Pandēmija atstās "mantojumu"
Pandēmijas apstākļos ir aizvadīts jau pusotrs gads. Kaut arī Covid-19 izraisītā krīze Eiropas ekonomikā pērn izrāva lielāko robu kopš Otrā pasaules kara, arī lēciens atpakaļ ir noticis strauji. Kopumā situācija ir daudz labāka, nekā visi baidījās vēl pirms gada. Tomēr pandēmija mantojumā atstās arī virkni problēmu, kuras būs jārisina, tostarp nevienmērīgu attīstību dažādos tautsaimniecības sektoros, problēmas ar investīciju piesaisti un strauji pieaugušus valsts parādus.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 10,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdzīga situācija ir arī Eiropā kopumā. Eirozonas IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada ir palielinājies par 13,7%, tādējādi eirozonas ekonomikā pēc krituma atjaunojusies izaugsme, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējā novērtējuma dati.
"Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Gan Latvijas, gan starptautiskās institūcijas prognozē, ka šogad kopumā Latvijas IKP pieaugums var svārstīties starp 3 un 4%. Savukārt nākamgad pat pesimistiskākie prognozē Latvijas IKP pakāpšanos virs 5%, bet optimistiskākie to lēš tuvāk 7% robežai.
Strauja, bet nevienmērīga attīstība
Tomēr ir skaidrs, ka attīstība ekonomikā ir nevienmērīga. Visiem labi zināmie sektori - tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, starptautiskie pasažieru pārvadājumi - ir cietuši ļoti smagi un uzelpot ir spējuši tikai tad, kad starp uzliesmojumu viļņiem ir pierimusi arī pati pandēmija. Tajā pašā laikā sektori, kuri ir saistīti ar informācijas tehnoloģijām, piedzīvojuši teju bumam līdzīgu attīstību, un daudzi digitalizācijas projekti tieši pandēmijas laikā ir ieguvuši strauju paātrinājumu. Ir arī virkne nozaru, kuras pēc pirmā izbīļa pērn pavasarī ātri vien saprata, ka ar pandēmijas laikā ieviestajiem ierobežojumiem spēj tīri labi sadzīvot un būtisku darbības kritumu nav piedzīvojušas.
"Ja mēs skatāmies uz IKP izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā, - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs utt. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi. Visas pārējās nozares turpināja attīstīties, un bija pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk. Pirmkārt, valsts palīdzības dēļ, bet, otrkārt, ekonomikā nonāca arī tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā. Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību, tas pat būtiski uzsildīja," uz atšķirībām norāda audita un konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.
Turklāt tieši otrā ceturkšņa IKP dati liecina, ka pandēmijas mierīgākajos periodos vairāk cietušās nozares spēj atkal augt. "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, komentējot Latvijas IKP straujo izaugsmi šā gada otrajā ceturksnī, uzsver, ka atšķirībā no iepriekš dominējošās rūpniecības un būvniecības vasarā līderos ir pakalpojumu nozares, kurās pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ. "Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirmskrīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts, smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk kā gadu," brīdina Zorgenfreija.
"Nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākamais pandēmijas vilnis prognozēt, protams, ir ļoti grūti. Ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildu ierobežojumi, tas, protams, ekonomiku pavilks uz leju. Tomēr ir jāuzsver, ka šis nav pirmais pandēmijas vilnis - tas ir trešais, dažviet jau ceturtais vilnis, un ekonomika tam pamazām pielāgojas. Tas nudien nav bezsāpīgi, bet ekonomika ierobežojumiem pielāgojas, atrod blakus ceļus, dažādus citus risinājumus, tādēļ Covid-19 ietekme pamazām kļūst mazāka. Mēs arī saslimstības rādītājos redzam, ka nāves gadījumu īpatsvars ir mazāks. Es arī ceru, ka sabiedrība arvien plašāk vakcinējas, jo tas ir risinājums, lai, ja ne izvairītos no pašas saslimšanas, tad to padarītu mazsāpīgāku gan pašiem, gan ekonomikai," atzīst Latvijas Bankas prezidents.
Slāpes pēc investīcijām
Vienlaikus iepriekšējā finanšu krīze tagad ir izspēlējusi ļaunu joku ar pārlieku piesardzību, kas pandēmijas apstākļos ir rezultējusies nepietiekamā investīciju plūsmā, par ko trauksmes zvanus jau sit centrālā banka.
"Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti, un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ, manuprāt, investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā," norāda Kazāks.
Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības. "Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt - nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas," aicināja centrālās bankas vadītājs.
"Otrs spēlētājs šajā investīciju stāstā, protams, ir komercbankas. Komercbankas iepriekšējā krīzē bija daļa no problēmas. Šajā krīzē mēs redzam, ka komercbankas ir daļa no risinājuma. Tas ir ļoti labi, jo spēcīgs finanšu sektors ir spēcīgas ekonomikas mugurkauls. Taču tajā pašā laikā ir sajūta, ka komercbankas uz esošo situāciju turpina skatīties superpiesardzīgi. Ja bankas ir pārlieku piesardzīgas, tās pietiekami daudz neiegulda nākotnes izaugsmē, neatbalsta strauju ekonomikas izaugsmi un galu galā mazina arī savus nākotnes biznesa apmērus," uzsvēra Kazāks.
Viņš atzina, ka iepriekšējā finanšu krīze banku sektoram bija ļoti sāpīga, tādēļ, no vienas puses, komercbanku piesardzība ir saprotama. Tomēr, no otras puses, kopš tā laika daudzas lietas ir būtiski mainījušās. "Manuprāt, bankām ir skaidri jāapzinās, ka ir vesela virkne strukturālu lietu, kuras, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu krīzi, ir mainījušās. [..] Situācija ir kvalitatīvi krietni labāka un stabilāka. Līdz ar to vērtēt riskus pēc iepriekšējās krīzes parauga nav adekvāti," norādīja Kazāks.
Trauslums darba tirgū
Kaut arī, pateicoties iepriekš nepieredzēti plašajām atbalsta programmām, līdz šim ir izdevies izvairīties no strauja bezdarba pieauguma, virkne ekspertu brīdina, ka darba tirgū situācija ir trausla, jo atbalsts ir terminēts un ir jautājums, vai visi pandēmijas skartie darbinieki sekmīgi spēs iekļauties ekonomikā pēc tās beigām.
Kopējie bezdarba dati gan pagaidām par nopietnām problēmām neliecina. Gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā - par 0,7 procentpunktiem. Šī gada otrajā ceturksnī bija 73 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10 100 mazāk nekā pirms gada un par 1300 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
"Situācija kopumā uzlabojas. Salīdzinājumā ar 1.ceturksni nodarbinātība ir pieaugusi, bet bezdarbs ir samazinājies. Taču tas notiek diezgan lēni, krietni pakāpeniskāk nekā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 2.ceturksni nodarbinātības līmenis ir ievērojami samazinājies," norāda bankas "Luminor" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Eiropas Komisija prognozē, ka ES kopumā šogad bezdarbs saglabāsies 7,6% līmenī, bet 2022.gadā noslīdēs līdz 7%, kā arī atklāti atzīst, ka vēl ir pārāk daudz nezināmo, lai izteiktu ļoti drošas prognozes. Daudz būs atkarīgs no tā, kā pēc pandēmijas izraisītās krīzes atkopsies ekonomika, kad un kādā veidā dalībvalstis pārtrauks atbalsta programmas, kā arī kādas pandēmijas iekustinātas pārmaiņas notiks ekonomikā.
Kopumā ES pagājušā gada laikā ir zaudēti vairāk nekā trīs miljoni darba vietu. Eiropas Komisija arī atzīst, ka no lielākām problēmām darba tirgū izdevies izvairīties dažādo atbalsta programmu dēļ. Eirozonā pagājušā gada pavasarī tās izmantoja aptuveni 15% nodarbināto. Vienlaikus Eiropas Komisija atzīst, ka ne visi strādājošie vienlīdz labi iekļāvās atbalsta shēmās. Visvienkāršākā situācija bija ar pilna laika nodarbinātajiem, kuriem ar darba devējiem bija ilgtermiņa līgumi. Taču nepilna laika darbinieki vai strādājošie ar īstermiņa līgumiem, izrādās, atbalsta sietam ir krituši cauri ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Šādi darbinieki visvairāk pandēmijas laikā ir zaudējuši darbu.
Tāpat, ja atbalsts tiks sniegts pārāk ilgi, tas var bremzēt sekmīgāko un produktīvāko nozaru attīstību, jo tās nespēs piesaistīt nepieciešamo darbaspēku no sektoriem, kuros joprojām ir problēmas un kas drīzāk kavē kopējo atlabšanas tempu.
"Mēs nevaram bezgalīgi turēt uz valsts atbalsta ļoti apjomīgu iedzīvotāju daļu zināmos tautsaimniecības sektoros. Turēt cilvēkus uz ļoti zemiem pabalstiem un ienākumiem, manuprāt, arī nav prātīgi. Mērķis ir ne tikai atbalstīt krīzes skartos uzņēmumus, bet palīdzēt arī to darbiniekiem uzlabot savas prasmes un atrast darbu nozarēs, kuras no pandēmijas cieš daudz mazāk vai necieš nemaz un, cerams, arī pelna vairāk. Vairs nav tā kā pagājušā gada pavasarī, kad šķita - trīs četri mēneši un mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves. Ja tagad ir skaidrs, ka pandēmijas viļņi atkārtojas ik pēc kāda laika, tad prātīgāk ir šos cilvēkus pārcelt uz citiem sektoriem, kur pandēmijas sekas nav tik skaudri jūtamas. Ir jāiemācās ar krīzi labāk sadzīvot. Valsts nespēj ilgstoši kompensēt lietas, kuras, iespējams, nekad neatgriezīsies. Un valstij tas arī nav jādara," brīdina Kazāks.
Pandēmijas laikā strauji audzis valsts parāds
Vēl viena potenciālā problēma, kuru ir atnesusi pandēmija, saistīta ar valstu parādiem, jo pandēmijas laikā tika īstenotas plašas atbalsta programmas - pārsvarā uz aizņemšanās rēķina. Daudzi ekonomisti norāda, ka tieši valsts finanšu savešana kārtībā būs sāpīgs izaicinājums Eiropas valdībām pēc pandēmijas pārvarēšanas. Turklāt Latvijā to krietni var apgrūtināt nākamgad gaidāmās Saeimas vēlēšanas.
Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka ES vidēji valsts parāda līmenis pret IKP pērn pirmo reizi ir pārkāpis 90% robežu. Paredzams, ka šogad valsts parādi turpinās augt un sasniegs 94,4% no ES IKP, bet nākamajā gadā tie varētu sākt nedaudz mazināties.
Baltijas valstis Eiropā nekad nav izcēlušās ar pārmērīgiem parādiem, tomēr pandēmijas laikā tie ir auguši arī te. Eiropas Komisija lēš, ka šogad Latvijas valsts parāds pieaugs līdz 47,3% no IKP, lai gan tas joprojām varētu būt septītais zemākais valsts parāda līmenis ES.
Latvijas Fiskālas disciplīnas padome norāda, ka pašlaik valsts parāda ilgtspēju nodrošina vairākas priekšrocības, tostarp līdzšinējais relatīvi zemais Latvijas parāds un atbildīga Māstrihtas kritērija ievērošana, augstais kredītreitings, zemas procentu likmes un zemās parāda apkalpošanas izmaksas. Tomēr, uzlabojoties ekonomikas rādītājiem, ir nepieciešama skaidra un mērķēta politika vispārējās valdības parāda samazināšanai.
"Šā gada budžetā deficīts jau būs tuvu 9% no IKP. Tas nozīmē, ka katrs trešais vai ceturtais eiro, ko valsts budžets šogad iztērē, ir aizņemta nauda. Šādas lietas mēs varam atļauties tikai krīzes laikā. Tā nav normāla situācija. Aizņemšanās mērķim ir jābūt ekonomikas atbalstam krīzes laikā un lai ieguldītu nākotnes izaugsmē. Ja mēs aizņemamies vienkārši tādēļ, lai to noēstu, radīsies problēmas nākotnē. Principam ir jābūt, ka sliktajos laikos mēs tērējam, lai atbalstītu ekonomiku, bet labajos laikos mēs veidojam uzkrājumus. [..] Tajā brīdī, kad ekonomika sāk atgūties, mums ir ļoti uzmanīgi jāskatās uz budžeta deficītu. Izaugsmes laikā mums ir jāsāk mazināt parāda līmenis," aicina arī centrālās bankas vadītājs.
Tomēr problēma ar parādu mazināšanu vienmēr slēpjas tajā, ka ir jākāpina valsts ieņēmumi, un ļoti bieži tas nenozīmē neko citu kā nodokļu celšanu, vai arī jāsamazina budžeta izdevumi ar parāda atdošanu nesaistītiem mērķiem.
Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka gan pieļauj, ka labvēlīgas apstākļu sakritības gadījumā Latvija no tā pat varētu izvairīties. Ja Latvijas ekonomika pēc pandēmijas piedzīvos strauju izaugsmi, augs arī ieņēmumi budžetā, kā arī tautsaimniecībā ieplūdīs nauda no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM).
"Tieši tādēļ valdībai jau tagad nepieciešams izstrādāt fiskālo izejas stratēģiju jeb ceļa karti, kas pēckrīzes periodā iezīmēs atgriešanos pie sabalansēta valsts budžeta vai pat budžeta ar pārpalikumu. [..] Mēs ļoti ceram, ka ANM un ne tikai, arī nacionālā budžeta līdzekļi, citi ES fondi un privātas investīcijas, varētu dot kumulatīvo efektu un stimulēt ekonomikas straujāku pieaugumu. Tādā gadījumā nebūs jāceļ nodokļi. Mūsuprāt, nodokļu celšana vispār ir pēdējais solis, īpaši gadījumā, kad ir jāstimulē ekonomikas izrāviens. Nodokļu paaugstināšana to noteikti nestimulē, līdz ar to jāizmanto visi citi instrumenti, kas ir valdības rīcībā. Piemēram, mums ir arī diezgan liela rezerve ēnu ekonomikas jomā. Joprojām ir jādomā, kā panākt efektīvāku nodokļu iekasēšanu," intervijā aģentūrai LETA stāstīja Šteinbuka.