Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Tuvāko gadu laikā e-komercija varētu sasniegt 12-14% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma Latvijā

Laila Snidzāne, Internetveikala "220.lv" īpašnieces SIA "Pigu Latvia" valdes locekle

Ja vērtē, ar ko bija interesanti tieši aizvadītie divi gadi, tad jāatzīst, ka 2016.gadā un īpaši 2017.gadā notika pēdējais pārrāvums iepirkšanās paradumos. Pirms tam pircēji nebija droši par to, ka maksājums "aizies", ka viss būs kārtībā ar piegādi un preci. Šobrīd tādas bažas vairāk nepastāv un cilvēki ir sapratuši, ka iepirkties internetā ir ļoti droši. Līdz ar to izmaiņas iepirkšanās paradumos ir sekmējušas tieši tās kategorijas, kuras iepriekš cilvēki nepirka. Piemēram, apavu, apģērbu un aksesuāru kategoriju pārdošanas apjoms 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, ir dubultojies. Latvijas likumdošana šajā ziņā pircējiem ir ļoti labvēlīga, un iepirkties internetā ir pat izdevīgāk nekā tradicionālajos veikalos, jo 14 dienu laikā pēc pirkuma saņemšanas to var nodot atpakaļ, vispār neminot nekādu iemeslu. Jebkuram interneta veikalam ir pienākums atgriezt naudu, nevis tikai vienkārši apmainīt preci, kā to parasti piedāvā tradicionālie veikali. Tāpat pēdējos divos gados lielu pārsteigumu ir uzrādījusi mēbeļu kategorija, kas no loģistikas viedokļa ir diezgan sarežģīta, jo preces ir lielas, bet to atsver lielais pieprasījums, jo ir jūtams, ka cilvēki iekārto savus mājokļus un izvēlas netērēt laiku, apmeklējot veikalus, pašiem domājot par piegādi, kas mēbelēm droši vien ir vissarežģītākais aspekts.

Patlaban ļoti daudz pirkumu tiek veikti mobilajos tālruņos. Ja pirms pieciem gadiem visiem vēl nebija viedtālruņu, tad tagad tie ir praktiski visiem, un ļoti daudz pirkumu notiek tieši no šīm ierīcēm. Pērn mobilajos telefonos veikto pirkumu īpatsvars pieauga par 25%. Tāds pieaugums ir ļoti straujš, kas mums rada izaicinājumu vēl vairāk pielāgot savu interneta vietni, mobilo aplikāciju un mobilo lapu, lai klienti ērti un ātri varētu iepirkties no telefoniem.

Vienlaikus pēdējos gados paplašinājies vecums, kurā cilvēki iepērkas internetā. Mūsu veikalā visizplatītākā vecuma kategorija ir 25 līdz 34 gadi, kas veic pusi no pirkumiem. Ja paskatās, piemēram, pieredzējušāku cilvēku kategoriju, tad pērn veikto pirkumu īpatsvars vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem pieauga par 13%, bet senioru, kas ir 65+ gadi, pieauga par 6%, sasniedzot jau 2%. Arvien vairāk pieredzējuši cilvēki, kas varbūt iepriekš nelietoja pat datoru, tagad iepērkas internetveikalā. Turklāt ļoti liela daļa no šiem pirkumiem tiek veikti caur mobilajiem telefoniem. Pirms pieciem gadiem tā nebija - šajā vecuma grupā bija tikai rets pirkums. Tagad tā kļuvusi par ikdienu.

Patlaban tirgū novērojamas izmaiņas e-komercijas un mazumtirdzniecības jomās kopumā. Ļoti daudz tradicionālo veikalu pēdējos pāris gadus sāk piedāvāt e-veikala pakalpojumus un otrādi. Piemēram, mēs atveram ekspozīciju savos veikalos, piedāvājot klientam preces iegādāties uz vietas. Līdz ar to šīs divas jomas pamazām sāk saplūst.

Kopumā Latvijas e-tirgus salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir neliels. Pašai e-komercijas nozarei Latvijā ir jāaug, un stipru spēlētāju e-tirgū nav daudz. Vienlaikus kopējais Latvijā pieejamo e-veikalu skaits pārsniedz 3000, kas, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir milzīgs skaitlis. Tas nozīmē, ka principā ir divi trīs stipri spēlētāji, bet pārējie ir ļoti mazi veikali. Ne vienmēr darbības, ko veic iesācēji vai mazi veikali, ir likumīgas. Diemžēl tiek izmantotas dažādas shēmas, lai netiktu maksāti, piemēram, nodokļi. Daļa internetveikalu strādā īstermiņā - tie iegūst zināmu labumu un tad beidz darbību, lai pamainītu virzienu vai izbēgtu no atbildības. Latvijas e-komercijas darbības kā tādas sakārtošana nedaudz atpaliek no realitātes. Diemžēl birokrātijas procesi ir lēnāki nekā e-vides attīstība. Tās ir lietas, kur vēl var atrast caurumus, kurus negodprātīgi tirgus spēlētāji izmanto, lai apietu likumdošanu; citos gadījumos liela un uzticama veikala darbība tiek iegrožota. Piemēram, Latvijā joprojām ir nepieciešami papīri un klātienes paraksts, kārtojot līzingu, kas nozīmē, ka mēs strādājam, atpaliekot par pāris gadiem. Ņemot vērā, ka mēs strādājam e-vidē, mūsu mērķis ir izvairīties no papīra krāšanas un procesiem, kas ar to ir saistīti. Tie noteikti ir darbības iegrožojošie riski.

Atdalot to no mazumtirdzniecības, e-komercija kā tāda nākotnē viennozīmīgi augs. Līdz Eiropas līmenim mums vēl ir ļoti tālu. Tuvāko gadu laikā e-komercijai vajadzētu sasniegt 12% līdz 14% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Tas nozīmē, ka pieaugums sagaidāms vēl divas trīs reizes. Interneta veikali, kas ir veiksmīgi, aug ļoti ātri un strauji, un šeit ieslēdzas izaicinājumi sakarā ar to, ka vairāk pasūtījumu ātrāk jāapstrādā - jādomā, kā pareizi sakārtot savus procesus, lai tas, ko neredz klienti, ko neredz tirgus, strādātu kā pulkstenis. Es ļoti ceru, ka samazināsies e-veikalu skaits nevis konkurences dēļ, bet tā dēļ, lai tirgus būtu sakārtotāks, lai klients neciestu un nebūtu tādu spēlētāju, kas pircējiem rada negatīvu pieredzi.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Asociācija: Pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums varētu pieaugt par apmēram 3%

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis prognozē, ka pārtikas mazumtirdzniecībā šogad apgrozījums Latvijā varētu pieaugt par apmēram 3% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Viņš norādīja, ka aizvadītajā gadā nozares izaugsmē bija vērojama augšupejoša tendence, kas novērojama arī 2018.gada sākumā. Kaut arī viņš atzina, ka nozares apgrozījums šogad teorētiski varētu būt nedaudz mazāks nekā pērn, 3% vidējais pieaugums ir reāls.

Krūzītis piebilda, ka pārtikas mazumtirdzniecības attīstību sekmē algu pieaugums un kopējā valsts ekonomikas izaugsme.

Savukārt nozares galvenie izaicinājumi, pēc LPTA izpilddirektora teiktā, šogad ir precīzs darbs izvēlētājā tirgus nišā un būt labākajiem cenu segmentā. Vienlaikus viņš piebilda, ka negatīvi vērtējama tā saucamā kases aparātu reforma, kas bremzē inovācijas, jo prasa lielus ieguldījumus.

Lasīt vairāk

02. VUGD 18 tirdzniecības centros Latvijā konstatējis pārkāpumus

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, šā gada marta beigās izlases kārtībā veica pārbaudes kopumā 135 lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā.

Pārbaudes laikā 18 Latvijā pārbaudītajos vietās konstatēti 40 ugunsdrošības prasību pārkāpumi, no kuriem 18 saistīti ar evakuācijas ceļu un izeju neatbilstošu uzturēšanu, 14 - ar ugunsdrošības signalizācijas uzturēšanu darba kārtībā, bet astoņi saistīti ar dežurējoša personāla nepietiekamām zināšanām par rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Pārbaudes notika visā Latvijas teritorijā: 18 - Zemgalē, 19 - Rīgā un Pierīgā, 21 - Vidzemē, 30 - Latgalē un 47 – Kurzemē.

Lasīt vairāk

03. ”Biļešu paradīze” cer neskaidrības par Dziesmu svētku biļešu tirdzniecību atrisināt pārrunu ceļā

“Biļešu paradīzes” līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko paudis pārliecību, ka neskaidrības par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecību ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) būtu jārisina savstarpējā pārrunu ceļā atbilstoši abu pušu parakstītajam līgumam.

Iepriekš LNKC atzinis, ka "Biļešu paradīzes" skaidrojumus par nepietiekamiem, lai attaisnotu tās pieļautos pārkāpumus Dziesmu un Deju svētku biļešu tirdzniecībā. Tāpēc LNKC aicinājis "Biļešu paradīzi" uz pārrunām, lai atrisinātu radušos situāciju, lai lemtu par piemērotāko rīcības plānu biļešu apkalpošanas nodrošināšanā un biļešu pircēju interešu aizstāvībā.

LNKC izvērtē četrus turpmākās rīcības modeļus, tostarp panākt vienošanos sarunu ceļā, piemērot "Biļešu paradīzei" līgumsodu, vienpusēji atkāpties no līguma, vai arī galējā gadījumā - vērsties tiesā pret pakalpojumu sniedzēju.

Lasīt vairāk

04. Latvijā darbu sācis taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi"

Latvijā šā gada marta vidū darbu sācis taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi”. Patlaban "Yandex.Taxi" darbojas Rīgā.

Izsaukt taksometru iespējams "iOS" un "Android" mobilajās aplikācijās, servisam automātiski nosakot lietotāja atrašanās vietu un nosūtot pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam.

“Yandex.Taxi” sadarbojas tikai ar taksometru parkiem un dispečerdienestiem. Darbības sākšanas brīdī servisam ir sadarbība ar vairāk nekā 200 automašīnām, kas pieder desmit taksometru parkiem - sadarbības partneriem. Sadarbības partneru skaits nākotnē pieaugs.

Lasīt vairāk

05. Apģērbu un mājsaimniecības preču mazumtirgotājs “Pepco” atvēris pirmo veikalu Latvijā

Rīgā tirdzniecības centrā "Mežciems" marta beigās tika atvērts pirmais apģērbu un mājsaimniecības preču mazumtirdzniecības ķēdes "Pepco" veikals Latvijā.

Uzņēmuma pirmā darbības gada laikā Latvijā paredzēts atvērt 12 veikalus, bet nākamo trīs gadu laikā – 30 veikalus, tādējādi radot aptuveni 200 jaunu darbavietu.

Kopējais investīciju apmērs “Pepco” veikalu tīkla attīstībā Eiropā, tostarp Latvijā tuvāko gadu laikā paredzēts 150 miljoni eiro.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mazumtirdzniecība aug straujāk par IKP

Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums auga straujāk par iekšzemes kopproduktu (IKP). Kamēr IKP palielinājās par 2,7 %, mazumtirdzniecība auga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3 %.

Nozares neveiksmes

Ēnu ekonomikas skavās

Saskaņā ar "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu pērn ēnu ekonomikas apjoms mazumtirdzniecībā bijis 24,6 %, kas ir otrs lielākais ēnu ekonomikas rādītājs Latvijā. Kā atzīst nozarē, tas liecina par to, ka cīņa pret ēnu ekonomiku un negodprātīgajiem uzņēmējiem ir gausa, savukārt valsts par ēnu ekonomikas apmēru runā "filozofiski". Tikmēr pastāvošā ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Tirdzniecības misijas un semināri

Kopuma noorganizētas 30 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misijas, kurās kopā piedalījušies 223 uzņēmēji, kā arī septiņas valsts augstāko amatpersonu vizītes, kurās piedalījās 198 uzņēmēji. Pērn arī apstrādāts 851 pieprasījums/eksporta projekts. Lielākais pieprasījumu skaits – 119 – saņemts pārstāvniecībā Francijā, 89 – Lielbritānijā, 74 – Zviedrijā, 82 – Vācijā, 69 – Somijā, 40 – Nīderlandē. Tāpat uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos LIAA organizētajos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros, tā 2015. gadā noorganizēti 36 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši gandrīz 1288 dalībnieki. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā, Somijā, Itālijā, Singapūrā, Šanhajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā un Azerbaidžānā.

Pieaugošā konkurence un pirktspēja

Jau vairākus gadus sīvā konkurence mazumtirdzniecībā veicina arvien ciešāku mazo un vidējo veikalnieku kooperāciju. Tiesa, tas neiztiek bez grūtībām, jo, no vienas puses, vietējie veikalu tīkli stiprina savas pozīcijas, cenšoties piesaistīt arvien vairāk vēl palikušos neatkarīgos uzņēmumus, no otras puses, veikalu tīkliem jārēķinās ar to, ka šogad nozarē nav gaidāms būtisks pieaugums, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un vēlme tērēties. Joprojām nozarei kopumā kā izaicinājums saglabājas arī darbaspēka trūkuma pārvarēšana. Darbaspēks ik gadu noveco, bet jaunie pie kasēm vai uz noliktavām īpaši neraujas. Lai arī kādus labumus nozares uzņēmumi piedāvātu jaunajiem darbiniekiem, to piesaistīšana vai esošo noturēšana ne vienmēr vainagojas panākumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 759 3 742 3 708
Darbinieku skaits, tūkst. 80 83 80
Peļņa, milj. EUR 156 181 203
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 9 678 10 323 10 416
Apgrozījuma izmaiņas 10 7 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 785 281 5.98 27 427 3.49% 5690
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 688 800 2.14 19 173 2.78% 7948
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 291 524 10.77 5 828 2.00% 63
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 253 414 1.75 1 369 0.54% 338
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 148 985 55.76 2 484 1.67% 62
6. Ourea, SIA
Ozolnieku nov., Ozolnieku pag., Ozolnieki, Rīgas iela 20C - 4, LV-3018
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu vairumtirdzniecība 123 248 8.21 407 0.33% 15
7. PHILIP MORRIS LATVIA, SIA
Pulkveža Brieža 21-6, Rīga, LV-1010 T. 67201201
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 112 048 7.86 528 0.47% 25
8. LG ELECTRONICS LATVIA, SIA
Grēdu 4a, Rīga, LV-1019 T. 67311337
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 97 648 1.6 1 026 1.05% 36
9. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 95 676 219.94 318 0.33% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. Linas Agro, SIA
Bauskas 2, Jelgava, LV-3001 T. 63084024
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 95 028 65.47 -283 -0.30% 32
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016

Viedokļi

Autors: Henriks Danusēvičs

Jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem

Aizvadītais 2015. gads bija stabils gads, kura laikā netika piedzīvoti būtiski satricinājumi, kas varētu ietekmēt mazumtirdzniecības nozari kopumā. Tirgotāji pērn drīzāk dzīvoja jaunā gada satricinājumu gaidās, kas ir saistītas ar vairākām izmaiņām likumos, noteikumos un nodokļos. Taču mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, visticamāk, būs jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem. Lielo veikalu ķēdes pērn attīstījās salīdzinoši straujāk par mazo un vidējo veikalu ķēdēm, lai gan mazie un vidējie lasīt tālāk

Autors: Noris Krūzītis

Attīstība par spīti jauniem ierobežojumiem

Pagājušā gada nozare augusi par aptuveni 5 %, ko sekmēja gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, gan veikalu tīklu paplašināšanās un pilnveidošana, turpinot jaunu veikalu atvēršanu, rekonstruēšanu un paplašināšanu, radot arī ērtības klientiem, piemēram, ieviešot pašapkalpošanās kases aparātus. Arī uz 2016. gada rādītājiem tirdzniecības nozare kopumā var skatīties ar optimismu, domājams, ka izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī vai nedaudz augs 5 līdz 8 % robežās. Dzīves līmeņa pakāpeniska lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Mūsmāju dārzeņi": Neraugoties uz sliktajām ražām Latvijā, dārzeņu cenu kāpums šogad nav gaidāms

Rīga, 20.jūl., LETA. Neraugoties uz sliktajām dārzeņu ražām Latvijā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, dārzeņu cenas šogad varētu būt ļoti līdzīgas tām, kādas tās bija iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā, aģentūrai LETA prognozēja kooperatīva "Mūsmāju dārzeņu" vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņa skaidroja, ka, neraugoties uz dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgajiem laika apstākļiem Latvijā, dārzeņu cenu līmenis ir atkarīgs no cenām pasaulē. Līdz ar to dārzeņu cenas Latvijā būs līdzīgas cenām visā Eiropā. lasīt tālāk

Autors: LETA

Kosmētikas ražotāja "Dzintars" zaudējumi pērn sasnieguši 1,766 miljonus eiro

Rīga, 20.jūl., LETA. Kosmētikas ražotājs "Dzintars" pagājušajā gadā strādāja ar 6,283 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 2,1% - līdz 1,766 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas revidenta "Deloitte Audits Latvia" atzinums par "Dzintara" 2017.gada finanšu pārskatu ir ar iebildi. 2017.gadā "Dzintara" ienākumi no parfimērijas un kosmētikas realizācijas pieauga par 9,5%, sasniedzot 6,201 miljonu eiro lasīt tālāk

Autors: LETA

"Paulig Coffee Latvia" apgrozījums pērn samazinājās par 10,1%

Rīga, 19.jūl., LETA. Kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirgotājs "Paulig Coffee Latvia" pērn strādāja ar 2,494 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga trīs reizes un bija 195 766 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Vadības ziņojumā minēts, ka pērn, janvārī, "Paulig Coffee Latvia" likvidēja moduļu centru, jo kvalitatīvai darbībai bija nepieciešams pārāk liels cilvēkresursu skaits un peļņa bija salīdzinoši maza. Tāpat lasīt tālāk

Visas ziņas >>>