Pašreizējā situācijā lopkopības saimniecībām, kas nodarbina salīdzinoši lielu skaitu cilvēku, arvien vairāk saspīlējas jautājums par darbaspēka trūkumu. Lai risinātu šo situāciju, tiek izskatīti dažādi varianti, un viens no tiem ir maksimāla procesu automatizācija un robotizācija. Vienlaikus arī tehnoloģijas ļoti spēcīgi ir gājušas uz priekšu, un pašlaik nevar salīdzināt veco kūti ar mūsdienīgu, labturības prasībām atbilstošu dzīvnieku novietni. Tas ir kā salīdzināt pirmo telefonu un mūsdienu viedierīci – tas ir milzīgs attīstības lēciens. Modernizācijas investīcijas ir vērojamas visās nozarēs, taču katrai nozarei ir sava specifika. Mēs visi jau esam pieraduši redzēt uz lauka strādājam modernus traktorus, ar modernām iekārtām, taču šī pāreja notika lēnām. Savukārt ar dzīvnieku novietnēm ir citādāk, jo uzbūvēt jaunu modernu fermu ir finansiāli ietilpīgs projekts – nereti tas izmaksā vairāk nekā divus miljonus eiro. Tādējādi, lai īstenotu šādu projektu, lauksaimnieks veic ļoti cītīgu izpēti un plānošanu, kā arī izvēlas jaunākās pieejamās tehnoloģijas. Fermai būs jākalpo vairākus gadu desmitus un arī jābūt konkurētspējīgai, vienlaikus novietnei jābūt atbilstošai nākotnes labturības prasībām tajā mītošajiem dzīvniekiem. Mūsdienu saimniecību vēlme modernizēt un automatizēt ikdienas procesus ir skaidrojama ar lielo darbinieku trūkumu, un jāsaprot, ka darbaspēka situācija nākotnē tikai saasināsies. Trūkst arī speciālistu, tostarp īpaši veterinārārstu. Vienlaikus jāuzsver, ka jaunajās un modernajās kūtīs ir arī labāki un patīkamāki darba apstākļi, par ko tiek domāts jau fermas projektēšanas stadijā. Nevaru iedomāties pašlaik būvētu fermu, kurā nebūtu paredzēta atpūtas telpa, dušas vai ģērbtuves darbiniekiem.