Par spīti tam, ka ziemā sniegs bija uzkritis uz nesasalušas zemes un vietām bija veidojies sniega pelējums, pavasarī ziemāji attīstījās ļoti labi, arī gaisa temperatūra bija piemērota – ap plus 18–20 grādiem. Bija optimāls mitrums un kultūraugi attīstījās daudzsološi. Līdz ar to pavasarī lauksaimnieki cerēja, ka varētu izdoties sasniegt rekordražas. Tomēr sausums un karstums ieviesa prognozēs savas korekcijas. Sausums neskāra pilnīgi visu Latvijas teritoriju, jo vietām bija novērojamas lokālas lietavas, kas situāciju uzlaboja, tomēr kritisks mitruma trūkums bija novērojams ap 70% valsts teritorijas. Kultūraugiem gaisa temperatūras virs plus 22–23 grādiem ir ļoti nelabvēlīgas. Vienkāršiem vārdiem skaidrojot to ietekmi, augiem sākas stress, tie mirst. Sekas tik augstai gaisa temperatūrai mēneša garumā kombinācijā ar lielo sausumu ir tādas, ka graudi neizgāja pilno nogatavošanās ciklu. Šādos laikapstākļos graudi nespēja nogatavoties dabīgi, tie vienkārši vārpās izkalta. Ilgstošā karstuma un sausuma rezultātā saruka gan graudu skaits vārpā, gan atsevišķos gadījumos graudaugi atmeta sānu dzinumus, graudiņi veidojās ļoti mazi. Protams, ka reģionu griezumā situācija var atšķirties, bet manā skatījumā sausuma un karstuma rezultātā kopumā Latvijā ražas zudums būs aptuveni 30–40% no tā, ko prognozējām pavasarī. Jārēķinās, ka valsts kopraža 2021. gadam būs mazāka nekā pērn – aptuveni par 15%. Vēl viena problēma, ko radījusi karstā un sausā vasara, – ļoti lielā daļā gadījumu graudu kvalitātes rādītāji ir zemāki, nekā ierasts, nereti pat lopbarības kvalitātē. Tas noteikti samazinās ienākumus gan zemniekiem, gan valsts budžetam. Kaut kādā mērā skatu uz dzīvi varētu uzlabot ļoti augstā graudu iepirkšanas cena, taču to “apēd” citas lauksaimnieku izdevumu pozīcijas – gan mēslojums un sēklas, gan degviela un citi. Arī zemnieku saimniecībām, kas vēlas kaut ko būvēt, situācija nav iepriecinoša, jo kokmateriālu cena ir pat trīskāršojusies, bet metāla cena – dubultojusies. Līdz ar to, perspektīvā raugoties uz nākamo gadu un nākamo ražu, cenu pieaugums graudu iepirkumu cenām būtiski neuzlabo lauksaimnieku finansiālo situāciju, jo lauksaimniecības izejvielu cenu kāpums ir dramatisks.