Latvijas viesmīlības nozare šobrīd piedzīvo sarežģītu periodu, ko raksturo vairāki būtiski izaicinājumi. Pēcpandēmijas perioda sekas, kā arī dažādi ekonomiskie izaicinājumi un ārējie faktori ir radījuši papildu slogu nozarei. Galvenie faktori, kas apgrūtina nozares darbību, ietver ievērojamu energoresursu cenu kāpumu, rekordaugstās izejvielu izmaksas un augošās darbaspēka izmaksas darba spēka trūkuma dēļ. Turklāt Latvijas darbaspēka nodokļu likmes ir nekonkurētspējīgas, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, kas rada papildu spiedienu uz uzņēmumu darbību un kavē ilgtspējīgu attīstību. Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu skaita atjaunošanās, salīdzinot ar pirmspandēmijas 2019.gadu. Lai gan 2024. gada pirmajā pusgadā ir novērojams neliels tūristu skaita pieaugums, kopējais apmeklētāju skaits joprojām nesasniedz pirmspandēmijas līmeni. Rīgā ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits ir samazinājies par -35%, salīdzinot ar 2019. gadu, kas ir lielākais kritums Baltijas galvaspilsētu vidū. Salīdzinājumam, Viļņā šis kritums ir -22%, bet Tallinā tikai -12%. Rīga, kas iepriekš bija līdere starp Baltijas galvaspilsētām pēc ārvalstu viesu nakšņojumu skaita, tagad ir zaudējusi šo pozīciju un atrodas otrajā vietā. Šī situācija uzsver nepieciešamību pēc aktīvas un mērķtiecīgas valsts stratēģijas, lai uzlabotu nozares konkurētspēju un veicinātu tūrisma nozares atjaunošanos. Lai uzlabotu situāciju viesmīlības nozarē, ir jāveic vairāki nozīmīgi pasākumi. Viens no galvenajiem risinājumiem ir samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Tas padarītu cenas konkurētspējīgākas, uzlabotu uzņēmumu rentabilitāti, padarītu pakalpojumus pieejamākus, samazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu konkurenci. Papildu tam ir nepieciešami uzlabojumi nodokļu politikā, lai padarītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku un konkurētspējīgāku reģionālā kontekstā. Tas ietver ne tikai darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, bet arī valsts atbalsta mehānismus, kas palīdzētu saglabāt un piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Viesmīlības nozares attīstības perspektīvas turpmākajos gados ir cieši saistītas ar valsts politisko un ekonomisko pasākumu efektivitāti.