Latvijas iekšzemes kopprodukts pērn demonstrēja iespaidīgu pieaugumu. Taču turpmāko attīstību prognozēt ir grūti, jo Krievijas agresija pret Ukrainu ir nodzēsusi līdzšinējās prognozes. Tomēr iepriekšējo krīžu pārvarēšanā gūtā pieredze lieti noderēs arī jaunāko izaicinājumu risināšanā.
2021. gadā Latvijas IKP palielinājās par 4,8%.
Iespaidīgo pieaugumu nodrošināja iepriekšējā gada krituma fons, iespaidīgie stimuli un vakcīnas efekts. Izaugsme būtu straujāka, ja vakcinācija būtu notikusi raitāk un mēs spētu izvairīties no lokdaunu ieviešanas.
Pērn apjomu kritumu piedzīvoja būvniecība (–6,1%) un lauksaimniecība (–6,8%), kuru izaugsmei šogad būtu jāstabilizē nenoteiktības pieaugums citās nozarēs, īpaši eksportā. Tās ir pietiekami imūnas pret ārējiem notikumiem, kaut būvniecību ietekmēs būvmateriālu cenu pieaugums.
Neliels pieaugums šogad varētu uzrādīties ēdināšanas nozarē, kuru atbalstīs ierobežojumu režīma atvieglošana. Negatīvais aspekts būs tūristu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas trūkums.
Karš Ukrainā nodzēš līdzšinējās prognozes
Gada sākums ekonomikā būs gana veiksmīgs, atkal nostrādās bāzes efekts. To apliecina mazumtirdzniecības pieaugums janvārī par 15,6%. Iedzīvotāju noskaņojumu jau ir ietekmējusi augstā inflācija, bet karš Ukrainā ir nodzēsis visas līdzšinējās prognozes.
Ja iepriekš sagaidījām izaugsmi 4,6% apmērā šogad, tad šobrīd izteikt konkrētas prognozes ir gandrīz neiespējami. Diemžēl ir īstenojies negatīvākais scenārijs, notikumi attīstās strauji un neprognozējami.
Vispārēja ekonomikas krīze mūs, visticamāk, nesagaida. Lai gan zināmi ārkārtas risinājumi Eiropas Savienībā un Latvijā var un, iespējams, tiks iedarbināti, piemēram, lai kontrolētu enerģijas tirgu. Tas būs nepieciešams, lai stabilizētu negatīvos riskus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Visticamāk, ka tiks pastiprināti stimuli un atbalsts, lai izvairītos no negatīvās sankciju ietekmes. Tādēļ svarīgs būs iedzīvotāju noskaņojums un patēriņa aktivitāte. Tā varētu turpināt pieaugt salīdzinoši labā tempā.
Sarežģītākā situācijā būs eksportētāji uz NVS valstīm, īpaši Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tirgos. Būs nepieciešams laiks, lai noorientētos un pielāgotos jaunajām sankcijām un ekonomiskajiem apstākļiem, gan atrastu jaunus tirgus.
Rietumu virzienā eksports varētu saglabāt labus izaugsmes tempus. Eiropas Savienības fondi un pastiprinātas investīcijas aizsardzības jomā būs papildu ekonomiskās aktivitātes avots.
Sekas redzēsim vēlāk
Būtisks bezdarba pieaugums nav gaidāms, jo pieprasījums pēc darbiniekiem ir augošs. Bet atsevišķos sektoros, piemēram, tranzītā un konkrētos apstrādes rūpniecības apakšsektoros, tas var īslaicīgi pieaugt.
Tas, kādu vektoru uzņems ekonomikas attīstība, noteiks kara ilgums un mērogs. Kara ietekme uz enerģijas tirgiem, sarežģījumiem piegādēs un tā tālākās perspektīvas būs redzamas gada otrajā pusē, kad varēs arī precīzāk novērtēt ekonomikas attīstību.
Šie nav ne pirmie, ne pēdējie sarežģījumi ekonomikā un iestrādes līdzšinējo krīžu risināšanā labi noderēs arī šo pārvarēšanā.