Valsts ekonomikas atveseļošanās cerību plāns
Šā gada jūlijā Eiropas Komisijas (EK) atbildīgā padome atbalstīja Latvijas pieteikto ekonomikas atveseļošanas plānu, kura īstenošanai Latvija līdz 2026.gadam varēs ieguldīt 1,82 miljardus eiro. Lai arī plānā ir ietverti konkrēti seši stratēģiskie virzieni, tomēr tajā iztrūkst konkrētības - tieši kādus projektus iecerēts īstenot par Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem miljardiem.
Bez šīs konkrētības patlaban ir arī grūti izmērīt vai pat prognozēt iecerēto pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību. Skaidrs ir viens - 1,82 miljardi eiro ir gana liela summa un uz to tiek liktas lielas cerības, tāpēc atliek pievienoties Latvijas un Eiropas amatpersonu paustajiem ceļa vārdiem, ka šī nauda ir jāiegulda gudri.
Vēlmes par 7,5 miljardiem, bet jāiztiek ar 1,82 miljardiem
2020.gada pirmajā pusē sākās jaunā koronavīrusa pandēmija un ar to saistītie ekonomiku un sociālos procesus ierobežojošie pasākumi, kas būtiski iedragāja pasaules valstu izaugsmi. Pavisam drīz EK nāca klajā ar priekšlikumu par Eiropas Atveseļošanas fonda izveidi, kas būtu kā ekonomiska atbilde uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Atveseļošanas fonda mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas un ieguldīt stratēģiski svarīgās jomās, piemēram, "zaļajos" projektos un digitalizācijā. Pērn, kad EK nāca klajā ar ES Atveseļošanas fonda priekšlikumu, ministrijas Latvijā sagatavoja savu "vēlmju sarakstu", kurā ministrijas norādīja, ka to projektu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apjoms ir 7,5 miljardi eiro. Ar laiku šis saraksts tika būtiski reducēts, jo EK piedāvātā summa Latvijas ekonomikas atveseļošanai ir 1,82 miljardi eiro. Šā gada jūlijā atbildīgās EK iestādes apstiprināja Latvijas atveseļošanas plānu, tādējādi būtībā jau šogad no ES Atveseļošanas fonda tiks finansēti pirmie projekti. Tiesa, 1,82 miljardi eiro netiks izmaksāti uzreiz, bet pa daļām - vairāku gadu garumā. Lai Latvija varētu pretendēt uz visu tai "iezīmēto" summu, ministrijām sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām būs jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, kur līdzekļus ieguldīt.
Uzsvars uz klimatu un digitalizāciju
Latvijas atveseļošanas plāns paredz sniegt atbalstu sešās jomās. Proporcionāli lielākā daļa - 37% jeb 676,2 miljoni eiro - iezīmēti klimata mērķu sasniegšanai. Digitālajai transformācijai paredzēts novirzīt 20% jeb 365,2 miljonus eiro. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20% jeb 370 miljonus eiro, savukārt ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām - 11% jeb 196 miljonus eiro. 10% jeb 181,5 miljoni no ES Atveseļošanas fonda iezīmēti veselības nozarei, bet 2% jeb 37 miljoni eiro likuma varas stiprināšanai.
Lai arī vēl nav zināms detalizēts un konkrēts Latvijas piedāvāto investīciju projektu saraksts, tomēr ir skaidrs, ka nozīmīgi ieguldījumi plānoti energoefektivitātes jomā, piemēram, daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanā. Būtisks atbalsts paredzēts arī Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai, plānotas investīcijas procesu digitalizācijai uzņēmumos. Nozīmīgas investīcijas plānotas arī valsts un reģionālas nozīmes autoceļu attīstībā.
Veselības jomā iecerēts īstenot slimnīcu līmeņošanas reformu, ieguldot ambulatoro un stacionāro pakalpojumu attīstībā. Atbalsts arī tiks sniegts inovāciju un privāto investīciju izpētē un attīstības veicināšanā. Ieguldījumi arī plānoti ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanai.
Šā gada jūnijā, viesojoties Latvijā, EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzina, ka Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns tika iesniegts ātri, un tas bija izstrādāts kvalitatīvi un līdzsvaroti. Viņa pauda, ka, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijas plānā likts uzsvars uz klimata mērķiem un digitālo transformāciju, tāpat Latvijas plānā uzsvērta sociālā iekļaušana un ieguldījumi cilvēkos, viņu prasmju attīstībā. Fon der Leiena skaidroja, ka sociālās iekļaušanas kontekstā būtiska ir minimālo ienākumu reforma, investīcijas industriālajos parkos, mācību iestādēs un pieejamos mājokļos.
Bažas par atveseļošanas fonda ietekmi uz būvniecības pārkaršanu
Vērtējot valdības izstrādāto valsts ekonomikas atveseļošanas plānu, Fiskālās disciplīnas padomes un Latvijas produktivitātes padomes izveidotā ekspertu grupa norādīja uz būvniecības nozares pārkaršanas riskiem. Ekspertu ieskatā, viens no būtiskākajiem riskiem ir saistāms ar būvniecības nozares pārkaršanu, ņemot vērā lielos plānotos ieguldījuma apjomus ekonomikā nākamajos 7-8 gados, tostarp arī "Rail Baltica" būvniecību. Analītiķi iesaka vērtēt šo ES līdzekļu ietekmi uz darbaspēka un būvmateriālu izmaksām, tāpat valsts tiek mudināta nodrošināt konkurenci, uz laiku būvniecībā plašāk atļaujot iesaistīt ārvalstu kompānijas. Finanšu ministrs Jānis Reirs gan noraida bažas par to, ka fonda līdzekļi Latvijā novedīs pie būvniecības nozares pārkaršanas. Viņš skaidro, ka pašreiz Latvija ir ES fondu apgūšanas starpposmā, kas nozīmē, ka iepriekšējā plānošanas perioda fondi jau iet uz beigām, bet nākamā plānošanas perioda fonda pieteikšanās inerce ir ar dažu gadu nobīdi.
Bez būvniecības pārkaršanas eksperti norāda uz vēl vienu risku, proti, ieguldījumu atdeve un kvalitāte. Eksperti gan atzīst, ka publisko infrastruktūras projektu realizēšana nodrošina spēcīgu impulsu ekonomiskai aktivitātei īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī ievērojami veicina ekonomisku attīstību ilgtermiņā, tajā pašā laikā rosināts ņemt vērā, ka slikta projektu pārvaldība, tostarp plānošana, atlase un ieviešana, var radīt ekonomikai ievērojamus riskus. "Plānojot projektus, būtiski izvērtēt to atbilstību nospraustiem vispārīgiem mērķiem, kā arī sniegumu pasaules vadošajos indeksos identificēto Latvijas konkurētspējas problēmjautājumu risināšanā," atzina eksperti.
Jāiegulda gudri
Ņemot vērā, ka joprojām nav zināms, kādos tieši projektos plānots ieguldīt 1,82 miljardus eiro, valsts amatpersonas publiskajā komunikācijā uzsver to, ka ES atvēlētie līdzekļi Latvijai ir jāiegulda gudri. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzskata, ka ES Atveseļošanas fonda finansējums būs nozīmīgs instruments viedās reindustrializācijas īstenošanai Latvijā. "Latvija īsteno virkni būtisku reformu, viena pamatmērķa vadīta, proti, lai mēs varētu iedzīvināt to, ko dēvēju par viedo reindustrializāciju jeb ražošanas atdzimšanu jaunu investīciju piesaistei un aizvien vairāk labi apmaksātu darbavietu radīšanai eksportspējīgos uzņēmumos," pauž premjers. Līdzīgu viedokli pauž Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka, kuras ieskatā ES Atveseļošanas fonda līdzekļi ir jāiegulda gudri, lai sasniegtu strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Arī Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas mudina ES līdzekļus plānot atbildīgi un gudri. Eiroparlamentāriete Inese Vaidere atzīst, ka īsā laikā sagatavot veiksmīgu fonda izmantošanas plānu Latvijai bija liels izaicinājums, tomēr Latvija uz citu valstu fona izskatās pietiekami labi, par to liecinot arī augstais EK novērtējums. Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde pauž, ka lielais darbs ir tikai priekšā. Viņa uzskata, ka jābūt mundriem un jāuzrauga inflācijas rādītāji un ekonomiskā aktivitāte attiecīgos sektoros, it īpaši būvniecībā un nekustamajā īpašumā. Pēc Melbārdes paustā, arī šai papildu fiskālajai kapacitātei ir netieši jāstimulē virzība uz sabalansētu budžetu un valsts parāda līmeņa stabilizēšanu. Savukārt eiroparlamentārietis Nils Ušakovs pauda bažas par to, cik rezultatīvi un efektīvi tiks izmantoti ES Atveseļošanas fonda līdzekļi - vai tiks modernizēta ekonomika un atjaunota Rīga, vai arī nauda pārsvarā tiks iedalīta "nesaprotamiem projektiem". Ušakovs norādīja, ka "izsist" naudu ir bijis svarīgi, bet vēl svarīgāk ir kontrolēt naudas tālāko izlietojumu.
Eirokomisārs Valdis Dombrovskis gan pauda pārliecību, ka ES Atveseļošanas fonda un ES daudzgadu budžeta līdzekļi sniegs būtisku stimulu Latvijas ekonomikai - tuvāko septiņu gadu laikā Latvijai būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro. "Svarīgi to pārdomāti novirzīt Latvijas uzņēmēju atbalstam, lai, realizējot krīzes pārvarēšanas pasākumus, tiktu ņemti vērā arī ilgtermiņa mērķi - sekmēt produktivitātes kāpumu un veicināt inovācijas," uzskata Dombrovskis.
Eirokomisārs uzsvēra, ka īstermiņā plāns ir vērsts uz ekonomikas atveseļošanu pēc krīzes, atbalstot nozīmīgas reformas un investīcijas veselības aprūpē, nevienlīdzības mazināšanai, tiesiskuma stiprināšanai, kā arī infrastruktūras sakārtošanai reģionos. "Savukārt, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā, tiek plānots būtisks finansējums virzībai uz klimata neitralitāti un digitalizācijas mērķu sasniegšanu, tostarp investīcijas cilvēkkapitālā - prasmju pilnveidošanai, īpaši - digitālo prasmju uzlabošanā. Lai sasniegtu izvirzītos valsts ilgtspējīgas attīstības mērķus, šobrīd svarīgākais uzdevums ir nekavējoties sākt strādāt pie plāna praktiskās ieviešanas," pauda Dombrovskis.
Sagaidāma lielāka sociālo partneru iesaiste
Darbs pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādes tika sākts jau pērn, tiklīdz EK nāca klajā ar paziņojumu, ka tiks veidots Eiropas Atveseļošanas fonds. Tajā pašā laikā jau no plāna izstrādes sākuma brīža procesu kritizēja uzņēmēju organizācijas, kuru ieskatā, plāna izstrādē netiek ņemts vērā uzņēmēju viedoklis, turklāt lielāko daļu no ES Atveseļošanas fonda 1,82 miljardiem plānots novirzīt publiskajam sektoram. Ar laiku diskusijās par Latvijas atveseļošanas plānu tika iesaistīti arī sociālie partneri, tomēr līdz plāna iesniegšanai EK šā gada aprīlī valdības pārstāvji un uzņēmēji nebija pilnībā vienojušies par minēto plānu, lai gan diskusijās tika panākts, ka publiskajam sektoram netiks novirzīta lielākā daļa finansējuma. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina, ka darba devēju konfederācija konceptuāli atbalsta Latvijas izstrādāto atveseļošanas plānu ar nosacījumu, ja tiek ņemta vērā virkne priekšlikumu iekļaušanai plānā vai arī tiek rasti risinājumi no citiem finanšu avotiem. Piemēram, Latvijas plāna klimata pārmaiņu un ilgtspējas sadaļā LDDK norāda uz nepieciešamību izmešu samazināšanai transporta sektorā atvēlēt finansējumu valsts pilsētām, kas veicinātu izmešu samazināšanu. Klimata adaptācijas pasākumu sadaļā LDDK rosina saglabāt mežsaimniecības atbalsta pasākumus, bet digitālās transformācijas jomā LDDK rosina paredzēt atbalstu augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības programmām pēc uzņēmuma pieprasījuma.
Finanšu ministrijas pārstāvis Armands Eberhards gan atzina, ka sociālo partneru iesaiste būs svarīga "nākamajā solī", proti, kad sāksies konkrētu "spēles noteikumu" jeb Ministru kabineta noteikumu izstrāde par investīciju virzieniem. "Tas būs sadarbības process, un mēs jau esam aicinājuši sociālos partnerus sākt strādāt ar nozaru ministrijām, lai tiktu sagatavoti labākie iespējamie spēles noteikumi. Plāns ir vispārīgs, un tālāk ir jāiet detaļās un dziļumā," sacīja ministrijas pārstāvis.
Pašlaik nozaru ministrijas sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, sadarbības un sociālajiem partneriem jau sākušas darbu pie nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanas, lai nodrošinātu 24 plānā iekļauto reformu un 61 investīciju pasākuma īstenošanu. Paredzams, ka pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir sākta projektu sagatavošana. Patlaban zināms, ka uzreiz pēc finansēšanas līguma parakstīšanas ar EK Latvija varēs saņemt priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā finansējuma apjoma. Savukārt turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress, un atbilstoši tam būs pieejams finansējums.
Ekonomikas atveseļošanā ieguldītais būs daļēji jāatmaksā
Kopumā ES dalībvalstu atveseļošanās plānu finansēšanai EK plāno starptautiskajos tirgos aizņemties 672,5 miljardus eiro. Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss skaidroja, ka Latvijai no ES Atveseļošanas fondā saņemtajiem 1,82 miljardiem eiro turpmāko teju 40 gadu laikā būtu jāatmaksā 740 miljoni eiro. Skaidrojot aizņēmuma atmaksas iespējas, FM pārstāvis norādīja, ka teorētiski tādas ir divas - viena, ka aizņēmums tiek atmaksāts, veicot citu aizņēmumu, jeb aizņēmums tiek pārfinansēts, un otra, ko izvēlējusies ES, saistības pret finanšu tirgiem nokārtot līdz 2058.gadam. "Tas nozīmē, ka dalībvalstīm grantos izmaksāto finansējumu ES ir jāatmaksā finanšu tirgiem no saviem resursiem," atzina Sakss.
Tā kā ES valstu kopīgais parāds ir jāatmaksā līdz 2058.gadam, FM eksperts norādīja, ka veidi, kā iegūt šo finansējumu, var būt atšķirīgi. Piemēram, ES dalībvalstu vadītāji jau 2020.gada jūlija samitā vienojās, ka tiks strādāts pie jauniem ES pašu resursiem, kas tiks izmantoti, lai atmaksātu šo parādu. "Ja vienošanās par jauniem pašu resursiem netiks panākta, tad pēc noklusējuma nepieciešamie finanšu resursi parāda atdošanai tiks iegūti no ES dalībvalstīm proporcionāli attiecīgās valsts kopienākumam, kas līdz šim ir bijis galvenais kritērijs dalībvalstu iemaksu apjoma noteikšanai ES budžetā," skaidroja Sakss.
Ja iemaksas tiktu veiktas atbilstoši nacionālajam kopienākumam, Latvijai šajā gadījumā būtu jāiemaksā 740 miljoni eiro, kas būtu jāparedz valsts budžetā papildus kārtējām iemaksām ES budžetā. "Šī summa ir būtiski mazāka nekā minētie 1,82 miljardi eiro, ko Latvija saņems no ES. Atlikušo summu 1,08 miljardu eiro apmērā iemaksās bagātākās ES dalībvalstis. Nosacīti var teikt, ka Vācija segs 480 miljonus eiro, Francija - 160 miljonus eiro, Nīderlande - 115 miljonus eiro," stāstīja Sakss, piebilstot, ka minētais aprēķins ir veikts, izmantojot 2019.gada nacionālo kopienākumu. Viņš gan piebilda, ka neatkarīgi no tā, vai parāda atmaksa notiek pēc nacionālā kopienākuma vai ar atsevišķu nodokļu vai nodevu ieviešanu, slogs gulsies uz ES valstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Atšķirsies sloga apmērs un sadalījums starp valstīm.
No ES daudzgadu budžeta Latvijai kopumā 10,5 miljardi eiro
Bez ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem Latvijai nākamajos gados būs paredzēti vēl papildu līdzekļi kopumā 10,5 miljardu eiro apmērā. Patlaban vēl nav pieņemti gala lēmumi par ES fondu nākamo periodu, proti, no 2021.gada līdz 2027.gadam, tomēr paredzams, ka šajā periodā Latvijai būs pieejami ES fondi 4,24 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi tiks piešķirti ES Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda ietvaros.
Nākamajā plānošanas periodā ES struktūrfondu programmās būs seši galvenie mērķi - viedāka Eiropa ar iezīmētiem 972 miljoniem eiro, zaļāka Eiropa ar iezīmētiem 1,36 miljardiem eiro, savienotāka Eiropa ar iezīmētiem 745 miljoniem eiro, sociālā Eiropa ar iezīmētiem 1,43 miljardiem eiro, iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ar iezīmētiem 263 miljoniem eiro, kā arī taisnīgās pārkārtošanās fonda investīcijas ar iezīmētiem 225 miljoniem eiro. Prognozējams, ka pirmās investīcijas jaunajā ES fondu plānošanas periodā ieplūdīs 2021.gada otrajā pusē vai beigās.