Lauksaimniecība

2020. gadā Latvijā tika iegūta līdz šim lielākā graudu kopraža – vairāk nekā 3,4 miljoni tonnu, kas ir par 8% vairāk nekā 2019. gadā. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2020. gadā sasniedza 45,5 centnerus, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē. 2020. gadā ar graudiem tika apsēti 750 000 hektāru zemes, kas ir par 1% vairāk nekā 2019. gadā.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) publicētās Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma izlietojuma vadlīnijas, kūdras ieguvēji ir bažīgi par nozares slēgšanas risku, pārejot uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Pēc Latvijas Kūdras asociācijas paustā, vadlīnijas esot neviennozīmīgas, kaut gan publiski EK apliecinājusi, ka nozare slēgta netiks. Asociācijā pauda cerību, ka lietotais formulējums "ilgtspējīga kūdras ražošana" ietver EK izpratni arī par kūdras ieguvi, lai Latvijā nenonāktu pie paradoksālas situācijas, ka ilgtspējīgi ražot kūdras produktus drīkst, bet kūdru iegūt – nedrīkst.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šī gada 10. jūnijā Latvijā konstatēja pirmo augsti patogēnās putnu gripas saslimšanas gadījumu savvaļas putniem. Kopumā līdz šim šogad augsti patogēnā putnu gripa konstatēta 50 savvaļas ūdensputniem, galvenokārt gulbjiem. Slimība šogad februārī tika konstatēta 34 ūdensputniem, martā – 15 ūdensputniem. Lai apkarotu putnu gripas izplatību, mājputnu turētājiem kopš 26. februāra bija jāievēro pastiprināti biodrošības noteikumi, savukārt kopš 21. maija tie mīkstināti. Lai arī aprīlī un maijā augsti patogēnā putnu gripa netika konstatēta nevienam laboratoriski izmeklētajam ūdensputnam, 3. jūnijā mirušai sudrabkaijai laboratoriski apstiprināts augsti patogēnās putnu gripas H5N1 apakštips, ar kuru reti var saslimt arī cilvēki.

Šogad sākas jauns Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023. gada būs mainīti nosacījumi. Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka 2020. gada 21. jūlijā tika panākta ES līderu vienošanās par ES budžetu turpmākajiem septiņiem gadiem un ES atveseļošanas plānu Covid-19 seku mazināšanā. Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.–2027. gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.–2027. gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes. Šogad plānots ar Eiropas Komisiju saskaņot pārejas perioda atbalsta nosacījumus Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros 2021.–2022. gadam, kas ietver arī Eiropas Atveseļošanas plāna finansējumu lauku teritorijām. Papildus 2021. gadā ZM turpinās īstenot ES atbalsta pasākumus. Tostarp tiešos maksājumus, kuru finansējums palielināsies par 12% jeb 37 miljoniem eiro, sasniedzot 339 miljonus eiro.