"ZAAO" pievienojies atkritumu šķirošanas standartizācijas sistēmai "EU Picto"

Rīga, 12.marts, LETA. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "ZAAO" ir pirmais uzņēmums Latvijā un Baltijā, kas būs pārstāvēts atkritumu apsaimniekotāju apvienībā "EU Picto", aģentūru LETA informēja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.

"EU Picto" ir organizācija, kas iestājas par vienotas Ziemeļvalstu atkritumu šķirošanas piktogrammu sistēmas ieviešanu visā Eiropas Savienībā (ES). Vienots marķējums, kuru jau izmanto Dānijā, Islandē, Somijā un Zviedrijā, var atvieglot atkritumu šķirošanu un samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu poligonos, skaidro Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāvji.

Birojā norāda, ka komunikācija par atkritumu apsaimniekošanu dažādās valstīs, un atsevišķos gadījumos arī pašvaldībās, ir atšķirīga. Tas rada neskaidrības iedzīvotāju vidū, un nepareizi sašķirotu atkritumu apsaimniekošana nav efektīva. Risinājums ir rasts Dānijā, kur radīta vienota marķējuma sistēma, kas tiek ieviesta arī pārējās Ziemeļvalstīs.

Latvijā nepastāv vienots dizains atkritumu marķēšanai, bet Ziemeļvalstīs izmantoto piktogrammu efektivitāte jau ir pārbaudīta, norāda Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāvji. Tā paredzēta etiķetēm, konteineru marķēšanai un norādēm atkritumu šķirošanas un pārstrādes vietās.

"EU Picto" komunikācijas nodaļas vadītājs Nils Toftegārds skaidro, ka Dānijā atkritumu pārstrādes centros, sabiedriskās vietās un uzņēmumos šīs piktogrammas tiek lietotas jau kopš 2017.gada. Rosinot iedzīvotājus šķirot atkritumus darbā un publiskās vietās, to biežāk atceras darīt arī mājās. Daļa ražotāju un lielveikalu ir gājuši soli tālāk, piktogrammas drukājot arī uz iepakojuma, lai vēl vairāk atvieglotu šķirošanu.

Zviedrijā šī sistēma tika pārņemta 2020.gadā un guva plašu atzinību. Tās pašas piktogrammas izmanto visās Zviedrijas pašvaldībās un vairāk nekā 600 uzņēmumos.

Vienotas sistēmas ieviešanu atbalsta vairāki Zviedrijas lielie uzņēmumi, tostarp "IKEA" un "Tetra Pak". ES Kopīgā pētniecības centra (JRC) pārstāve Anna Karina Gripvela apliecina, ka ES līmenī notiek sarunas par vienotas atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanu, taču nav zināms, vai tiks izmantotas tieši Ziemeļvalstu piktogrammas. Vairums dalībvalstu tās atbalsta, un ES tās lieto kā prototipu ceļā uz vienotu sistēmu. Galvenokārt tiek diskutēts par krāsām un terminoloģiju.

Latvijā šis jautājums ir Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārziņā, kura atzīst, ka vienotu atkritumu apsaimniekošanas piktogrammu ieviešana Latvijā būtiski atvieglotu iepakojuma un citu atkritumu šķirošanu. KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere informē, ka šobrīd Latvijā apspriešanā ir regulējums par piktogrammu izvietošanu uz atkritumu konteineriem un skaidrojumu iedzīvotājiem.

"ZAAO" Korporatīvās pārvaldības un audita daļas vadītāja Ingrīda Gubernatorova norāda, ka Latvijā pašlaik nav ieviesta vienota atkritumu tvertņu marķēšanas sistēma - katrs apsaimniekotājs reģionos izmanto savu pieeju, kas bieži rada neskaidrības iedzīvotājiem par pareizu atkritumu šķirošanu.

Gubernatorova norāda, ka, ņemot vērā, ka līdz nākamā gada vidum Eiropas Komisija plāno izstrādāt saskaņotu atkritumu tvertņu marķējumu, tostarp noteikt marķēšanas prasību specifikācijas un formātu, kas būs obligāts visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, "ZAAO" uzskata, ka ir būtiski iesaistīties šajā izstrādes procesā.

Ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā un partneru atbalstu izveidota un tiek uzturēta tīmekļa vietne "www.piktogrammam.lv", kur apkopoti ieteikumi un noteikumi piktogrammu lietošanai. Šajā vietnē var bez maksas lejupielādēt 32 piktogrammas dažāda izmēra marķējumu izgatavošanai un brīvai lietošanai.

Jau ziņots, ka "ZAAO" 2023.gada strādāja ar 12,153 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 6,8% un bija 60 957 eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3 657 858 eiro. Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "ZAAO" kapitālā 52,88% pieder Valmieras novada pašvaldībai, 23,75% - Cēsu novada pašvaldībai, 6,55% - Limbažu novada pašvaldībai, 3,18% - Smiltenes novada pašvaldībai, pa 3,13% - Gulbenes un Alūksnes novadu pašvaldībām, 2,98% - Balvu novada pašvaldībai, 2,27% - Valkas novada pašvaldībai, 1,88% - Madonas novada pašvaldībai, 0,21% - Siguldas novada pašvaldībai, savukārt vēl 0,04% īpašnieks ir Saulkrastu novada pašvaldība.