Stukāns: AM iekšējās drošības biroja veidošanas vietā labāk jādomā par esošo operatīvās darbības iestāžu kapacitātes stiprināšanu

Rīga, 10.marts, LETA. Aizsardzības ministrija (AM) iekšējās drošības biroja veidošanas vietā labāk ir jādomā par esošo operatīvās darbības iestāžu kapacitātes stiprināšanu, aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš norādīja, ka aizsardzības nozarē jau ir divi operatīvās darbības subjekti - Militārā policija (MP) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD). Turklāt MP ir tiesības izmeklēt arī kriminālprocesus. Vienlaikus Stukāns atgādināja, ka pārbaudi par pārtikas iepirkumu veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

"Ja aizsardzības ministrei ir gan atbilstoši cilvēki un nauda šāda biroja veidošanai, tad jēdzīgāk būtu stiprināt MP un pielikt klāt kādu kompetenci vai arī stiprināt MIDD. Ja vēlas aizsardzības jomas uzraudzības uzlabošanu no ārpuses, tad nepieciešams stiprināt KNAB," uzsvēra Stukāns.

Vēl vienas institūcijas izveidošana nepalīdzēšot. "Principā risinājums ir tikai viens - tas ir godīgums un atklātums. Mēs varam kaut piecus KNAB izveidot, bet ja šīm iestādēm netiek nodrošināts finansējums un atbilstoša kvalifikācija nu tad tam nav nekādas nozīmes," uzsvēra ģenerālprokurors.

Stukāns atgādināja, ka operatīvās darbības iestādes jau patlaban saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu. Tāpat operatīvajai darbībai nepieciešamas iekārtas ir ļoti dārgas. Jau patlaban dienesti palīdz viens otram ar resursiem, jo katra iestāde nevarot iekārtas atļauties iegādāties. Piemēram, Satversmes aizsardzības birojā atrodas vienīgā oficiālā iekārta, ar kuru tiesībsargājošās un valsts drošības iestādes veic mobilo telefonu kontroli.

Pēc saceltās ažiotāžas ap armijas pārtikas iepirkumu AM plāno veidot iekšējās drošības biroju, kuram cita starpā būtu arī operatīvās izziņas tiesības, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijā pastāstīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

AM rīcība sekos divos virzienos. Pirmkārt, aizsardzības jomas iepirkumu sistēma ir jāpadara pārskatāmāka. Otrkārt, AM struktūrā arī jāveido iekšējas drošības birojs - līdzīgs, kāds jau darbojas iekšlietu resorā.

Šāds birojs uzraudzītu amatpersonas, kas saistītas ar nozares pasūtījumiem un iepirkumiem, gan citām jomām. "Birojs ar izziņas, izmeklēšanas un operatīvās darbības iespējām," komisijā pastāstīja aizsardzības ministra. Viņa arī piebilda, ka biroja izveidošanai, iespējams, būs nepieciešami grozījumi regulējumā.

Izveidojot šādu biroju, saskaņā ar aģentūras LETA apkopoto informāciju Latvijā darbotos 12 operatīvas darbības iestādes un institūcijas, kurām ir tiesības, piemēram, izsekot personas vai noklausīties to sarunas. Daļai šo iestāžu ir arī kriminālprocesu izmeklēšanas funkcijas Aizsardzības resorā ir divas šādas iestādes - MP un MIDD. Pirmajai ir tiesības izmeklēt arī kriminālprocesus.

Tāpat AM saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sāks dienesta pārbaudi, otrdien žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministre. Sākotnējā pārbaudē konstatēti šķietami pārkāpumi.

Ministre arī apliecināja, ka plānotā līguma summa nemaz neatbilst Nacionālo bruņoto spēku (NBS) budžeta iespējām.

Rojā reģistrēts uzņēmums "Zītari LZ" pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.

Tāpat kļuvis zināms, ka iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) juridiskais padomnieks Valdis Verners bijis iesaistīts iepirkuma iepirkuma komisijas darbā Verners aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka, ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un tā ilgo gaitu bez būtiska progresa, viņš aicināts iesaistīties šī iepirkuma komisijas darbā no Aizsardzības ministrijas (AM) puses. Verners piekritis, "ņemot vērā izglītību, 16 gadu pieredzi valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī gūto pieredzi kā padomes loceklim pretkorupcijas organizācijā "Sabiedrība par atklātību Delna"".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai "Latvijas attīstībai" ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017.gadā un 2015.gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai "Gods kalpot Rīgai".

2021.gadā uzņēmums apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. "Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi - četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.

Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus "Rīgas satiksme", ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021.gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021.gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Ar "Zītari LZ" līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būtu jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.