Industrijas jaunumi
TOP 5 ziņas
Nozares fakti
Kailsala sekas lauksaimnieki varēs novērtēt vien pavasarī
29.01.2024
. Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre
Noslēdzoties 2022/2023. gada sezonai, lauksaimnieki caur rūgtumu smēja, ka ir piedzīvoti visi dabas untumi, kas iespējami – sals pavasarī, kas nosaldēja ogulājus un augļu kokus, tam sekojošais sausums, kas izkaltēja gan graudu sējumus, gan zālājus, un noslēgumā lietavas ar lielgraudu krusu, kas sakapāja to, kas tomēr bija izaudzis. Diemžēl, bijām piemirsuši kailsalu.
Īss kailsals ar ne pārāk zemām temperatūrām nav nekāds retums - ik ziemu iestājas periods, kad temperatūras paliek negatīvas, taču...
Tendence
Gada panākumi un neveiksmes nozarē
Latvijā iegūta rekordraža
2020. gadā Latvijā tika iegūta līdz šim lielākā graudu kopraža – vairāk nekā 3,4 miljoni tonnu, kas ir par 8% vairāk nekā 2019. gadā. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2020. gadā sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē. 2020. gadā ar graudiem tika apsēti 750 000 hektāru zemes, kas ir par 1% vairāk nekā 2019. gadā.
Joprojām bažījas par kūdras nozares slēgšanu Latvijā
Ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) publicētās Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma izlietojuma vadlīnijas, kūdras ieguvēji ir bažīgi par nozares slēgšanas risku, pārejot uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Pēc Latvijas Kūdras asociācijas paustā, vadlīnijas esot neviennozīmīgas, kaut gan publiski EK apliecinājusi, ka nozare slēgta netiks. Asociācijā pauda cerību, ka lietotais formulējums "ilgtspējīga kūdras ražošana" ietver EK izpratni arī par kūdras ieguvi, lai Latvijā nenonāktu pie paradoksālas situācijas, ka ilgtspējīgi ražot kūdras produktus drīkst, bet kūdru iegūt – nedrīkst.
Izaicinājumi un atbalsts
Augsti patogēnā putnu gripa Latvijā
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šī gada 10. jūnijā Latvijā konstatēja pirmo augsti patogēnās putnu gripas saslimšanas gadījumu savvaļas putniem. Kopumā līdz šim šogad augsti patogēnā putnu gripa konstatēta 50 savvaļas ūdensputniem, galvenokārt gulbjiem. Slimība šogad februārī tika konstatēta 34 ūdensputniem, martā – 15 ūdensputniem. Lai apkarotu putnu gripas izplatību, mājputnu turētājiem kopš 26. februāra bija jāievēro pastiprināti biodrošības noteikumi, savukārt kopš 21. maija tie mīkstināti. Lai arī aprīlī un maijā augsti patogēnā putnu gripa netika konstatēta nevienam laboratoriski izmeklētajam ūdensputnam, 3. jūnijā mirušai sudrabkaijai laboratoriski apstiprināts augsti patogēnās putnu gripas H5N1 apakštips, ar kuru reti var saslimt arī cilvēki.
ES kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā Latvijas tiešo maksājumu aploksnē – 2,5 miljardi eiro
Šogad sākas jauns Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023. gada būs mainīti nosacījumi. Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka 2020. gada 21. jūlijā tika panākta ES līderu vienošanās par ES budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ES atveseļošanas plānu Covid-19 seku mazināšanā. Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.–2027. gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.–2027. gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes. Šogad plānots ar Eiropas Komisiju saskaņot pārejas perioda atbalsta nosacījumus Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros 2021.–2022. gadam, kas ietver arī Eiropas Atveseļošanas plāna finansējumu lauku teritorijām. Papildus 2021. gadā ZM turpinās īstenot ES atbalsta pasākumus. Tostarp tiešos maksājumus, kuru finansējums palielināsies par 12% jeb 37 miljoniem eiro, sasniedzot 339 miljonus eiro.
TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma
| Nr. | Nosaukums | Nozare | Reģist rācijas gads |
2020. neto apgrozījums, tūkst., EUR |
Apgrozījuma izmaiņas, pret 2019., % |
Peļņa 2020, tūkst., EUR |
Renta bilitāte |
Darbinieki |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |
LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Lietuvas iela 16A, Eleja, Elejas pag., Jelgavas nov., LV-3023 T. 63025898
|
Lauksaimniecības pakalpojumi | 2000 | 267 264 | -0.98% | 3 044 | 1.14% | 216 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2020 līdz 30.06.2021 | ||||||||
| 2 |
Baltic Agro, SIA
Bauskas iela 58A – 13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
|
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi | 1994 | 184 648 | 33.4% | 2 744 | 1.49% | 152 |
| 3 |
Elagro Trade, SIA
"Jaunbērzi", Brankas, Cenu pag., Jelgavas nov., LV-3042 T. 63001712
|
Augkopība un tehniskās kultūras | 2010 | 183 377 | 15.38% | 1 227 | 0.67% | 73 |
| 4 |
Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 25443839
|
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi | 2009 | 111 012 | -5.15% | 686 | 0.62% | 57 |
| 5 |
Pindstrup Latvia, SIA
Krišjāņa Valdemāra iela 17, Talsi, Talsu nov., LV-3201 T. 67358500
|
Kūdra | 1994 | 69 180 | -5.59% | 9 855 | 14.25% | 414 |
| Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2019 līdz 30.09.2020 | ||||||||
| 6 |
Bohnenkamp, SIA
Franču iela 1, Stūnīši, Olaines pag., Olaines nov., LV-2127 T. 60002121
|
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas | 2000 | 54 571 | 4.23% | 2 139 | 3.92% | 61 |
| 7 |
Balticovo, AS
"Administratīvā ēka", Iecavas pag., Bauskas nov., LV-3913 T. 63943834
|
Putnkopība | 1992 | 54 318 | 6.69% | 3 034 | 5.59% | 335 |
| 8 |
Baltic Agro Machinery, SIA
Tīraines iela 15, Rīga, LV-1058 T. 8558
|
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība | 1999 | 54 168 | -10.91% | 2 820 | 5.21% | 112 |
| 9 |
Mars Latvia, SIA
Sporta iela 11, Rīga, LV-1013 T. 67797000
|
Dzīvnieku barība | 1994 | 40 434 | 2.73% | 1 265 | 3.13% | 34 |
| 10 |
AGROCHEMA LATVIA, SIA
"Agrocentrs", Iecavas pag., Bauskas nov., LV-3913 T. 63941223
|
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi | 2006 | 39 567 | 4.7% | 256 | 0.65% | 39 |
Viedokļi
Sausuma un karstuma rezultātā kopumā Latvijā ražas zudums būs aptuveni 30-40%
Valters Zelčs
(“Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs )
Par spīti tam, ka ziemā sniegs bija uzkritis uz nesasalušas zemes un vietām bija veidojies sniega pelējums, pavasarī ziemāji attīstījās ļoti labi, arī gaisa temperatūra bija piemērota – ap plus 18–20 grādiem. Bija optimāls mitrums un kultūraugi attīstījās daudzsološi. Līdz ar to pavasarī lauksaimnieki cerēja, ka varētu izdoties sasniegt rekordražas. Tomēr sausums un karstums ieviesa prognozēs savas korekcijas.
Sausums neskāra pilnīgi visu Latvijas teritoriju, jo vietām bija novērojamas lokālas lietavas,...
Lai kompensētu trūkstošo darbaspēku, lauksaimnieki īsteno procesu automatizāciju un robotizāciju
Kaspars Melnis
(Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs )
Pašreizējā situācijā lopkopības saimniecībām, kas nodarbina salīdzinoši lielu skaitu cilvēku, arvien vairāk saspīlējas jautājums par darbaspēka trūkumu. Lai risinātu šo situāciju, tiek izskatīti dažādi varianti, un viens no tiem ir maksimāla procesu automatizācija un robotizācija. Vienlaikus arī tehnoloģijas ļoti spēcīgi ir gājušas uz priekšu, un pašlaik nevar salīdzināt veco kūti ar mūsdienīgu, labturības prasībām atbilstošu dzīvnieku novietni. Tas ir kā salīdzināt pirmo telefonu un mūsdienu viedierīci...