Latvijā pagājušajā gadā radīti vairāk nekā 269 000 tonnu pārtikas atkritumu, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) veiktais pētījums. Dati liecina, ka lielāko pārtikas atkritumu daudzumu joprojām rada mājsaimniecības - 2024.gadā mājsaimniecības radīja kopumā 160 692 tonnas pārtikas atkritumu. Seko tirdzniecība, kur radītas 41 359 tonnas pārtikas atkritumu, pārtikas ražošana un pārstrāde, kur radītas 27 478 tonnas pārtikas atkritumu, primārā ražošana, proti, lauksaimniecība, kur radītas 23 297 tonnas pārtikas atkritumu, un ēdināšana, kur radīta 16 771 tonna pārtikas atkritumu. 2024.gadā pārtikas atkritumu daudzums Latvijā samazinājies primārajā ražošanā, pārstrādē un ēdināšanā, bet tas pieaudzis tirdzniecībā un mājsaimniecībās. Mājsaimniecībās pārtikas atkritumi visbiežāk rodas pārtikas uzglabāšanas, nepietiekamas plānošanas vai lietošanas termiņu pārpratumu dēļ. No kopējā apmēra 11,5% nonāk bioloģisko atkritumu konteineros, 19,4% - piemājas kompostā, 51,7% nonāk sadzīves atkritumu konteineros, bet 17,4% - kanalizācijā. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka pārtikas atkritumu mazināšana ir būtisks solis ceļā uz ilgtspēju. Pētījuma dati liecina, ka pārtikas atkritumi joprojām ir būtiska problēma Latvijā, un nepieciešama mērķtiecīgas rīcības gan no rīcībpolitikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem līdz 2030.gadam par 10% jāsamazina atkritumu daudzums ražošanas un pārstrādes posmā, bet par 30% - tirdzniecībā, ēdināšanā un mājsaimniecībās.