Ārējās tirdzniecības apgrozījums turpina augt. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka septembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 32.3%, bet preču imports bija par 35.9% lielāks nekā gadu iepriekš. Straujo pieaugumu turpina virzīt augstākas cenas. Gan eksporta, gan importa cenu kāpums augustā turējās pie 21-22%. Tomēr cenas neaug tik strauji, cik apgrozījums. Tas liek secināt, ka eksportēto un importēto preču fiziskie apjomi vēl ir par kādu desmito daļu lielāki nekā gadu iepriekš.Gan eksporta, gan importa pusē visbūtiskākais cenu kāpums ir vērojams energoresursiem. Tāpēc minerālpr ...

Ekonomika attīstās cikliski, kas nozīmē gan kāpienus augšup, gan arī lejup. Tāpēc visu nozaru uzņēmumiem pastāvīgi ir jāveic tirgus analīze, jāpārorientē un jāpielāgo sava darbība, lai efektivizētu procesus, saglabātu savu konkurētspēju un noturētos tirgū. Taču privātā biznesa spēles noteikumi bieži vien neattiecas uz tiem, kas strādā ar publiskajiem resursiem, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Administratīvi teritoriālā reforma, kas bija iecerēts kā tramplīns novadu straujākai un ilgtspējīgai attīstībai, diemžēl iezīmē arī pretēju tendenci – pašvaldību apetīte iesaistīties uzņēm ...

Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023. gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan ...

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvā ...

Inflācija Latvijā ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni pēdējo 25 gadu laikā, pārsniedzot pirms finanšu krīzes pieredzēto. Šā gada augustā inflācijas līmenis uzrādīja prāvu 21.4% gada pieaugumu, iepretim pirms finanšu krīzes pieredzētajam pīķim - 17.7%.Kādas ir atšķirības starp inflāciju 2008. gadā un pašlaik?Lai gan inflācijas līmenis ir bijis augsts gan 2008. gadā, gan pašlaik, iemesli tik straujam cenu pieaugumam ir krasi atšķirīgi (skat. 1.attēlu).Pirms finanšu krīzesPirms finanšu krīzes - 2008. gadā, pārmērīga kreditēšana un kapitāla ieplūde veicināja iekšējo nesabalansētību. Strauji a ...

Efektīvas un sadarboties spējīgas komandas var izveidot ne tikai atrodoties vienā birojā, bet arī organizējot komandas darbu attālināti jeb hibrīdkomandās, kad daļa no darbiniekiem strādā klātienē, bet daļa - attālināti. Darbs hibrīdkomandās prasa jaunas prasmes un pieejas ne tikai no darbiniekiem, bet jo īpaši vadības līmenī, lai turpinātu motivēt, iesaistīt un veidot veiksmīgu komandu.Kopā ar konsultāciju uzņēmuma “FranklinCovey” dibinātāju Latvijā, sertificētu treneri, kouču un konsultantu Mārtiņu Martinsonu, “Swedbank Latvija" apkopojusi būtiskāko, kas jāņem vērā ikvienam vadītājam, organi ...

2022. gada 2. ceturksnis pavadīts augošu cenu un neskaidras nākotnes attiecībā uz pieprasījumu zīmē. Pieaugošās cenas palielinājušas gan importa, gan eksporta vērtību. Tomēr vislielāko iespaidu uz importa vērtību atstājis tieši energoresursu cenu kāpums, meklējot ilgtermiņa alternatīvas Krievijas gāzei, taču īstermiņā aizvien nodrošinoties ar lieliem dabasgāzes iepirkumiem. Tas veicinājis minerālproduktu importa vērtības kāpumu līdz teju pusei no kopējā importa pieauguma. Liels kāpums fiksēts transporta importā, no tiem lielāko daļu veido lidaparāti. Tāpat nozīmīgs pieaugums vērojams koksnes i ...

Ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana. Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir uzlabojusi iepriekš publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu otrajam ce ...

Esam paaugstinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1.4% līdz 2.4%, bet tas ir tikai pateicoties ļoti spēcīgam gada sākumam. Kā jau gaidīts, sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā arvien vairāk atbalsojas ekonomikā – strauji aug cenas, pieprasījums sāk savārgt, un sankcijas nelabvēlīgi ietekmē ierastos preču un pakalpojumu aprites ceļus. Jau otrajā ceturksnī ekonomika saruka, un arī gada otrajā pusē gaidāms kritums. No recesijas neizbēgsim, tomēr gaidāms, ka tā būs neliela un īslaicīga. Inflācija sāks būtiskāk noplakt tikai nākamā gada laikā, ļaujot ekonomikai uzelpot. Latvijas ...

Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais patēriņa grozs ir par 21% dārgāks nekā pirms gada. Tik straujš cenu kāpums ietekmē ikvienu, turklāt īpaši asi tas izjūtams uz iepriekšējās desmitgades fona, kad inflācija bija vidēji tikai nedaudz virs 1% gadā.Inflācijas temps ir pārsniedzis 2008. gada pīķi, kas toreiz bija sekas ekonomikas "pārkaršanai". Daudziem joprojām atmiņā spilgti iespiedušies tādi termini kā "fiskālā konsolidācija" un "pretinflācijas plāns". Tomēr tagad situācija būtiski atšķiras – inflā ...