Atrasti 72 ieraksti, rāda no 1 līdz 10.
krapsana.jpg

Krāpšana ar viltotiem rēķiniem: Ko uzņēmumiem ņemt vērā?

"Swedbank Latvija"
Krāpnieki sākuši viltot rēķinus, nomainot sadarbības partnera konta numuru, tādā veidā cenšoties izkrāpt līdzekļus no Latvijas uzņēmumiem. “Swedbank" aicina uzņēmējus un uzņēmumu grāmatvežus būt īpaši modriem, jo bieži vien krāpniekiem izdodas imitēt sadarbības partneru e-pastus un samainīt rēķinā esošos rekvizītus. Tādējādi uzņēmumu darbinieki, veicot ierastu rēķinu apmaksu, paši pārskaita naudu krāpniekiem uz citās finanšu iestādēs esošiem kontiem. Vidējā summa, ko šādā krāpšanas veidā uzņēmums var zaudēt, šogad ir nepilni 100 000 eiro. “Sadarbības partneru attiecības un savstarpējā uzt ...
eksports.jpg

Ekonomiste: Vēl eksportējam vairāk, bet pasūtījumi sāk mazināties

Agnese Buceniece, "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i.
Ārējās tirdzniecības apgrozījums turpina augt. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka septembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 32.3%, bet preču imports bija par 35.9% lielāks nekā gadu iepriekš. Straujo pieaugumu turpina virzīt augstākas cenas. Gan eksporta, gan importa cenu kāpums augustā turējās pie 21-22%. Tomēr cenas neaug tik strauji, cik apgrozījums. Tas liek secināt, ka eksportēto un importēto preču fiziskie apjomi vēl ir par kādu desmito daļu lielāki nekā gadu iepriekš.Gan eksporta, gan importa pusē visbūtiskākais cenu kāpums ir vērojams energoresursiem. Tāpēc minerālpr ...
bizness.jpg

Viedoklis: Pašvaldību nepamatota dalība komercdarbībā kropļo konkurenci

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs un LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs
Ekonomika attīstās cikliski, kas nozīmē gan kāpienus augšup, gan arī lejup. Tāpēc visu nozaru uzņēmumiem pastāvīgi ir jāveic tirgus analīze, jāpārorientē un jāpielāgo sava darbība, lai efektivizētu procesus, saglabātu savu konkurētspēju un noturētos tirgū. Taču privātā biznesa spēles noteikumi bieži vien neattiecas uz tiem, kas strādā ar publiskajiem resursiem, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Administratīvi teritoriālā reforma, kas bija iecerēts kā tramplīns novadu straujākai un ilgtspējīgai attīstībai, diemžēl iezīmē arī pretēju tendenci – pašvaldību apetīte iesaistīties uzņēm ...
graph-3078540_1280.jpg

Ekonomikas apskats: Latvijas ekonomikā gaidāmi “mīnusi"

Agnese Buceniece, "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā v.i.
Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji, it īpaši iedzīvotāju finansiālo situāciju raksturojošie, ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Mēs joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023. gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2-3% līmenī. Cenu kritums gan ...
ekonomika.jpg

Cauri krīzēm: Kādi izaicinājumi mūs gaida nākotnē?

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas ekonomists
Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvā ...
inflacija.jpg

Kā atšķiras pašreizējā inflācija no tās, ko piedzīvojām pirms finanšu krīzes? Skaidro ekonomists

Andrejs Bessonovs, Latvijas Bankas ekonomists
Inflācija Latvijā ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni pēdējo 25 gadu laikā, pārsniedzot pirms finanšu krīzes pieredzēto. Šā gada augustā inflācijas līmenis uzrādīja prāvu 21.4% gada pieaugumu, iepretim pirms finanšu krīzes pieredzētajam pīķim - 17.7%.Kādas ir atšķirības starp inflāciju 2008. gadā un pašlaik?Lai gan inflācijas līmenis ir bijis augsts gan 2008. gadā, gan pašlaik, iemesli tik straujam cenu pieaugumam ir krasi atšķirīgi (skat. 1.attēlu).Pirms finanšu krīzesPirms finanšu krīzes - 2008. gadā, pārmērīga kreditēšana un kapitāla ieplūde veicināja iekšējo nesabalansētību. Strauji a ...
attalinatas-darbs.jpg

Kā veiksmīgi vadīt uzņēmuma komandas darbu attālināti?

Swedbank Latvija
Efektīvas un sadarboties spējīgas komandas var izveidot ne tikai atrodoties vienā birojā, bet arī organizējot komandas darbu attālināti jeb hibrīdkomandās, kad daļa no darbiniekiem strādā klātienē, bet daļa - attālināti. Darbs hibrīdkomandās prasa jaunas prasmes un pieejas ne tikai no darbiniekiem, bet jo īpaši vadības līmenī, lai turpinātu motivēt, iesaistīt un veidot veiksmīgu komandu.Kopā ar konsultāciju uzņēmuma “FranklinCovey” dibinātāju Latvijā, sertificētu treneri, kouču un konsultantu Mārtiņu Martinsonu, “Swedbank Latvija" apkopojusi būtiskāko, kas jāņem vērā ikvienam vadītājam, organi ...
eksports.jpg

Jaunākie tirdzniecības dati: Vai tirdzniecības attiecības ar Krieviju tiek sarautas? 

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists
2022. gada 2. ceturksnis pavadīts augošu cenu un neskaidras nākotnes attiecībā uz pieprasījumu zīmē. Pieaugošās cenas palielinājušas gan importa, gan eksporta vērtību. Tomēr vislielāko iespaidu uz importa vērtību atstājis tieši energoresursu cenu kāpums, meklējot ilgtermiņa alternatīvas Krievijas gāzei, taču īstermiņā aizvien nodrošinoties ar lieliem dabasgāzes iepirkumiem. Tas veicinājis minerālproduktu importa vērtības kāpumu līdz teju pusei no kopējā importa pieauguma. Liels kāpums fiksēts transporta importā, no tiem lielāko daļu veido lidaparāti. Tāpat nozīmīgs pieaugums vērojams koksnes i ...
lena-ekonomikas-izaugsme.jpg

Ekonomiste: Augstās cenas un sankciju ietekme stādina ekonomikas izaugsmi

Agnese Buceniece, "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i.
Ekonomikā gada pirmā puse vēl bija diezgan spēcīga. Arī pēc kara sākuma Ukrainā, kam sekoja jauns cenu lēciens un ekonomisko attiecību vājināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas ekonomikā turpinājās pozitīvā vilkme no pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas. Tā atmodināja pieprasījumu pēc tādiem pakalpojumiem kā izklaide, atpūta, ēšana ārpus mājas un ceļošana. Mājsaimniecību patēriņš bija viens no būtiskākajiem izaugsmes virzītājiem, atpaliekot vien no eksporta snieguma.Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ir uzlabojusi iepriekš publicēto iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu otrajam ce ...
inflacija.jpg

Ekonomikas apskats: Inflācija – kā auksta duša ekonomikai

Agnese Buceniece, "Swedbank Latvija" galvenā ekonomista v.i.
Esam paaugstinājuši Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 1.4% līdz 2.4%, bet tas ir tikai pateicoties ļoti spēcīgam gada sākumam. Kā jau gaidīts, sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā arvien vairāk atbalsojas ekonomikā – strauji aug cenas, pieprasījums sāk savārgt, un sankcijas nelabvēlīgi ietekmē ierastos preču un pakalpojumu aprites ceļus. Jau otrajā ceturksnī ekonomika saruka, un arī gada otrajā pusē gaidāms kritums. No recesijas neizbēgsim, tomēr gaidāms, ka tā būs neliela un īslaicīga. Inflācija sāks būtiskāk noplakt tikai nākamā gada laikā, ļaujot ekonomikai uzelpot. Latvijas ...