Eksperte:  Ražotājiem vēl lielāki izaicinājumi, bet būs arī iespējas

Agnese Buceniece, "Swedbank" Latvijā galvenā ekonomista v.i.
apstrades-rupnieciba.jpg

Gads apstrādes rūpniecībai solījās būt izaicinājumu pilns, bet neviens pat nenojauta, ka izaicinājumi būs tik lieli. Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka janvārī apstrādes rūpniecība saražoja par 9.3% vairāk nekā gadu iepriekš. Tika reģistrēts arī 1.6% kāpums pret decembri. CSP un Eiropas Komisijas aptaujas liecina, ka ražotāju optimisms strauji pieauga februārī, pirms Krievija iebruka Ukrainā. Pasūtījumu apjoms bija labā līmenī. Lielākie izaicinājumi bija saistīti ar darbaspēka trūkumu, izejvielu un ražošanas komponenšu sadārdzinājumu un piegāžu kavēšanos. Piegāžu ķēžu saspīlējumi gan Latvijas ražotājus līdz šim ir pat ietekmējuši mazāk nekā citās valstis, piemēram, tādās, kuru ekonomikā lielāka loma ir auto būvei un ražošana ir vairāk atkarīga no pusvadītājiem. Uzņēmumi salīdzinoši veiksmīgi bija spējuši pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz gala pircēju. Turpmāk gan gaidāms, ka šie un citi izaicinājumi būs lielāki un uz ilgāku palikšanu.

Krievijas karadarbība Ukrainā ir novedusi pie tālāka globālo izejvielu cenu kāpuma. Krievija ir lielākais dabasgāzes un kviešu eksportētājs pasaulē, otrs lielākais naftas eksportētājs. Tai ir nozīmīga loma arī atsevišķu metālu tirgū, kā arī minerālmēslu ražošanā. Arī Ukraina ir vērā ņemams spēlētājs kviešu, arī kukurūzas audzēšanā un eksportā, kā arī minerālmēslu ražošanā. Līdz ar to jebkādas tiešas vai netiešas sankcijas, ražošanas un piegāžu pārtraukumi Krievijā vai Ukrainā, kas skar šīs izejvielu grupas, nozīmē globālo cenu kāpumu. Šobrīd cenas strauji aug un, visticamāk, vēl nav sasniegušas savu pīķi. Ņemot vērā, šo valstu lomu pasaules piegāžu ķēdēs, redzēsim vēl augstākas izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, kā arī gaidāms, ka piegāžu ķēžu saspīlējumi saglabāsies daudz ilgāk, nekā gaidīts. Turklāt naftas cenas kāpums sadārdzinās arī transportēšanas izmaksas.

Latvijas ekonomikai ir augsta enerģētiskā atkarība no Krievijas. 90% no Latvijas dabasgāzes importa nāk no šīs valsts. Tāpēc visu ekonomiku, tai skaitā apstrādes rūpniecību, ietekmēs ne tikai vēl augstākas energoresursu cenas, bet risku ražošanas nepārtrauktībai var radīt arī iespējamie enerģijas taupīšanas pasākumi, ja gāzes piegādes no Krievijas būtiski samazinātos un tās neizdotos aizstāt.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī apstrādes rūpniecībā šobrīd valda liela nenoteiktība. Uzņēmumi cenšas novērtēt, kā karš Ukrainā, rietumu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ietekmēs viņu darbību. Tie, kam ir sadarbības partneri šajās valstīs, var saskarties ar grūtībām veikt savstarpējus norēķinus, kas, protams, ietekmēs starpvalstu preču plūsmas un pakalpojumus. Citi darījumi vairs nav iespējami, tādēļ ka atsevišķi Krievijas uzņēmumi ir pakļauti sankcijām. Daļa lielo uzņēmumu Latvijā un arī citur pasaulē ir paziņojusi par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju neatkarīgi no sankcijām, tādējādi paužot savu attieksmi pret notikumiem Ukrainā.

Pērn Krievijā nonāca aptuveni 7% no Latvijas preču eksporta eiro izteiksmē. Tomēr lauvas tiesu no 1.2 miljardu eiro preču eksporta uz Krieviju veido re-eksports. Šīs preces netiek ražotas Latvijā, tātad arī neietekmē mūsu ražotājus. Kopš 2014.gada Krimas aneksijas Latvijas uzņēmumi ir centušies mazināt savas ekonomiskās saites ar Krieviju un dažādot eksporta galamērķus. Daudziem tas ir izdevies, bet dažiem atkarība no Krievijas joprojām ir ļoti augsta un šo uzņēmumu darbība var tikt apdraudēta. Ražojošo nozaru vidū izceļas farmācija. Krievijā nonāk aptuveni sestā daļa farmaceitisko produktu eksporta no Latvijas, un šīs preces ir galvenokārt mūsu vietējie ražojumi.

Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībai Krievija ir daudz nozīmīgāks izejvielu un izejmateriālu avots nekā eksporta galamērķis. Aptuveni puse no metālu importa Latvijā nāk no Krievijas. Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei ir īpaši svarīgs tērauds. Šobrīd, kad Krievijas uzņēmums “Severstaļ” - būtisks Latvijas piegādātājs - ir pakļauts sankcijām, metālapstrādes uzņēmumiem jāsteidz meklēt alternatīvas. Tēraudu ražo arī citās valstīs, bet šobrīd jārēķinās ar augstākām paša materiāla un arī transportēšanas cenām. Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs koksnes avots dažiem Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem. Pagaidām sankcijas nav būtiski ietekmējušas šo resursu pieejamību, bet piegāžu pārrāvumi ir iespējami nākotnē. Tas neizbēgami nozīmēs augstākas cenas. Tāpat atsevišķu nozaru ražošanas procesos nozīmīgi ir ķīmiskie produkti, kas tiek ievesti no Krievijas. Minerālmēslu cenu kāpums, kviešu cenu lēciens jau šobrīd norāda, ka arī pārtikas ražotājiem būs jāmaksā vairāk par pārtikas izejvielām.

Pasākumi Krievijas un Baltkrievijas ekonomiku izolēšanai būs sāpīgi arī Latvijas ražotājiem, tomēr kā jau jebkurā krīzē paveras arī jaunas iespējas. Augstās gāzes cenas veicinās pieprasījumu pēc kurināmās koksnes. Reģionā mazināsies Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu spēja piedāvāt savu preci. Tas var ļaut Latvijas ražotājiem tādās nozarēs kā, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana palielināt savas tirgus daļas, ja vien izdosies atrisināt izejvielu jautājumu.