Eksports no Covid-19 krīzes cietis maz
Eksports ar katru mēnesi uzrāda arvien labākus rādītājus un šobrīd ir pilnībā izgaiņājis Covid-19 pandēmijas sākumā izteiktās bažas par krīzes ietekmi uz Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem un viņu saražotās produkcijas pieprasījumu pasaules tirgos.
Latvijas preču eksports pandēmijas iespaidā tiešām cieta ļoti maz. Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš atgādina, ka lielākās problēmas bija 2020.gada aprīlī un maijā, pirmajam Covid-19 vilnim radot apjukumu par tālāko notikumu attīstību un strauji nobremzējot starptautisko tirdzniecību. Pasaules ekonomika pakāpeniski pielāgojās jaunajai situācijai, globālo pieprasījumu balstot arī ar fiskālajiem stimuliem, turklāt vēlāk līdz ar infekcijas izplatības vājināšanos tika mazināti ierobežošanas pasākumi, un starptautiskā tirdzniecība atkopās. Līdz ar to pērn Latvijas preču eksports pieauga un turpina augt arī šogad.
Latvijas eksporta galvenās nozares pērn turpināja būt kokrūpniecība, metālapstrāde, lauksaimniecība, pārtika, kas ir visai loģiski, jo tās ir nozares, kurās pieprasījums būs vienmēr, arī krīzē. Kalniņš norāda, ka Latvijas eksportētais produktu klāsts pandēmijas ēnā iederējās ļoti veiksmīgi - piedāvājot gan pamata patēriņa preces pārtikā, lauksaimniecībā, kuru pieprasījums un cenas pieauga, gan elektroniskas ierīces, kur krīzes specifika noteica pieprasījuma pieaugumu papildu ilgtermiņa izaugsmes tendencei.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns atzīst, ka ir sektori un eksportējošie uzņēmumi, kas ir smagi skarti, piemēram, tūrisms, kā arī citas pakalpojumu eksporta nozares, bet kopumā Latvijas eksports ir spējis pielāgoties pandēmijai. "Ja raugāmies uz preču eksportu, tad piegāžu ķēdes saīsinās, un tā rezultātā Latvijai ir pavērušās papildu iespējas eksportēt un palielinājusies konkurētspēja Eiropas preču tirgos. Pandēmijas situācijai bija jāadaptējas pilnīgi visiem, taču, tā kā mums lielākā daļa no uzņēmējiem ir mazi vai vidēji, tad viņiem piemēroties jaunajiem apstākļiem bija relatīvi ātrāk un lētāk nekā lieliem uzņēmumiem, kuriem jāmaina daudzi iekšējie procesi. Pagājušajā gadā, kad šī Covid-19 krīze sākās, mūsu uzņēmumi spēja ātri adaptēties un sākt ražot, piemēram, dezinfekcijas līdzekļus, bet, kad tirgus atjaunojās, atkal ražot iepriekšējās preces," uzsvēra Rožkalns.
Katru mēnesi sagaidām jaunus eksporta rekordus
Ja vēl pērn eksporta vērtība pieauga par 1,7% un šo gadu Latvija iesāka pat ar eksporta vērtības kritumu janvārī par 0,9%, tad jau turpmāk eksporta rādītāji mūs ir priecējuši katru mēnesi, sasniedzot arvien jaunus rekordus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16 miljardus eiro - par 2,94 miljardiem eiro jeb 22,5% vairāk nekā 2020.gada atbilstošajā periodā.
Dati liecina, ka šogad pirmajā pusgadā kopējo eksporta pieaugumu visbūtiskāk veicināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 35,8%. Nākamie būtiskākie devumi eksporta pieaugumā bija metālu un metālu eksporta pieaugumam par 30,1% un mehānismu un elektroierīču eksporta pieaugumam par 13,5%. Pārtikas un lauksaimniecības precēm, kas ir trešā lielākā Latvijas preču eksporta grupa pēc koka izstrādājumiem un mehānismiem, eksporta palielinājums gada pirmajā pusē bija nedaudz mērenāks un veidoja 5,3%.
Taču, protams, ikviens "rekords" ir jāvērtē ar piesardzību. Kā norāda bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, ekonomikas indikatoru līknēs bieži savijas "fundamentālais" tautsaimniecības progress un notikumi, kuri skaitļiem liek izskatīties skaistākiem par patiesību, vai tieši otrādi. Pieaugumu gada griezumā jūnijā vēl ietekmēja pandēmijas pirmā viļņa notikumi, kas tagad redzams ar pretējo +/- zīmi jeb pēdējā laikā bieži piesauktais bāzes efekts. Pērn jūnijā eksports bija atjaunojies līdz apmēram 9/10 no pirmspandēmijas līmeņa. Taču galvenais mākslīgā spožuma veidotājs šobrīd ir cenu kāpums, uzsver Strautiņš, un viņam piekrīt visi ekonomikas notikumu vērotāji un iesaistītie.
Kokrūpniekiem gads apmetis pamatīgu kūleni
Kokrūpniecība šobrīd ir nozare, kurā eksporta vērtība kāpj visstraujāk, taču vēl pirms gada pavasarī situācija bija smaga. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pērn maijā stāstīja, ka Covid-19 izraisītie ierobežojumi ir smagi skāruši meža nozari un eksportu.
Situācija šobrīd ir diametrāli pretēja. Strautiņš ironizēti raksturo, ka "jebkurš cilvēks, kurš pirms gada teiktu, ka koksnes eksports pēc gada būs par 87% lielāks, varbūt tiktu nosūtīts uz ārsta pārbaudi". Koksnes produktu eksports jūnijā pārsniedzis 300 miljonus eiro - iepriekš tas nekad nebija lielāks par 250 miljoniem. "Latvijas eksporta cenas turas ļoti augstā līmenī, nav gaidāms krass kritums līdz gada beigām, noliktavas ir tukšas. Pār meža nozari līst milzīgs naudas lietus, jācer, ka nauda tiks ieguldīta saprātīgi, citādi pēc tam var būt lielas galvassāpes. Tuvākajā nākotnē tās it kā nedraud. Taču izejvielu tipa produktu tirgos kritieni pēc šādām ballītēm kaut kad notiek, tāpēc jādara viss iespējamais, lai lielākā daļa koksnes eksporta zaudētu "standartveida" raksturu," brīdina Strautiņš.
Arī Klauss piekrīt, ka nozarē gada laikā situācija ir pilnīgi pretēja, taču ne visi nozares uzņēmumi "peldas naudā". Viņš skaidro, ka straujo cenu kāpumu izraisīja neprognozēti liels privātais patēriņš. "Ja atminamies pagājušo gadu, tad daudzās valstīs, arī Latvijā, bet mazākā apjomā, kā, piemēram, Lielbritānijā, ASV, notika divas lietas vienlaicīgi - cilvēki tika nosūtīti sēdēt mājās un tika ieslēgti bezprecedenta atbalsti lielos apjomos, lai cilvēkiem būtu ienākumi. Nereti sanāca tā, ka dīkstāves laikā cilvēkiem nevis samazinājās ienākumi, bet pat pieauga tieši pabalstu dēļ. Cilvēkiem, sēžot mājās, nebija iespējas īsti tērēt. Ja cilvēkam ir pietiekami lieli līdzekļi un ir garlaicīgi, viņi sāk sakārtot savu mājsaimniecību," skaidro Klauss.
Viņš arī uzsver, ka nozarē eksports naudas izteiksmē ir audzis, bet produktu ziņā ne visos veidos ir pieaudzis fiziski eksportētais apjoms. "Jāatzīmē, ka mežu nozarē nav tā, ka mēs aiz sajūsmas lēkājam par esošo tirgus situāciju. Ja pirmapstrādes uzņēmumiem vismaz īstermiņā šī situācija bija un ir izdevīga, tad nozarē tomēr ir ļoti spēcīga mēbeļu rūpniecība, gatavo koka ēku būvniecība un eksports. Šie ražotāji pilnīgi citādi raugās uz esošo situāciju, jo izejmateriālu cenas ir uzkāpušas kosmosā, bet viņiem iespējas palielināt savu galaproduktu cenas ir salīdzinoši nelielas. Mēbeļu tirgū ražotāju cenas šā gada laikā ir pamatīgi pieaugušas, bet, ja ņemam vērā, ka dēļiem cenas ir dubultojušās un plāksnēm pat trīskāršojušās četrkāršojušās, tad mēbeļnieki var runāt par līdz 10% cenu pieaugumu savam gala produktam. Tad var saprast, kādās "šķērēs" viņi atrodas - izejmateriāla cenas pieaug vājprātīgi, pieprasījums ir pat pārāk labs, jaudas ir noslogotas kā nekad, taču viņi nevar šo cenu pieaugumu pārnest uz gala produktiem," skaidro Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Prognozējams, ka, cenām krītoties, kas viennozīmīgi kaut kad notiks, situācija nozarē stabilizēsies.
Covid-19 smagi skartās nozares eksporta jomā atkopjas lēni
Skaidrs, ka Covid-19 vissmagāk skāra tieši tūrisma, transporta un pakalpojumu jomas uzņēmumus un atkopšanās šajos sektoros ir lēna. "Pakalpojumu eksportā lielākā loma joprojām ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, un lielākās grūtības ir tiem uzņēmumiem, kas savu darbību ir saistījuši ar starptautisko tūrismu. Liela krīze bija transportā. Šobrīd mēs redzam, ka pamazām aviopārvadājumu un sauszemes pārvadājumi atkopjas, savukārt pasažieru jūras pārvadājumi vēl pilnvērtīgi atkopušies nav. Ja pagājušajā gadā bija reisi uz Helsinkiem, tad šogad nav regulāru reisu ne uz Somiju, ne Zviedriju," norāda Rožkalns.
Lielas cerības uz strauju tūrisma, līdz ar to arī citu ar tūrismu saistīto jomu, atgūšanos neliek tūrisma jomā strādājošie. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente un uzņēmuma "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca atzīst, ka nozares pārstāvji ir iemācījušies pa šo gandrīz pusotru gadu prognozes vairs neveidot, jo situācija var mainīties burtiski dažu nedēļu laikā. "Mēs esam optimistiski tāpēc, ka bez tā jau nevarētu izdzīvot un nevarētu pieņemt lēmumu, ka ir jāturpina bizness. Taču prognozes mēs vairs neveidojam vai veidojam tās ļoti pesimistiskas," saka Kavaca.
Viņa gan ir pārliecināta, ka pandēmija mainīs ceļošanas paradumus. "Pasaulē ceļošana bija palikusi par tādu ikdienišķu lietu, kad mēs varam kaut kur aizdoties jebkurā laikā uz divām trim dienām. Gluži tāpat kā aiziet uz veikalu un nopirkt kurpes. Ja domājam ilgtermiņā, tad ceļošanai atkal vajadzētu kļūt par īpašu notikumu, kad cilvēki, dodoties uz kādu galamērķi, maksimāli vēlas izprast un izbaudīt vietējo kultūru, vietējās tradīcijas. Lai vairs nav tā, ka ceļojums ir tikai izklaide, iepirkšanās vai restorāna apmeklējums, bet gan dziļāks izzinošs, kulturāls, arī izglītojošs notikums. Es ceru, ka šis laiks, kad ceļojumi nebija iespējami, būs devis lielāku vērtību ceļošanas būtībai," pauž Kavaca.
Pandēmija eksportam pavērusi jaunas iespējas
Eksporta veiksmes stāsts lielā mērā ir saistīts ar to, ka uzņēmumi spējuši ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un spējuši pandēmijas izaicinājumus izmantot savā labā. LIAA direktors norāda, ka daļai Latvijas uzņēmumu radās jaunas iespējas, daļai bija iespēja paplašināt savu tirgu, kā arī iekļūt jaunos eksporta tirgos, kas pirms tam bija grūtāk piekļūstami.
Viņš stāsta, ka Latvijas eksporta apjoms 2020.gadā pamatā pieauga uz Eiropas tirgiem, Āfriku, Amerikas kontinentu, Austrāliju un Okeāniju, bet samazinājums bija vērojams uz Āziju. "Tas bija saistīts ar to, ka daudzas no precēm, kas iepriekš nāca no Āzijas, tika aizstātas, un mēs adaptējām izejvielas vai radījām jaunus produktus un eksportējām uz gala tirgiem. Uz Āziju eksports samazinājās. Faktiski, saīsinoties piegādes ķēdēm. Ja iepriekš mēs bijām viens no piegādes posmiem ar sadarbības partneri Āzijā, tad šis Āzijas posms iztrūka, tas tika atrasts un aizvietots kaut kur Eiropā vai izveidots pie sevis. Eksports uz Āziju samazinājās un visā pārējā pasaulē palielinājās," skaidro Rožkalns.
Viņš arī norāda, ka Latvijas uzņēmumiem ir vēl salīdzinoši daudz neapgūtu eksporta tirgu.
Bažas rada Covid-19 delta varianta izplatība
Gandrīz visi ekonomikas vērotāji ir pārliecināti, ka eksporta izaugsme turpmākajos mēnešos turpināsies un gada beigās būs ap 10%.
Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš atzīst, ka pasaulē un Latvijas tirdzniecības partnervalstīs valda spēcīgs un pēc smagākajiem pandēmijas viļņiem kāpjošs pieprasījums, pasaule vakcinējas un pielāgojas dzīvei ar vīrusu, kā arī ekonomikā tiek iepludināts būtisks fiskālais atbalsts. Jūnijā Latvijas Banka 2021.gadam prognozēja Latvijas reālā eksporta pieaugumu 5,9% apmērā, taču vēlāk saņemtie dati liecina, ka pieaugums, visdrīzāk, būs vēl lielāks, norāda Kalniņš.
Arī Finanšu ministrija ir optimistiska savās izteiktajās prognozēs un norāda, ka Latvijas preču eksporta straujā attīstība šā gada pirmajā pusē ir vairāk nekā kompensējusi kritumu transporta un tūrisma pakalpojumu eksportā, un tādēļ 2021.gadā kopumā Latvijas preču un pakalpojumu eksports varētu sasniegt tuvu pie 10% pieaugumu faktiskajās cenās. 10% pieaugumu prognozē arī Rožkalns. "Stabilizējoties preču cenām, pieauguma tempam vajadzētu samazināties, taču kopējā tendence ir, ka preču eksporta pieaugumam vajadzētu būt vairāk nekā 10% šogad, savukārt pakalpojumu jomā mēs pietuvosimies un, visdrīzāk, sasniegsim 2019.gada līmeni. Arī tas ir labs rādītājs, jo pakalpojumu sektorā tūrisms un pārvadājumi ieņem diezgan lielu lomu," norāda LIAA direktors.
Banku analītiķi piekrīt, ka eksporta izaugsme līdz gada beigām turpināsies salīdzinoši straujos tempos, taču brīdina, ka Covid-19 delta varianta izplatība pasaules ekonomikai nesīs jaunus izaicinājumus.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka šobrīd pasaulē vērojamais preču iztrūkums un piegāžu traucējumi rada labvēlīgus apstākļus Latvijas eksportā, bet vienlaikus veido spiedienu arī uz vietējo nozaru izmaksu pieaugumu. Krasās izmaiņas redzamas arī Lietuvas un Igaunijas eksporta rādītājos, kas gan uzrāda pat nedaudz lielāku pieauguma tempu.
"Šobrīd uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties jaunajam saslimstības vilnim, lai izvairītos no darbības pārrāvumiem un izmantotu labvēlīgo konjunktūru attīstībai. Rudenī neliela negatīvā ietekme apjomos būs manāma no krituma graudaugu ražā. Tikmēr būvniecības industrijas pārstāvji pasaulē izsaka viedokli, ka tuvākajā laikā gaidāms būvniecības supercikls, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc dažādiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem, tostarp kokmateriāliem, būs spēcīgs. Taču jautājums, cik vērojamais kāpums kokrūpniecībā ir noturīgs, saglabājas," pauda Gašpuitis.
Viņaprāt, eksporta apjomi katrā ziņā pieaugs, bet vēlamais rezultāts būtu arī eksporta kvalitātes - apjomi ar augstāku pievienoto vērtību - uzlabošanās, taču to varēs novērtēt pēc zināma laika. Vismaz tuvākajā laikā eksports būs labs atspaids ekonomikai un patēriņam, ko turpinās nomākt infekcijas klātesamība.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka vienlaikus ar spēcīgo pieprasījumu Latvijas ražotāji saskaras arī ar izejmateriālu pieejamības problēmām, kā arī strauji augošām transporta izmaksām. "Pēdējos mēnešos ļoti strauji palielinājušās transporta cenas starp Eiropu, Ķīnu un ASV. Šajā ziņā ļoti lielas bažas rada Covid-19 delta varianta izplatība Dienvidaustrumāzijas valstīs un arī Ķīnā, kas varētu radīt jaunus pārrāvumus globālajā ražošanā un loģistikā. Dārgākas transporta un izejvielu cenas var negatīvi ietekmēt jau tā ierobežoto izejvielu pieejamību, kā arī rada spiedienu uz patēriņa cenām Latvijā. Taču mūsu ražotājiem tas vienlaikus rada arī iespējas, jo kļūstam konkurētspējīgāki Eiropas tirgū," atzīst Āboliņš.
Kā nozīmīgu nenoteiktības faktoru tuvākajā nākotnē arī Strautiņš min Covid-19 delta versiju. "Nesenā pagātne liecina, ka tas diez vai daudz kaitēs eksporta preču pieprasījumam. Taču tas var būt risks komponentu piegādēm no Āzijas, kur ir lielas grūtības ar epidēmijas kontroli, arī valstīs, kuras līdz šim bija tikušas galā labi, tāpēc traucēta ražošana," norāda "Luminor" ekonomists.