papildināta - Pedagogs Kramiņš savu Vokālo akadēmiju iecerējis kā alternatīvu mūzikas skolām

(Pievienota 6., 7 un 11.rindkopa.)

Rīga, 14.marts, LETA. Vokālā akadēmija ir alternatīva mūzikas skolām un Mūzikas akadēmijai un tā nenodarbojas ar šovu veidošanu, bet koncentrējas uz nopietnu darbu, šodien žurnālistiem apgalvoja Vokālās akadēmijas mākslinieciski pedagoģiskais vadītājs Edgars Kramiņš.

Viņš skaidroja, ka Latvijā ir iespēja iegūt formālu izglītību vokālo prasmju apgūšanā, taču šī formālā izglītība novedusi pie tā, ka arvien lielāks pieprasījums esot neformālajam izglītības blokam. Vokālā akadēmija ikdienā sastopas ar cilvēkiem, kuri vēlas nopietni skoloties, bet nesaredz šīs iespējas oficiālajās augstskolās.

Mūsdienās pēc vokālajiem pedagogiem ir liels pieprasījums, taču cilvēki, kuri vokālajā pedagoģijā ieguvuši oficiālus diplomus, neformālā veidā vēlas mācīties metodiku un praksi. "Viņi saka, ka diemžēl ne Mūzikas akadēmijā, ne Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā tā arī nav sapratuši, kas būtu jādara un kā pareizi metodoloģiski strādāt," uzsvēra Kramiņš.

Vokālajā akadēmijā mācās ļoti daudz mūzikas skolu audzēkņu, jo vecāki ir spiesti maksāt par bērnu izglītību, tāpēc ka formālā izglītība atbilstošas zināšanas vairs nepiedāvā. "Ja, piemēram, Kultūras ministrija šajā brīdī apvieno Rīgas Doma kora skolu, kura gatavo kadrus Mūzikas akadēmijai, ar Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, kur gatavo kadrus Mākslas akadēmijai, tad ikvienam kulturālam cilvēkam ir saprotams, ka tās ir divas dažādas lietas. Jo vairāk valsts nerūpējas par cilvēkiem un pasliktina viņu izglītības kvalitāti, jo vairāk tiek meklēti šīs neformālās izglītības ceļi, tāpēc ka cilvēki vienalga vēlas sevi pilnveidot," uzskata Kramiņš.

Šobrīd skolās kā mācību priekšmets ir izslēgta dziedāšana, taču iekļauta mūzikas mācība, tāpēc bieži vien nāk cilvēki un lūdz palīdzību vokālajā pedagoģijā, Vokālās akadēmijas nepieciešamību skaidroja Kramiņš. Kramiņš ir pārliecināts, ka Vokālā akadēmija ir kā alternatīva mūzikas skolām, mūzikas vidusskolām, Mūzikas akadēmijai un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai.

Vaicāta, kā akadēmijas veidotāji nonāca līdz biznesa modelim, akadēmijas administrācijas pārstāve Kristīne Timermane aģentūrai LETA norādīja, ka šis ir brīvs sektors, kurā valsts negarantē pamatprasības un visu izšķir pieprasījums.

Precīzas akadēmijas veidošanā ieguldītās investīcijas viņa neatklāja, taču norādīja, ka tās veido fizisku personu maksājumi, biedrības līdzekļi, projektu, sponsoru līdzekļi un tamlīdzīgi.

Vokālā akadēmija piedāvā tālākizglītības programmas dziedātājiem, koncertmeistariem, diriģentiem un mūzikas skolotājiem vokālā pedagoga profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Klasiskās un mūsdienu vokālās mākslas studijas "Harmonija" nodarbības var apmeklēt ikviens, kurš jūt nepieciešamību skolot savas balss labskaņu.

Akadēmija arī piedāvā konsultācijas, kurās iespējams veikt detalizētu balss analīzi, kā arī meistarklases un vasaras prakses vokālajiem pedagogiem, vasaras vokālo laboratoriju "Izdziedi vasaru!" un jauno vokālistu konkursus.

Vokālajā akadēmijā ir iesaistīti vokālie pedagogi Igeta Gaiķe un Ginta Vikmane, vokālās konsultantes Elga Brahmane, Solveiga Raja un Ieva Kerevica, pianisti Gerda Jerjomenko un Jānis Karpovičs, diriģenti Margarita Dudčaka un Raitis Ašmanis, aktrise Sandra Volšteine, režisors Valdis Lūriņš, horeogrāfe Paula Gorobeca, dejotājs Gints Dancītis un citi.

Timermane skaidroja, ka Vokālā akadēmija darbojas biedrības "Kultūrizglītības un mākslas centrs "Kāpnes"" paspārnē. "Firmas.lv" informācija rāda, ka biedrībā ir trīs amatpersonas - Kramiņš, Marina Gubāte un Irēna Bauma.