Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mazā formāta veikalu segmenta attīstība mudinās pārtikas ražotājus paplašināt gatavo un pusgatavo ēdienu piedāvājumu

Valdis Turlais, mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs

Patlaban vairāki lielveikalu tīkli Latvijā sākuši attīstīties “convenience store” jeb mazā formāta veikalu segmentā, kurā līdz šim vienīgais izteiktais līderis bija “Narvesen”. Lielveikalu pamata bizness ir ikdienas plaša patēriņa preču mazumtirdzniecība, līdz ar to tiem ir bāze, no kuras var paņemt daļu sortimenta un iekļaut mazā formāta veikala piedāvājumā. Domāju, ka katrs tirgus spēlētājs turpinās meklēt savu nišu un mēģinās strādāt pie mazā formāta veikalu segmenta attīstības, jo pircēji vēl nav līdz galam pieraduši pie šāda piedāvājuma, jo tā ir kaut kāda izmaiņa viņu ikdienā. Domāju, ka mums visiem ir vēl jāattīsta savi veikali un kopējā šī mazā biznesa attīstīšanā ir jāieliek enerģija un pūles. Turklāt, jo lielāka konkurence, jo pircējiem labāka cena un plašāks piedāvājums.

Vienlaikus pārtikas ražotāju piedāvājumā mazā formāta veikaliem vajadzētu vairāk gatavo un pusgatavo ēdienu produkcijas, jo tiem nav tādu ražošanas telpu kā lielajiem veikaliem. Jau vairākus gadus “Rimi Latvia” pietrūkst sadarbības partneru šajā jomā. Protams, ir ražotāji, kas apgādā gan "Circle K", gan vēl kādu citu tirgotāju, bet viņu varētu būt vairāk vai mazliet stiprāki piedāvājumu dažādībā. Tomēr domāju, ka tādi veikali kā "Rimi Express" un citas mazā formāta tirdzniecības vietas mudinās ražotājus gatavo un pusgatavo ēdienu produkciju vairāk pilnveidot, jo mēs mēģinām attīstīt un vairot tendenci ātrai maltīšu ieturēšanai. Cilvēkiem ir pārāk maz laika, lai darbadienu vakaros pagatavotu vakariņas. Šo procesu varētu atvieglot, vienkārši piedāvājot iegādāties gatavas vakariņas veikalā. Mēs varētu veicināt pieprasījuma palielināšanos, un tad, iespējams, ražotāji ar to sāks nodarboties vairāk un plašāk.

Vērtējot konkurenci mazumtirdzniecības jomā Latvijā, pieļauju, ka tirgū ienākot Vācijas zemo cenu veikalu tīklam “Lidl”, būs pietiekami daudz cilvēku, kas tajā gribēs iepirkties. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem, jo skatoties, kā "Lidl" darbojas citās valstīs, domāju, ka diez vai lielākā daļa šajos veikalos būs Latvijas produkti. Protams, ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Turklāt mēs esam redzējuši, ka mīlestība pret vietējās izcelsmes precēm ir ļoti liela līdz zināmai cenas robežai. Iespējams prognozēt, ka šādam piedāvājumam pircēji atradīsies pietiekami daudz. Tāpat būs pietiekami daudz pircēju, kas pirks tikai Latvijas preci, jo tā ir vietējā prece. Tas nebūs tik vienkārši vienai nometnei gūt viennozīmīgu uzvaru pār otru.

Savukārt runājot par cenu izmaiņām konkrētu produktu segmentos, iespējams, ka laikapstākļu dēļ atsevišķiem augļiem vai dārzeņiem gaidāms cenu pieaugums. Patlaban grūti pateikt, kādu ietekmi atstās sausums uz augļiem un dārzeņiem. Iespējams, ka ražas būs mazākas un, iespējams, līdz ar to cenas īsāku brīdi būs augstākas. Ne viss, ko Latvijā saražo, mums pietiek 12 mēnešiem - ja kartupeļi normālā gadā pietiek sešiem mēnešiem, šogad, iespējams, pietiks četriem. Vienlaikus pozitīvi vērtējama samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem. Tomēr augļu un dārzeņu kategorija pārdošanas rezultātu ziņā ir grūtāk vērtējama īsos laika periodos. To nevar tik viegli saprast, tāpēc ka ļoti daudz ir atkarīgs no paša pārejas procesa. Tajā pašā laikā “Rimi Latvia” pārdošanas rezultāti liecina, ka augļu un dārzeņu apgrozījumā ir vērojams apmēram 12% pieaugums. Tas ir ievērojams kāpums. Protams, ir atsevišķas kategorijas, kuras aug straujāk, bet tas arī saistīts ar ražu un pieejamību, līdz ar to nepieciešams datus skatīt nedaudz garākā posmā. Tāpat Latvijas pieredze radījusi interesi arī Lietuvā un Igaunijā, kas sākušas skatīties un domāt par samazinātās PVN likmes piemērošanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban vēl līdz galam nav atrisināta un izrunāta kases aparātu reforma, un joprojām norit diskusijas par tās ieviešanu. Versijas, kas vienu brīdi izskanēja, uzņēmumiem bija ļoti nedraudzīgas, bremzēja to modernizāciju, kā arī prasīja milzīgas investīcijas gan to ieviešanai, gan uzturēšanai. Šķiet, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nebija novērtējis, ka mūsdienīgi tirgotāji, kuriem rūp pircējiem piedāvāt maksimāli labāko iepirkšanās pieredzi, nepārtraukti kaut ko uzlabo un maina. Rezultātā “Rimi Latvia” pagājušajā gadā atjaunināja programmatūru vairāk nekā 60 reizes. Jaunie Ministru kabineta noteikumi vienā brīdī nebija īsti skaidri, un izskatījās, ka kādam būs 60 reizes jābrauc uz visiem veikaliem, lai nodrošinātu šos procesus atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Lai to ieviestu, izmaksu apmērs bija rēķināms ar sešciparu skaitli. Patlaban norit diskusijas ar Ekonomikas ministriju, kā arī būtiski palīdz Finanšu ministrijas un VID iesaistīšanās. Kopā mēģinām rast labāko risinājumu. Skaidrs, ka ir jābūt sistēmai, kas nodrošina savus mērķus, bet daži reformas aspekti nebija līdz galam saprotami un ir saistīti ar bezjēdzīgu naudas tērēšanu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Policija tur aizdomās restorānu tīklu “Vairāk saules” par iejaukšanos kases aparātu darbībā; uzņēmums apsūdzības noraida

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā jūnija sākumā veica kratīšanas restorānu tīklā “Vairāk saules”. Policija lēš, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti zaudējumi aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā. Minētā iemesla dēļ, tika aizturētas četras ar restorānu tīklu saistītas personas, trīs no kurām kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, bet ceturtajai tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Divas no apcietinātajām personām īsi pēc aizturēšanas katra tika atbrīvotas pret drošības naudu 30 000 eiro apmērā, bet ne "Vairāk saules" IT speciālists Edgars Štrombergs. Augusta vidū tiesa nolēma Štrombergu atbrīvot no apcietinājuma, piemērojot 20 000 eiro drošības naudu.

Uzņēmuma pārstāvji kategoriski noliedz policijas pārmetumus un pieļauj, ka notikušais ir konkurentu provokācija. Vēlāk publiski izskanēja, ka īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija bija sākusi kratīšanu uzņēmuma "Vairāk saules" restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla "Čili pica", ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma "Čili Holdings" meitasfirma.

Lasīt vairāk

02. “Rimi Latvia” atteiksies no “Supernetto” zīmola veikaliem

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA “Rimi Latvia” pamazām atteiksies no “Supernetto” zīmolu veikaliem, pārveidojot tos par “Rimi Mini” tirdzniecības vietām. Paredzēts, ka nākamā gada laikā veikali ar “Supernetto” zīmolu Latvijā vairs nebūs.

Pēdējo trīs četru gadu laikā uzņēmums pārveidojis aptuveni 10 “Supernetto” veikalus “Rimi Mini” tirdzniecības vietās, tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. “Rimi Mini” veikalos paredzēts saglabāt aptuveni 600 no “Supernetto” zīmola tirdzniecības vietās pārdotajām precēm, nemainot to cenas, kā arī turpināt realizēt tajos iepriekš īstenotās akcijas.

Savukārt no “Rimi” zīmola puses “Rimi Mini” veikalos paredzēts izveidot nelielu ceptuvi un paplašināt augļu un dārzeņu sortimentu.

Lasīt vairāk

03. Tiesa noraida “Rimi Latvia” sūdzības pret KP par lēmumiem

Jūnija vidū un jūlija sākumā Administratīvā apgabaltiesa izbeidza tiesvedības SIA “Rimi Latvia” pieteikumos par Konkurences padomes (KP) lēmumiem, ar kuriem SIA “Maxima Latvija” ieguva tiesības izmantot tirdzniecības centru “Rīga Plaza” un “Domina Shopping” telpas “Maxima” veikalu izveidei. Tiesā skaidroja, ka tiesvedība izbeigta atbilstoši

Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību, ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu. Tiesas ieskatā KP lēmums nerada tiešu un individuālu "Rimi Latvia" interešu aizskārumu, jo no KP lēmuma nav tieši atkarīgs tas, vai “Rimi Latvia” iegūs “Rīga Plaza” un “Domina Shopping” telpu nomas tiesības.

“Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norādīja, ka uzņēmums tiesas spriedumus plāno pārsūdzēt, jo veikalu tīklam joprojām šķiet, ka KP pieņemtie lēmumi bijuši nepamatoti.

Lasīt vairāk

04. “Akropole” ieguldījusi septiņus miljonus eiro transporta infrastruktūras izveidē un apkārtnes uzlabošanā

Daudzfunkcionālā tirdzniecības un izklaides centra “Akropole” attīstītāji transporta infrastruktūras attīstībā un apkārtnes uzlabošanā ieguldījuši kopumā septiņus miljonus eiro, un patlaban paveiktas jau divas trešdaļas infrastruktūras uzlabošanas darbu. “Akropoles” būvniecību plānots pabeigt 2019.gadā.

Tirdzniecības centra kopējā platība būs 98 000 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni 10 000 kvadrātmetru aizņems augstas klases biroju telpas. “Akropolē” darbosies arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona, restorāni un boulinga zāle.

Kopējās investīcijas “Akropoles” būvniecībā plānotas 177 miljonu eiro apmērā, no kurām 60% tiks finansēti ar “SEB bankas” aizdevumu 106,5 miljonu eiro apmērā.

Lasīt vairāk

05. “Galerija Azur” iegādē un rekonstrukcijā ieguldīs apmēram 35 miljonus eiro

Tirdzniecības centra “Azur” pārvaldošā uzņēmuma SIA “MD Galerija Azur” īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums “KS Holding” tirdzniecības centra “Galerija Azur” iegādē un rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro.

Pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas plānots atvērt ceturto “K Senukai” veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā “K Senukai” koncepta veikals Baltijas valstīs.

Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals “Rimi”, kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tirdzniecības centram pēc rekonstrukcijas būs divi stāvi, no kuriem pirmajā atradīsies mazumtirdzniecības telpas, bet otrajā stāvā – “K Senukai” biroju centrs. Tāpat tirdzniecības centrā būs autostāvvieta ar 750 spēkratu novietošanas vietām. Rekonstruēto “Galeriju Azur” plānots atvērt 2019.gada otrajā pusē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mazumtirdzniecība aug straujāk par IKP

Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums auga straujāk par iekšzemes kopproduktu (IKP). Kamēr IKP palielinājās par 2,7 %, mazumtirdzniecība auga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3 %.

Nozares neveiksmes

Ēnu ekonomikas skavās

Saskaņā ar "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumu pērn ēnu ekonomikas apjoms mazumtirdzniecībā bijis 24,6 %, kas ir otrs lielākais ēnu ekonomikas rādītājs Latvijā. Kā atzīst nozarē, tas liecina par to, ka cīņa pret ēnu ekonomiku un negodprātīgajiem uzņēmējiem ir gausa, savukārt valsts par ēnu ekonomikas apmēru runā "filozofiski". Tikmēr pastāvošā ēnu ekonomika rada ne tikai negodīgas konkurences apstākļus godīgiem uzņēmējiem, bet vairo arī iedzīvotāju neticību valstij un pensiju

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Tirdzniecības misijas un semināri

Kopuma noorganizētas 30 dažādu nozaru un apjomu tirdzniecības misijas, kurās kopā piedalījušies 223 uzņēmēji, kā arī septiņas valsts augstāko amatpersonu vizītes, kurās piedalījās 198 uzņēmēji. Pērn arī apstrādāts 851 pieprasījums/eksporta projekts. Lielākais pieprasījumu skaits – 119 – saņemts pārstāvniecībā Francijā, 89 – Lielbritānijā, 74 – Zviedrijā, 82 – Vācijā, 69 – Somijā, 40 – Nīderlandē. Tāpat uzņēmumi aktīvi turpināja izmantot valsts atbalstu, lai piedalītos LIAA organizētajos eksporta un ārējās tirdzniecības semināros, tā 2015. gadā noorganizēti 36 semināri par ārējās tirdzniecības jautājumiem, kurus kopumā apmeklējuši gandrīz 1288 dalībnieki. Visi eksporta pakalpojumi uzņēmumiem tiek sniegti ciešā sadarbībā ar 21 Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs – Vācijā, Polijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Krievijā, Norvēģijā, Lietuvā, Ukrainā, Ķīnā, Somijā, Itālijā, Singapūrā, Šanhajā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā un Azerbaidžānā.

Pieaugošā konkurence un pirktspēja

Jau vairākus gadus sīvā konkurence mazumtirdzniecībā veicina arvien ciešāku mazo un vidējo veikalnieku kooperāciju. Tiesa, tas neiztiek bez grūtībām, jo, no vienas puses, vietējie veikalu tīkli stiprina savas pozīcijas, cenšoties piesaistīt arvien vairāk vēl palikušos neatkarīgos uzņēmumus, no otras puses, veikalu tīkliem jārēķinās ar to, ka šogad nozarē nav gaidāms būtisks pieaugums, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un vēlme tērēties. Joprojām nozarei kopumā kā izaicinājums saglabājas arī darbaspēka trūkuma pārvarēšana. Darbaspēks ik gadu noveco, bet jaunie pie kasēm vai uz noliktavām īpaši neraujas. Lai arī kādus labumus nozares uzņēmumi piedāvātu jaunajiem darbiniekiem, to piesaistīšana vai esošo noturēšana ne vienmēr vainagojas panākumiem.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201320142015
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 759 3 742 3 708
Darbinieku skaits, tūkst. 80 83 80
Peļņa, milj. EUR 156 181 203
Rentabilitāte, % 2 2 2
Apgrozījums, milj. EUR 9 678 10 323 10 416
Apgrozījuma izmaiņas 10 7 1
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2015. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2015 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2014 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Sanitex, SIA, Elagro Trade, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2015. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2014. g., %
2015. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 785 281 5.98 27 427 3.49% 5690
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 688 800 2.14 19 173 2.78% 7948
3. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 291 524 10.77 5 828 2.00% 63
4. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 253 414 1.75 1 369 0.54% 338
5. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 148 985 55.76 2 484 1.67% 62
6. Ourea, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 29134561
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu vairumtirdzniecība 123 248 8.21 407 0.33% 15
7. PHILIP MORRIS LATVIA, SIA
Pulkveža Brieža 21-6, Rīga, LV-1010 T. 67201201
Tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecība 112 048 7.86 528 0.47% 25
8. LG ELECTRONICS LATVIA, SIA
Grēdu 4a, Rīga, LV-1019 T. 67311337
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 97 648 1.6 1 026 1.05% 36
9. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 95 676 219.94 318 0.33% 1
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2014 līdz 30.09.2015
10. Linas Agro, SIA
Bauskas 2, Jelgava, LV-3001 T. 63084024
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 95 028 65.47 -283 -0.30% 32
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2015 līdz 30.06.2016

Viedokļi

Autors: Henriks Danusēvičs

Jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem

Aizvadītais 2015. gads bija stabils gads, kura laikā netika piedzīvoti būtiski satricinājumi, kas varētu ietekmēt mazumtirdzniecības nozari kopumā. Tirgotāji pērn drīzāk dzīvoja jaunā gada satricinājumu gaidās, kas ir saistītas ar vairākām izmaiņām likumos, noteikumos un nodokļos. Taču mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, visticamāk, būs jāpierod pie jaunajiem ierobežojumiem. Lielo veikalu ķēdes pērn attīstījās salīdzinoši straujāk par mazo un vidējo veikalu ķēdēm, lai gan mazie un vidējie lasīt tālāk

Autors: Noris Krūzītis

Attīstība par spīti jauniem ierobežojumiem

Pagājušā gada nozare augusi par aptuveni 5 %, ko sekmēja gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, gan veikalu tīklu paplašināšanās un pilnveidošana, turpinot jaunu veikalu atvēršanu, rekonstruēšanu un paplašināšanu, radot arī ērtības klientiem, piemēram, ieviešot pašapkalpošanās kases aparātus. Arī uz 2016. gada rādītājiem tirdzniecības nozare kopumā var skatīties ar optimismu, domājams, ka izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī vai nedaudz augs 5 līdz 8 % robežās. Dzīves līmeņa pakāpeniska lasīt tālāk

Industrijas ziņas

Autors: LETA

"Zelmas piena" pankūku pildījumā siera vietā konstatēts produkts no augu taukiem

Rīga, 18.sept., LETA. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka piena produktu vairumtirgotāja SIA "AK Products" ražoto pankūku "Zelmas piens" marķējums maldina patērētājus - siera pildījuma vietā izmantots augu taukus saturošs produkts, nevis siers, kā norādīts marķējumā, aģentūru LETA informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere Aizdomas par iespējamu pārkāpumu radās pēc tam, kad PVD inspektori pārbaudīja kādu citu pārtikas uzņēmumu, kas nodarbojas ar lasīt tālāk

Autors: LETA

Ukraiņu investors olu rūpnīcai noskatījis Madlienas pagastu

Rīga, 14.sept., LETA. Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā. Pašvaldība ir saņēmusi SIA "Gallusman" valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas "OvoStar Union" plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un olu lasīt tālāk

Autors: LETA

"Gemoss" apgrozījums pērn pieauga par 7,5%; peļņa saruka par 17,7%

Rīga, 10.sept., LETA. Bāru, restorānu un viesnīcu aprīkojuma tirgotāja, kā arī riekstu un žāvēto augļu importētāja SIA "Gemoss" apgrozījums pagājušajā gadā bija 25,04 miljoni eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 17,7% - līdz 1,493 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmuma gada finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītajā gadā uzņēmums nostiprināja pozīcijas visos tirgus segmentos, kā arī izveidoja jaunus zīmolus lasīt tālāk

Visas ziņas >>>