Gada sākumā, salīdzinot ar pērno gadu, mazumtirdzniecības apjomi samazinājās, kas īpaši uzskatāmi bija redzams otrajā ceturksnī, kas bija pat sliktāks, nekā 1.ceturksnis, apliecina Nielsen dati. 2024.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,3%, savukārt šā gada pirmajos 7 mēnešos kopumā pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nenozīmē, ka cilvēki ēstu un pirktu mazāk – apjoma ziņā pēc produktu vienību skaita pirkuma grozs nav mainījies. Taču cenas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir samazinājušās, un kopumā iedzīvotāji par pārtiku iztērē mazāk. Cenu samazinājums lielākoties bijis uz mazumtirgotāju vai akciju rēķina, jo ražotāji nesamazināja iepirkumā cenas, bet deva agresīvākus cenu piedāvājumus, lai glābtu apjomu kritumu. Šobrīd pārtikas cenas ir samazinājušās, taču cilvēki, neskatoties uz relatīvo pirktspējas pieaugumu, ir ļoti piesardzīgi. Pircēji turpina rūpīgi izvēties produktus ar zemāku cenu, akcijas preces. Mēģinot prognozēt, kas notiks ar cenām tuvākajā laikā, varu apstiprināt, ka šobrīd virkne piegādātāju vērsušies pie tirgotājiem ar cenu celšanas pieprasījumiem. Iespējams vairākās produktu kategorijās ir gaidāms cenu kāpums. Konkurence mazumtirgotāju vidū Latvijā ir sīva, jo pircēji pieprasa zemāku cenu. Lai piesaistītu pircējus, tirgotāji konkurē ar piedāvājumu. Cenu jūtīgums, piesardzība pret tēriņiem nozīmē arī to, ka pircēju patriotisms krīt. Ne vienmēr priekšroka ir tirgotājiem, kas piedāvā vietējos produktus, un ir tirgotāji, kas piesaista pircējus ar produktiem, kas nav ražoti Latvijā. Pamatā tas ir saistīts ar to, ka produktus ārpus Latvijas no lielajiem ražotājiem un pārstrādātājiem var iegādāties par zemākām cenām. Ir veikali kas maz tirgo Latvijas produktus un ir veikali kas to dara vairāk. LPTA biedru lielāki un mazāki veikali svaigo preču grupās tirgo 60-70% vietējo ražotāju preces. Ir tirgotāji, kam Latvijas ražotāju preču sortimentā nav daudz, varētu teikt, ka mārketinga nolūkos. Nav laba ziņa vietējiem ražotājiem, ka lielāks tirdzniecības apgrozījuma kāpums ir veikaliem, kuri pamatā tirgo citu valstu produktus. Slēdzot līgumus ar lieliem ārvalstu ražotājiem, šie tirgotāji iegūst izdevīgas cenas un izspiež no tirgus ārā tos, kas lielākā mērā tirgo objektīvi dārgākos vietējos produktus.