāva kļūdas un par tām arī maksāja. Taču sākuma stadijā uzņēmumi bija salīdzinoši mazi un tādēļ arī maksa par kļūdām – neliela. Savukārt tagad ikviena kļūda maksā jau daudz dārgāk – gan naudas izteiksmē, gan ietekmē uz uzņēmumā nodarbināto cilvēku dzīvēm.

„Labi menedžeri uz ielām nemētājas,” uzsvēra Ģ.Rungainis, piebilstot, ka tādēļ var saprast arī tā saucamās vecākās paaudzes uzņēmējus, kuri nebūt nesteidzas savu biznesu uzticēt jaunajai paaudzei pirms nav pārliecinājušies par viņu spējām.

Naudas meklējumi

Par izmaiņām nākas domāt ne tikai tiem, kuri vēlas pamest aktīvo uzņēmējdarbību, bet arī tiem, kuri vēlas paplašināt uzņēmuma darbību, bet pieejamie resursi jau ir izsmelti. Nesen par vēlmi sākt akciju kotāciju biržā paziņoja „Madara Cosmetics”. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Iltners stāstīja, ka savulaik kompānijā ieguldīja pieci cilvēki, kuri arī katrs tajā atbildēja par noteiktas jomas attīstību. Pēc tam tika piesaistīti ieguldījumi no privāta investora, bet pašlaik ir pienācis mirklis, kad tālākā attīstība nav iedomājama bez nozīmīga finansējuma no malas. U.Iltners skaidroja, ka biržas modelis ir izvēlēts, jo uzņēmums pirmkārt ieguldījumus vēlas piesaistīt no privātpersonām – cilvēkiem, kuri ir „Madara Cosmetics” produkcijas lietotāji un tic šī uzņēmuma tālākajai izaugsmei.

„Mūsu pieredze liecina: nav jābaidās no tā, ka tev piederēs mazāk daļu. Galvenais ir, lai uzņēmums attīstās. Taču, lai ātrāk augtu, ar pašu resursiem bieži vien nepietiek,” atzina U.Iltners.

Uzņēmuma „Pure Chocolate” līdzīpašnieks Aivars Žimants, kurš savulaik izveidoja un pēc tam pārdeva pārtikas uzņēmumu, kas tagad pazīstams kā „Puratos Latvia”, atzina, ka tas bija psiholoģiski ļoti smags lēmums. Taču no biznesa viedokļa tas bija vienīgais iespējamais variants, lai uzņēmums spētu turpināt savu attīstību un sasniegt jaunus darbības apmērus. Tādēļ tagadējiem īpašniekiem ir jāspēj izšķirties, kas tiem ir svarīgākais un, ja tā ir uzņēmuma izaugsme, tad nav jābaidās atteikties no kontroles.

Kam pievērst uzmanību

„Prudentia” vadošais partneris Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka īpašnieku maiņa ir rūpīgs plānošanas process un ir jārēķinās, ka tas ilgs no sešiem līdz pat 12 mēnešiem. Plānošanas procesā ir jādomā gan par pārņemšanas un apvienošanās tirgus aktivitāti konkrētajā nozarē, gan par uzņēmuma vērtības radīšanu, finanšu plānošanu, līgumiem un klientu bāzi, galveno darbinieku pēctecības nodrošināšanu, gan par personīgiem aspektiem, piemēram, jautājumu: ko es darīšu pēc tam?

Plānošanā uzmanība ir jāpievērš potenciālo pircēju kopumam, tam, cik stabils ir uzņēmuma apgrozījums un naudas plūsma, kāds ir izaugsmes potenciāls un unikalitāte, pozīcijas tirgū u.c.

Vienlaikus K.Krastiņš uzsvēra, ka Eiropas ģimenes uzņēmumu asociāciju federācijas un KPMG veiktā aptauja, kurā pērn piedalījās ģimenes uzņēmumi no 23 Eiropas valstīm, liecina, ka vairums tomēr vēlas savu uzņēmumu atstāt nākamās paaudzes rokās, vai nu uzticot tā vadību vai nododot īpašumtiesības. Nākamā gada laikā par uzņēmuma vadības nodošanu nākamajai paaudzei domā 18% aptaujāto uzņēmēju, bet par īpašumtiesību nodošanu – 8%. Vienlaikus 10% cer piesaistīt ar īpašniekiem nesaistītu vadītāju, bet īpašumtiesības paturēt. Vēl 8% gada laikā cer pārdot uzņēmumu, bet 1% domā par akciju kotāciju biržā.

Lasīt vairāk Mazāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mazajiem veikalniekiem nedraudzīga politika

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs

Patlaban nodokļu politika Latvijā ir nedraudzīga mazajiem un vidējiem veikalniekiem. Tas attiecīgi pasliktina viņu konkurētspēju, tādējādi nostiprinot mazo un vidējo tirgotāju šaubas par to, ka valstiskā līmenī kādam būtu svarīgi, lai vietējie tirgotāji izdzīvo, jo liela daļa lēmumu, kas tiek pieņemti, tiek pieņemti ar kaitējumu mazajiem. Piemēram, kases aparātu un sistēmu reforma, kas ir šī gada lielais izaicinājums mazo un vidējo tirgotāju un dažādu pakalpojumu sniedzēju sektorā. Jauno kases aparātu un sistēmu jautājums tirgotājus visvairāk sāka uztraukt pagājušajā gadā, jo, neskatoties uz to, ka noteikumiem, kuri nosaka jaunās prasības, bija jāstājas spēkā ar 2017.gada janvāri, tirgotājiem nebija savlaicīgi pieejama aktuālākā informācija ar prasību aprakstu.

Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā bija neliels kāpums, pateicoties preču cenu palielinājumam, kopumā nozarē pērn un arī šogad turpinās stagnācija, kas ir skaidrojama ar negatīvajām demogrāfijas tendencēm – Latviju joprojām turpina pamest daudz cilvēku, un tirgū tas ir jūtams. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un palielinoties lielo tirgotāju daļām tirgū, pārējo tirgus dalībnieku attīstības iespējas ir visai ierobežotas. Tā kā tirdzniecības nozare ir cieši saistīta ar iedzīvotāju skaitu, tirgotāju cerība, ņemot vērā esošo situāciju, ir saistīta ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos un patēriņa pieaugumu, bet to, vai iedzīvotāju ienākumi palielināsies, lielā mērā nosaka valsts politika.

Nozarei grūtības rada arī finanšu sektora alkatība, kas izpaužas agresīvi un represīvi, paņemot daudz naudas no produktīvā patēriņa - gan ar augstiem kredītu procentiem, gan palielinot izmaksas, piemēram, par skaidras naudas apkalpošanu un juridisko klientu bankas kartes izmantošanu. Jāatzīst, ka no valsts puses bankām ir dota ļoti liela brīvība rīkoties, piemēram, apturot darījumus, slēdzot kontus. Noteikumos par banku darbību nav sabalansētas banku un klientu attiecības, proti, klienti patlaban ir neaizsargāti pret banku patvaļu.

Šogad tirgū zināmas izmaiņas varētu ieviest Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA, kas plāno 2018.gadā atvērt savu pirmo veikalu Latvijā. Tirgotāji, kuri darbojas mājas preču un mēbeļu segmentā, vēros un sekos līdzi IKEA ienākšanai Latvijā. Ir skaidrs, ka tiem, kas Latvijā darbojas jau vairākus gadus, jārēķinās ar kādu daļu zaudēšanu tirgū.

Palēnām sāk sakārtoties profesionālā izglītība tirdzniecībā. Jārēķinās, ka Latvija ir salīdzinoši ļoti maza, kas nozīmē, ka ir grūti sagatavot specializētus tirgotājus, piemēram, grāmatu veikalos vai apģērbu veikalos, kur uzņēmējiem pašiem jāiegulda darbinieku izglītībā, jo pārdevējs grāmatu vai apģērbu veikalā nav vienkārši preces skenētājs un naudas iekasētājs. Proti, no viņa tiek sagaidīta arī kompetence. Tāpēc būtu labi, ja valstī būtu paredzēts kāds atbalsta mehānisms specializēto pārdevēju apmācībām.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā ienāks IKEA

Investējot aptuveni 60 miljonus eiro, Latvijā 2018.gada augustā plānots atklāt Zviedrijas mēbeļu kompānijas IKEA veikalu. Veikala būvniecību Stopiņu novadā pie pašas Rīgas robežas, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, plānots sākt 2017.gada pavasarī, un to plānots pabeigt aptuveni pusotra gada laikā.

Veikala kopējā platība būs 34 000 kvadrātmetru. IKEA veikals nodrošinās aptuveni 300 jaunu darbavietu. IKEA veikala būvniecībai Latvijā "SEB banka" nodrošinās 35,4 miljonu eiro aizdevumu.

Uzņēmēji atzinuši, ka Zviedrijas mēbeļu kompānijas IKEA ienākšana Latvijā būtiskāk ietekmēs vietējos mazos mēbeļu tirgotājus un ražotājus. Turklāt mēbeļu un mājas preču jomā tirgum Latvijā ir izaugsmes iespējas, un jauna spēlētāja ienākšana Latvijas tirgū, visticamāk, pamudinās cilvēkus vēl vairāk pievērst vērību savam dzīvesstilam un mājokļa labiekārtošanai. Tāpat IKEA ienākšana liks aktīvāk sarosīties skandināvu dizaina atdarinātājiem un zemākas cenu kategorijas priekšmetu tirgotājiem.

Lasīt vairāk

02. Mazie un vidējie tirgotāji stiprina konkurētspēju

Nolūkā stiprināt konkurētspēju šogad vietējie tirgotāji “Elvi” un “Aibe” vienojušies par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu.

Plānots, ka jaunais uzņēmums ļaus sekmīgāk organizēt produktu iepirkumu, kas nodrošinās zemākas iepirkuma cenas un augstāku produktu kvalitāti veikalos. Tāpat šāda sadarbība divu reģionālo veikalu tīklu starpā nākotnē uzlabos un padarīs efektīvāku loģistiku, kas ļaus nodrošināt regulāru svaigu preču piegādi arī uz attālākiem reģionālajiem veikaliem.

Nozarē pastiprinoties konkurencei, par dažāda veida uzlabojumiem ikdienas darbībā domā arī citi tīkli. Piemēram, "Latvijas Tirgotāju savienība" ir izstrādājusi veikalu "LaTS" modernizācijas koncepciju, kura paredz "LaTS" veikalos mainīt preču izkārtojumu, vizuālo veidolu, kā arī uzstādīt jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Augošā konkurence un citu veikalu tīklu attīstība varētu veicināt mazo veikalu īpašnieku iniciatīvu uzlabojumu un mūsdienīgu risinājumu ieviešanā.

Lasīt vairāk

03. VID varēs bloķēt negodprātīgās tīmekļa vietnes

No šā gada Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm. Līdz šim tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai bija paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles. VID ir tiesīgs pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu gadījumos, kad, piemēram, tīmekļa vietne tiek izmantota nereģistrētas saimnieciskās darbības veikšanai, kuras rezultātā nodokļu maksātājam rodas nodokļu saistības Latvijā.

Arī gadījumā, ja nerezidentam jeb ārvalstu komersantam saistībā ar tīmekļa vietnes darbību rodas pienākums reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību, bet šis pienākums nav izpildīts, izņemot gadījumu, kad komercreģistrā ir reģistrēta ārvalsts komersanta filiāle, VID būs tiesības pieņemt lēmumu par šā nerezidenta domēna vārda atslēgšanu.

Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju un vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildus šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto aptuveni 10% uzņēmumu. VID dati liecinot, ka Latvijā e-vidē pieaug krāpšanās nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Lasīt vairāk

04. Nīkulīgais mazumtirdzniecības pieaugums 2016.gadā

Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums 2016.gadā salīdzināmajās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, palielinājies par 1,9% salīdzinājumā ar 2015.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 1%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bijis pieaugums par 3,7%.

2016.gadā kopā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir lēnākais pieaugums laikā pēc krīzes, atzīmē Finanšu ministrijā (FM). Zemo mazumtirdzniecības izaugsmi noteicis pārtikas tirdzniecības kritums, kā arī lēni augošie degvielas mazumtirdzniecības apjomi, kurus var būt ietekmējis arī nedaudz zemākais degvielas cenu līmenis Latvijas kaimiņvalstīs.

Tomēr FM piebilst, ka zemo pieaugumu mazumtirdzniecībā 2016.gadā ir kompensējis straujāks pieaugums vairumtirdzniecībā, un kopējais pieaugums tirdzniecības nozarē ir bijis būtiski straujāks, nekā uzrāda mazumtirdzniecības dati. FM prognozē, ka šogad mazumtirdzniecības izaugsme kļūs straujāka. To veicinās gan spēcīgāka kopējā ekonomikas izaugsme nekā 2016.gadā, gan algu pieaugums un kreditēšanas aktivizēšanās.

Lasīt vairāk

05. Bažas par izmaksām kases aparātu atbilstības novērtēšanā

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) aplēses liecina, ka pirmreizējā kases aparātu atbilstības novērtēšana, ko paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi, var izmaksāt trīs miljonus eiro. LTA norāda, ka vēl bez tiem kases aparātiem, kas tiek izmantoti tirdzniecībā, Latvijā ir tūkstošiem kases automātu un informatīvo sistēmu, kas arī tiks pakļautas jaunajai reformai. Piemēram, uzstādot kases aparātu un tā darbībai vajadzīgo programmu peldbaseinā, kopējās izmaksas sastāda 50 000 eiro.

Pagājušā gada decembrī kļuva zināms, ka būs jāveic šīs programmas un aparātu sertifikācija, kas izmaksās vairāk nekā 10 000 eiro. Ņemot vērā, ka katrs šāds objekts ir unikāls un atšķirīgs, tas nozīmē, ka katram jāveic atsevišķa sertifikācija - vai tā ir stāvvieta, peldbaseins, sporta halle vai tamlīdzīgi. Patlaban Latvijā tādu sistēmu un kases automātu ir vairāk nekā 200. Līdz ar to pirmreizēja šo sistēmu un aparātu atbilstības novērtēšana izmaksās trīs miljonus eiro.

Šogad 1.janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem jāpielāgojas līdz šā gada 1.jūlijam.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā zema, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot no 1.jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mazumtirdzniecība aug straujāk par IKP

Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums auga straujāk par iekšzemes kopproduktu (IKP). Kamēr IKP palielinājās par 2,7 %, mazumtirdzniecība auga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3 %.

Nozares neveiksmes

Ēnu ekonomikas skavās

Saskaņā ar "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu pērn ēnu ekonomikas apjoms mazumtirdzniecībā bijis 24,6 %, kas ir otrs lielākais ēnu ekonomikas rādītājs Latvijā. Kā atzīst nozarē, tas liecina par to, ka cīņa pret ēnu ekonomiku un negodprātīgajiem uzņēmējiem ir gausa, savukārt valsts par ēnu ekonomikas apmēru runā "filozofiski". Tikmēr pastāvošā ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Tirdzniecības misijas un semināri

Kopuma noorganizētas 30 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misijas, kurās kopā piedalījušies 223 uzņēmēji, kā arī septiņas valsts augstāko amatpersonu vizītes, kurās piedalījās 198 uzņēmēji. Pērn arī apstrādāts 851 pieprasījums/eksporta projekts. Lielākais pieprasījumu skaits – 119 – saņemts pārstāvniecībā Francijā, 89 – Lielbritānijā, 74 – Zviedrijā, 82 – Vācijā, 69 – Somijā, 40 – Nīderlandē. Tāpat uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos LIAA organizētajos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros, tā 2015. gadā noorganizēti 36 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši gandrīz 1288 dalībnieki. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā, Somijā, Itālijā, Singapūrā, Šanhajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā un Azerbaidžānā.

Pieaugošā konkurence un pirktspēja

Jau vairākus gadus sīvā konkurence mazumtirdzniecībā veicina arvien ciešāku mazo un vidējo veikalnieku kooperāciju. Tiesa, tas neiztiek bez grūtībām, jo, no vienas puses, vietējie veikalu tīkli stiprina savas pozīcijas, cenšoties piesaistīt arvien vairāk vēl palikušos neatkarīgos uzņēmumus, no otras puses, veikalu tīkliem jārēķinās ar to, ka šogad nozarē nav gaidāms būtisks pieaugums, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un vēlme tērēties. Joprojām nozarei kopumā kā izaicinājums saglabājas arī darbaspēka trūkuma pārvarēšana. Darbaspēks ik gadu noveco, bet jaunie pie kasēm vai uz noliktavām īpaši neraujas. Lai arī kādus labumus nozares uzņēmumi piedāvātu jaunajiem darbiniekiem, to piesaistīšana vai esošo noturēšana ne vienmēr vainagojas panākumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 759 3 742 3 708
Darbinieku skaits, tūkst. 80 83 80
Peļņa, milj. EUR 156 181 203
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 9 678 10 323 10 416
Apgrozījuma izmaiņas 10 7 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 785 281 5.98 27 427 3.49% 5690
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 688 800 2.14 19 173 2.78% 7948
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 291 524 10.77 5 828 2.00% 63
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 253 414 1.75 1 369 0.54% 338
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 148 985 55.76 2 484 1.67% 62
6. Ourea, SIA
Mārupes nov., Mārupe, Liliju iela 20, LV-2167
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu vairumtirdzniecība 123 248 8.21 407 0.33% 15
7. PHILIP MORRIS LATVIA, SIA
Pulkveža Brieža 21-6, Rīga, LV-1010 T. 67201201
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 112 048 7.86 528 0.47% 25
8. LG ELECTRONICS LATVIA, SIA
Grēdu 4a, Rīga, LV-1019 T. 67311337
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 97 648 1.6 1 026 1.05% 36
9. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 95 676 219.94 318 0.33% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 11, Stopiņu n., LV-2130 T. 67880433
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība 87 012 -2.52 1 539 1.77% 164

Viedokļi

Autors: Henriks Danusēvičs

Jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem

Aizvadītais 2015. gads bija stabils gads, kura laikā netika piedzīvoti būtiski satricinājumi, kas varētu ietekmēt mazumtirdzniecības nozari kopumā. Tirgotāji pērn drīzāk dzīvoja jaunā gada satricinājumu gaidās, kas ir saistītas ar vairākām izmaiņām likumos, noteikumos un nodokļos. Taču mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, visticamāk, būs jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem. Lielo veikalu ķēdes pērn attīstījās salīdzinoši straujāk par mazo un vidējo veikalu ķēdēm, lai gan mazie un vidējie lasīt tālāk

Autors: Noris Krūzītis

Attīstība par spīti jauniem ierobežojumiem

Pagājušā gada nozare augusi par aptuveni 5 %, ko sekmēja gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, gan veikalu tīklu paplašināšanās un pilnveidošana, turpinot jaunu veikalu atvēršanu, rekonstruēšanu un paplašināšanu, radot arī ērtības klientiem, piemēram, ieviešot pašapkalpošanās kases aparātus. Arī uz 2016. gada rādītājiem tirdzniecības nozare kopumā var skatīties ar optimismu, domājams, ka izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī vai nedaudz augs 5 līdz 8 % robežās. Dzīves līmeņa pakāpeniska lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

Tirdzniecības centrā "Domina Shopping" atklās "Maxima XXX" veikalu

Rīga, 17.aug., LETA. Šodien plkst.10 tirdzniecības centrā "Domina Shopping" atklās "Maxima XXX" veikalu, informēja SIA "Maxima Latvija" pārstāvji. Šī veikala izveidē "Maxima Latvija" kopumā investēja 1,2 miljonus eiro. Veikala kopējā platība tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir 3700 kvadrātmetri, un tajā strādās 90 darbinieku. Darbi "Maxima XXX" veikala izveidei sākti pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva uzņēmumam "Maxima Latvija" iegūt telpu nomas tiesības tirdzniecības centrā lasīt tālāk

Autors: LETA

Veikalu "Jysk" preču piegādātāja "Do It" apgrozījums pērn bija 54,471 miljons eiro

Rīga, 16.aug., LETA. Ar "Jysk" veikalu tīklu saistītā mājsaimniecības preču vairumtirgotājas SIA "Do It" apgrozījums pērn bija 54,471 miljons eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet peļņa pērn bija 3,837 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 21%, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 51,05 miljoni eiro, bet peļņa - 3,176 miljoni eiro. Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā peļņas rezultāts ir skaidrojams ar bruto peļņas palielinājumu attiecībā lasīt tālāk

Autors: LETA

"Stokker" veikalu pārvaldītāja "Stoller" kļūst par "Stokker"

Rīga, 15.aug., LETA. Profesionālo instrumentu un darbarīku tirdzniecības uzņēmums SIA "Stoller", kas pārvalda veikalus "Stokker", mainījis nosaukumu, kļūstot par SIA "Stokker", informēja uzņēmumā. Izmaiņas veiktas 14.augustā, liecina "Firmas.lv" informācija. Kā skaidroja uzņēmuma pārstāvji, šīs izmaiņas attiecās tikai uz uzņēmuma nosaukuma maiņu un nekādi neietekmē uzņēmuma esošās, pagātnes vai nākotnes saistības. Pārējie uzņēmuma rekvizīti paliek nemainīgi. Līdz ar šīm izmaiņām uzņēmuma lasīt tālāk

Visas ziņas >>>