Viedoklis: Zaļās priekšrocības jeb – kā klimata pārmaiņas paver jaunas iespējas uzņēmējdarbībā?

Jevgenijs Ivanovs, "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītājs
zala-uznemejdarbiba.jpg

Ar domāšanas maiņu ir kā ar teicienu par taisnības dzirnām, kuras maļ lēnām, bet pamatīgi. Kad pārmaiņas plašākā sabiedrībā ir iekustinātas, tās agri vai vēlu rada izpausmes, ar kurām rēķinās visi. Ilgtspēja ir viens no spilgtiem piemēriem – no formālas “parunāšanas” šai tēmai veltītos semināros pirms gadiem desmit, esam nonākuši līdz reāliem darbiem un situācijai, kad uzņēmumi pasaulē sāk domāt par uzņēmējdarbības modeļu maiņu un jaunu biznesa iespēju meklēšanu, ne tikai pienākumiem attiecībā pret regulējumu. Šīs iespējas izriet no domāšanas un attieksmes maiņas cilvēkos – gados jauni darbinieki grib redzēt klimatneitrālu rīcību savā uzņēmumā, sadarbības partneri grib pārliecināties, ka jums rūp vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, un uzņēmums kļūst par ieguvēju, ja ir ieguldījis energoefektivitātē un mazinājis resursu patēriņu.

Uzņēmēji apzinās ilgtspējas nozīmi, bet potenciālu vēl nesaskata

Savā ikdienā redzam, ka daļa Latvijas uzņēmēju ir apzinājušies ieguvumus, ko tiem sniedz ilgtspēja, un interesējas par t.s. “zaļajiem aizdevumiem”, valsts, ES atbalsta programmām u.tml. Tomēr salīdzinoši lielai daļai šī pagaidām vēl ir “cita pasaule”, kura uz “mani un manu uzņēmumu neattiecas”.

Uzņēmēju aptaujā, kuru veicām šī gada pavasarī, [1] tikai 30% uzņēmēju atzina, ka klimata pārmaiņas ietekmē uzņēmumu darbību, bet 64% nekādu ietekmi neizjūt. Biznesa potenciālu, kas izriet no būšanas ilgtspējīgam, šobrīd izjūt vien 17% uzņēmēju, bet 57% nekādas iespējas nesaskata.

Pagaidām mūsu platuma grādos šī ietekme nav jūtama tik akūti kā šobrīd Kanādas meža ugunsgrēku ietekmētajiem vai Spānijas sausuma reģionos, taču tādā jomā kā lauksaimniecībā arī šī brīža sausums Latvijā jau varētu radīt arī sekas uzņēmējiem. Lielākoties ilgtspējas sarunu dienas kārtību ir arī noteikušas ES regulējuma izmaiņas, kuru pamatprincipi izriet no atbildības pret vidi, darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kas atkal iespēju jautājumu ir nolikušas otrajā plānā.

Atbildība ir pirmais solis, nu jāsper nākamais

Šobrīd, kad atbildība pret vidi un līdzcilvēkiem ir jau sabiedrībā akceptēta un saprotama vērtība, ir jāsper solis tālāk. Uzņēmējiem jāapzinās, ka ilgtspēja nav tikai atbildība, bet reāls ieguvums.

Kādi tad ir galvenie biznesa ieguvumi, realizējot ilgtspējīgu darbību savā ikdienā?

Pirmkārt, tās ir vidējā un ilgtermiņa priekšrocības no izmaksu ietaupījuma, uzlabojot energoefektivitāti un ieviešot energoresursu ziņā efektīvākus ražošanas procesus. Pirms tiek domāts par atjaunīgo resursu izmantošanu, piemēram saules paneļu vai siltumsūkņa uzstādīšanu pašu vajadzībām, kā arī elektroauto izmantošanu auto parkā, svarīgi sākt ar enerģijas patēriņa samazināšanu – ēku energoefektivitātes uzlabojumiem un ražošanas vai preču transportēšanas procesu uzlabošanu. Pēc šiem mājas darbiem nepieciešamās investīcijas atjaunīgo energoresursu ieviešanai arī būs samazinātas, tā kā būs nepieciešams uzstādīt mazākas jaudas iekārtas.

Otrkārt, būtu jārunā par resursu efektīvu lietošanu, fokusējoties tieši uz vērtību, kas slēpjas izejmateriālu otrreizēju lietošanā, blakusproduktu un atlikumu izmantošanā, kā arī viena produkta daudzkārtējā lietošanā, pārejot uz pakalpojumu ekonomiku. Piemēram, līdz pat 95% no plastmasas iepakojuma potenciālās vērtības tiek pazaudēta, to izmantojot tikai 1 reizi.[2] Šī neizmantotā vērtība palīdzētu nodrošināt produktu vajadzības, atdalot ražošanu no jaunu materiālu ieguves. Savukārt, jaunu materiālu izmantošanā iespējas slēpjas augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā no bioresursiem. Šobrīd arī novērojam pozitīvas tendences koplietošanas pakalpojumu virzienā, kas būtībā nodrošina, ka darbarīks vai auto arī sava dzīves cikla laikā tiek izmantots vairāk, nevis stāv faktiskā dīkstāvē lielāko daļu laika.

Treškārt, tā ir visiem tik aktuālā darbinieku piesaiste. Viena no galvenajām tendencēm darba tirgū – jaunāka gadagājuma darbiniekiem aizvien svarīgāk ir viņiem nozīmīgu vērtību klātesamība darba vietā. Proti, ja es gribu dzīvot iekļaujošā sabiedrībā, tas attiecas ne tikai uz manu ģimeni vai draugiem, bet arī uz darba vietu. Un ilgtspēja ir viens no tiem vērtību kopumiem, kas visprecīzāk iemieso jaunu cilvēku attieksmi pret pasauli un līdzcilvēkiem.

Nevaram aizmirst arī par reputācijas ieguvumiem. Ilgtspējīgs uzņēmums ir tāds, ar kuru vēlamies sadarboties, no kura vēlamies saņemt pakalpojumus, kura attīstībai vēlamies piešķirt finansējumu. Gluži vienkārši – tā ir kļuvusi par šodienas uzvedības normu, nevis kādu birokrātisku prasību, kuru mums “uzspiedusi Brisele”. Šo fokusu uz ne tikai ar klimatu saistītajiem riskiem, bet arī iespējām esam ietvēruši arī jaunajā ceļvedī par Klimata risku pārvaldību.

Apliecinājums un iespēja attīstībai

Aizvien vairāk uzņēmumu īsteno ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principus, saņemot par tiem arī starptautiski atzītus sertifikātus. Turklāt šādi sertifikāti piedāvā arī ekonomiskas priekšrocības uzņēmējiem, ņemot vērā, ka lielie tirgus spēlētāji labprāt redzētu sertificētu produkciju savos plauktos un eksporta tirgos šī jau dažviet ir obligāta vajadzība, ja runājam, piemēram, par celtniecības materiāliem. Kā apliecina pēdējie sociālie pētījumi, arī Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk sagaida, ka uzņēmumi domās ne tikai par peļņu, bet savā darbībā domātu arī par videi un sabiedrībai draudzīgiem risinājumiem, tāpēc sertifikāti, kas apliecina ilgtspējīgu darbību, kļūst arvien nozīmīgāki uzņēmumiem, pakāpeniski mainoties tirgus pieprasījumam.[3]

Arī biznesa attīstības finansētāji – bankas – jau kādu laiku prasa no uzņēmumiem ziņas par to, ko un kā tie paveikuši ilgtspējas virzienā, kā arī cenšas šo procesu paātrināt caur finansējuma piešķiršanu ar draudzīgākiem nosacījumiem. Arī mēs lepojamies ar uzņēmumiem un saimniecībām, kurām var piedāvāt izdevīgākus finansēšanas nosacījumus, pateicoties ilgtspējīgas uzņēmējdarbības praksei, to apliecinošam ilgtspējas sertifikātam vai iniciatīvai, kas veicina uzņēmuma CO2 pēdas mazināšanu.

Tas paver plašākas un izdevīgākas finansējuma iespējas, kas izriet nevis no formālas atbilstības ilgtspējas kritērijiem, bet no mūsu pārliecības, ka konkurencē uzvarēs ilgtspējīgie. Uzvarēs tāpēc, ka pie viņiem gribēs strādāt labākie speciālisti, ar viņiem gribēs sadarboties citi tirgus līderi un viņu izmaksas ilgtermiņā būs zemākas.

 

[1] Swedbank aptauja veikta šī gada martā un aprīlī sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS, aptaujājot 750 Latvijas uzņēmēju no dažādām uzņēmējdarbības nozarēm

[2] Unlocking the inclusive growth story of the 21st century: accelerating climate action in urgent times (Research report 08/18), Washington DC: The Global Commission on the Economy and Climate. NCE 2018 (newclimateeconomy.report)

[3] Elīna Egle, Ralfs Vīlands: Krievijas iebrukums Ukrainā un gaidas no zīmoliem (delfi.lv)

 

Foto: Freepik.com/ freepik