2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.Jau iepriekš nebija šaubu, ka 2.ceturkšņa IKP rādītāji būs daudz vājāki nekā 1. ceturksnī, galvenokārt produktu nodokļu iekasēšanas svārstību dēļ, gada sākumā tie aug ...

Lielāki vai mazāki kiberuzbrukumi uzņēmumiem notiek katru dienu. Tādēļ ir svarīgi pienācīgi aizsargāt gan savu mājaslapu, kurā apkopo klientu datus, gan iekšējās datu bāzes un e-pastu kontus. Datu zādzības izmaksas ir pārāk augstas, lai šo risku atstātu bez ievērības, jo uz spēles tiek liktas ne vien finanses, bet arī uzņēmuma reputācija. Uzņēmējiem: Glabāt klientu datus pašiem vai uzticēt citam?Interneta veikalos datu aizsardzība ir īpaši svarīga, jo datu noplūdes gadījumā tādi klienta dati kā e-pasts, internetveikalā izveidotā profila parole, telefona numurs, iespējams, arī personas kod ...

Ukrainā karš norit jau četrus mēnešus, teju tikpat ilgi ir spēkā Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijā un Baltkrievijā bāzētiem uzņēmumiem, komercdarbības veicējiem u. c. Sankciju īstenošana ietekmē ne tikai subjektus, pret kuriem tās ir vērstas, bet arī tos, kuriem ir pienākums tās ievērot. Šobrīd jau varam secināt, ka sankciju ievērošana būtiski sarežģī Latvijas uzņēmumu ikdienu, tomēr vienlaikus priecē uzņēmēju godprātīgā attieksme, cenšoties izprast pat viskomplicētākos sankciju piemērošanas aspektus.Sadarbība ar sankcionētajām valstīm – sarežģītaLīdz ar katru jaunu Rietumvalstu sankci ...

Aizvien biežāk medijos un sabiedrībā dzirdam vārdus kiberrisks, kiberincidents, hakeri - ļaunprātīgas ielaušanās datortīklos vai sistēmās kļūst par daļu no ikdienas realitātes. Kad tā nozagti dati vai nograutas sistēmas, uzņēmums vai iestāde zaudē finansiāli, cieš to spēja digitāli funkcionēt, tāpat arī – reputācija.Uzņēmumu kiberdrošības speciālisti ir pieprasītākais amats darba tirgū, jo teju katrs uzņēmums un privātpersona apzinās, ka risks iekļūt kiberķibelēs ar katru dienu pieaug [1]. Kad visi iespējamie IT un citi mājasdarbi paveikti, lai nodrošinātos pret kiberincidentiem, vēl atliek ie ...

Lai gan vairumā gadījumu biznesa plānus uzņēmēji raksta priekš investoriem, bankas, potenciālajiem partneriem vai kādai atbalsta iestādei, patiesībā biznesa plāns visvērtīgākais ir sev pašam. Kā prasmīgi uzrakstīt biznesa plānu un izvairīties no dažādām kļūdām tā tapšanas laikā, stāsta SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Dlohi.Kāpēc biznesa plāns ir nepieciešams? Vai nepietiek tikai ar biznesa ideju?Jaunajiem uzņēmējiem nereti šķiet, ka pietiek ar biznesa ideju, kas ir ienākusi prātā. Kamēr viņi metas šo ideju īstenot, biznesa plāns paliek otrajā plānā kā neskaitāmas lap ...

Vēl īsi pirms pandēmijas iekšējā komunikācija uzņēmumos bija komunikācijas joma, par kuru mēdza teikt, ka tajā, atšķirībā no ārējās komunikācijas, nenotiek lielas izmaiņas, un līdz ar to jaunākie pētījumi šajā ziņā ir ļoti skopi. Lielākoties pasaule vienmēr bijusi aizņemta, lai izpētītu uzņēmuma ārējās komunikācijas efektīvākos veidus, aizmirstot, ka jebkuras organizācijas un uzņēmuma “skaistums” sākas ar iekšējo uzņēmuma vidi un uzņēmuma kultūru. Atsevišķi uzņēmēji pat uzskatīja, ka iekšējā komunikācija absolūti nav uzmanības vērta, jo darbinieki komunicē tā vai tā, līdz ar to – ko tur daudz ...

Kā rakstījām blogā “Latvijas eksporta audzēšana: lai jaunie nāk un vecie turās!”, Latvijas eksporta uzņēmumi diezgan ātri izkrīt no starptautiskajiem tirgiem. Arī produktu noturība eksporta tirgos nav vērtējama kā augsta: puse no jauniem eksporta produktiem, kurus ievieš pašreizējie eksportētāji, tirgošanā nenoturas ilgāk par gadu, bet jaunajiem eksportētājiem produktu noturība ir vēl zemāka (skat. 1. attēlu). 1. attēls. Latvijas eksporta produktu izdzīvot spēja (eksporta produktu īpatsvars, kas izdzīvo laika gaitā, produkts tiek definēts 4 zīmju HS klasifikācijas līmenī).Eksportējošo uzņ ...

Latvijas finanšu pakalpojumu sniedzēju kredītportfeļa un ieguldījuma portfeļa pakļautība klimata pārmaiņu riskiem un pārejas riskiem ceļā uz zemu CO2 emisiju ekonomiku raksturota 2020. un 2021. gada Finanšu stabilitātes pārskatos. Attīstoties izpratnei par klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā, šajā jomā aizsāktais darbs turpināts - tiek analizēta klimata pārmaiņu fizisko risku ietekme uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm un finanšu sektoru. Prātīgai plānošanai un risku ievērtēšanai, šī ir vienlīdz aktuāla tēma kā uzņēmējam, tā kredītiestādei, tāpat – valdības institūcijām un pašvaldībām.Šīs analīz ...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaudzis par 5,9%. Tas dod ļoti labas pozīcijas visu atlikušo gadu stāties pretī riskiem, kuru ir ne mazums – inflācija un pieaugošie rēķini, iespējami jauni lokdauni, kā arī alternatīvu meklēšana Krievijas izejmateriāliem.Izaugsme uz pērnā gada fona2022. gads ekonomikā iesākās uz spēcīgas nots, ko stiprināja optimisms par normalizēšanos pēc Covid-19 ierobežojumos pavadītās ziemas. Izzūdot ierobežojumiem, atdzīvojās pakalpojumu sektors un patēriņš. Tas pārliecinoši atspoguļojās mazumtirdzniecības datos un nodokļu ieņēmumos. Atzīstama ...

Pandēmijas sekas un satricinājumi, ko radījis karš Ukrainā, rada lielu nenoteiktību, ceļ cenas un bremzē ekonomikas attīstību visā pasaulē. Latvijas ekonomikā izaugsme šogad kopumā solās būt lēna, un, visticamāk, jārēķinās ar vismaz nelielu un īslaicīgu lejupslīdi. Strauji augošās cenas sitīs pa iedzīvotāju maciņiem, jo algu kāpums diez vai spēs turēt līdzi. Algu pieaugumu ierobežos arī gaidāmā uzņēmumu peļņas rādītāju vājināšanās. Iedzīvotāju tēriņi, privātās investīcijas un eksports šogad augs lēnāk. Triecienu ekonomikai mazinās pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi un valdības atbalsta pasā ...