Periodontīts ir nopietna smaganu slimība, kas skar audus ap zobiem un var novest pie zobu zaudēšanas. Tā ir viena no visizplatītākajām mutes dobuma veselības problēmām, kas bieži vien paliek nepamanīta, jo sākotnējās pazīmes šķiet nieks. Tomēr tieši šī nemanāmā attīstība padara periodontītu par klusu draudu mutes veselībai. Esiet zinošs, lai varētu pasargāt sevi un vajadzības gadījumā prastu atpazīt problēmas, lai varētu savlaicīgi vērsties pēc palīdzības – šī raksta turpinājumā skaidrojam, kas īsti ir periodontīts, par tā attīstību, riska faktoriem un citu svarīgu informāciju.
Kas īsti ir periodontīts?
Periodontīts jeb paradontoze ir viena no izplatītākajām hroniskā iekaisuma slimībām, kas skar mutes dobuma balstaudus. Ar to saskaras aptuveni 80–90% cilvēku vecumā virs 40 gadiem. Tas attīstās pakāpeniski un bieži vien nemanāmi, un parasti tas sākas ar vieglu smaganu iekaisumu jeb gingivītu – smaganas kļūst sarkanas, pietūkušas un var tikt novērota smaganu asiņošana, kad tām pieskaras ar zobu birsti un diegu. Ja šajā posmā neveic nepieciešamo ārstēšanu, pēc tam iekaisums padziļinās un bojā mutes dobuma balstaudus.
Periodontītam progresējot, veidojas smaganu kabatas, kurās uzkrājas baktērijas un aplikums. Rezultātā tas var izraisīt kaulaudu noārdīšanos, zobu kustīgumu un galu galā – to zaudēšanu. Diemžēl periodontītu nav iespējams pilnībā izārstēt, taču regulāras vizītes pie periodontologa un atbilstoša ārstēšana var palīdzēt kontrolēt slimības progresēšanu un uzturēt mutes dobuma veselību.
Kāpēc to sauc par kluso draudu?
Periodontīts tiek dēvēts par kluso draudu, jo tā attīstība bieži vien notiek nemanāmi. Atšķirībā no citām mute dobuma slimībām, kas izraisa sāpes, iekaisušas smaganas parasti progresē bez būtiska diskomforta. Kopumā to sauc par kluso draudu, jo:
- simptomi ir viegli un nepamanāmi: sākumā parādās neliela asiņošana zobu tīrīšanas laikā vai smaganu jutīgums, ko daudzi ignorē,
- slimība progresē bez sāpēm: baktērijas un aplikums lēnām bojā smaganu audus un kaulu, neradot akūtas sāpes,
- sekas kļūst redzamas tikai vēlāk: kad zobi sāk kustēties vai pat izkrist, bojājumi diemžēl ir jau neatgriezeniski.
Galvenie riska faktori
Periodontītam ir vairāki riska faktori:
- neregulāra un nepietiekama mutes dobuma higiēna – reti un/vai nekvalitatīvi tīrīti zobi veicina aplikuma un baktēriju uzkrāšanos,
- smēķēšana – nikotīns un citas vielas bojā smaganu audus un mazina to spēju kvalitatīvi atjaunoties,
- ģenētiskā predispozīcija – daļai cilvēku ir iedzimta nosliece uz smaganu slimībām,
- hroniskas slimības – cukura diabēts un citas veselības problēmas palielina periodontīta risku,
- stress un novājināta imunitāte – ievērojami mazina organisma spēju cīnīties ar infekcijām,
- nesabalansēts uzturs – vitamīnu un minerālvielu trūkums vājina smaganu veselību,
- vecums – ar gadiem mazinās smaganu un kaulaudu dabiskā aizsardzība,
- hormonālās izmaiņas – grūtniecība, menopauze vai pubertāte var padarīt smaganas jutīgākas.
Vienkārši soļi, lai pasargātu sevi
Lai pasargātu sevi no periodontīta un citām mutes dobuma veselības problēmām, ikdienā vajadzētu ievērot vairākus vienkāršus soļus.
Regulāra un kvalitatīva mutes dobuma higiēna
Zobus jātīra vismaz divas reizes dienā, izmantojot mīkstu zobu birsti un fluoru saturošu zobu pastu. Jāievēro pareiza zobu tīrīšanas tehnika – visefektīvākā metode ir apļveida kustību veikšana, zobu birsti turot aptuveni 45 grādu leņķī pret smaganām. Papildu tam ir svarīgi izmantot zobu diegu vai starpzobu birstītes, lai tīrītu vietas starp zobiem, kur zobu birste nevar iekļūt. Tās nepieciešams lietot vismaz vienu reizi dienā.
Profilaktiska pieeja
Vismaz divas reizes gadā nepieciešams apmeklēt zobārstu un vismaz vienu reizi gadā – zobu higiēnistu. Zobārsts palīdzēs savlaicīgi pamanīt un novērst potenciālās problēmas, savukārt zobu higiēnists palīdzēs atbrīvoties no zobakmens un aplikuma, kuru nav iespējams noņemt mājas apstākļos.
Veselīgs un sabalansēts uzturs
Ieteicams samazināt cukura patēriņu, tā vietā dodot priekšroku produktiem, kas satur kalciju, D vitamīnu un C vitamīnu, jo šie vitamīni stiprina zobus un smaganas. Tāpat būtiski lietot pietiekami daudz dzeramais ūdens, kas palīdz uzturēt optimālu mitrumu mutes dobumā, kā arī izskalot pārtikas atliekas.
Ārstēšanas iespējas profesionālajā vidē
Diemžēl periodontiītu nav iespējams apārstēt patstāvīgi – periodontīta seku novēršanai nepieciešama profesionāla pieeja. Kā jau minējām, lai pasargātu sevi, ir ļoti svarīga profilaktiska pieeja jeb regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista. Periodontologs var veikt dziļāku smaganu kabatu tīrīšanu, lai noņemtu baktērijas zem smaganu līnijas, taču smagākos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu smaganu un kaulaudus. Savukārt zobu higiēnists palīdz apturēt slimības progresēšanu, uzturēt smaganas veselas, kā arī sniedz individuālus mutes dobuma kopšanas padomus.
Būtiskākais periodontīta profilakses un ārstēšanas pamats – regulārs zobārsta apmeklējums, kā arī zobu higiēnista, jo tikai tā iespējams savlaicīgi atklāt slimību un kontrolēt tās attīstību. Atgādinām, ka mutes dobuma veselība tiešā veidā ietekmē arī kopējo veselību, tādēļ piesakiet savas regulārās vizītes Apines zobārstniecības klīnikā jau tagad! Mūsu klīnikā pacientu ārstēšanā un aprūpē tiek izmantoti tikai augstas kvalitātes, pasaules vadošo ražotāju zobārstniecības materiāli!