Sociālu uzņēmumu no citiem galvenokārt atšķir mērķis – ar tā pamatdarbību risināt kādu sociālu problēmu. Izpratnes par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, atšķiras. Kādam varbūt šķiet – pietiek ar to, ka uzņēmums pastiprināti rūpējas par darbinieku vajadzībām. Vēl kāds uzskata, ka tas nozīmē iesaistīšanos labdarības projektos. Kā tad ir patiesībā?
Ideja, kas veicina pozitīvas pārmaiņas
Ir dažādu nozaru uzņēmumi, kas savā darbā pievērš uzmanību sociālajai atbildībai, īstenojot dažādus sponsorēšanas projektus vai pielāgojot iekšējos procesus - piemēram, lai darbinieki varētu ņemt līdzi uz darbu savus bērnus, ja nav tos kur atstāt. Tomēr šāda rīcība drīzāk ir nevis sociālā uzņēmējdarbība, bet gan korporatīvā sociālā atbildība.
Abi termini izklausās ļoti līdzīgi. Kāda tad ir atšķirība? Kā galveno pazīmi var minēt biznesa ideju: uzņēmuma, kurš nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību, galvenais mērķis ir risināt sabiedrībai svarīgus sociālus jautājumus. Tie var būt gan valstiska vai pat starptautiska mēroga jautājumi, gan arī tādi, kas skar ļoti konkrētu reģionu, pilsētu vai iedzīvotāju grupu.
Tā kā sociālā uzņēmējdarbība vēl ir samērā jauns uzņēmējdarbības veids, tajā ir daudz brīvu nišu. Vienlaikus tieši šāda uzņēmējdarbība daudzās valstīs izvirzās priekšplānā un tiek īpaši atbalstīta, jo tā spēj tiešā veidā sabiedrībai sniegt augstu pievienoto vērtību un uzlabot dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.
Nevis labdarība, bet bizness
Var rasties jautājums – vai, piemēram, dzīvnieku patversme un ziedojumu vākšanas punkts arī ir sociālā uzņēmējdarbība? Te nu nonākam pie otrā būtiskākā definējošā faktora – sociālās uzņēmējdarbības pamatā ir bizness, nevis labdarība. Proti, uzņēmuma darbības modelim jāspēj ilgtermiņā ģenerēt peļņu vai vismaz strādāt bez zaudējumiem, kamēr labdarības organizācijas paļaujas uz ziedojumiem vai citu ārējo finansējumu. Te svarīgi piebilst, ka sociālās uzņēmējdarbības gadījumā peļņa netiek izmaksāta dividendēs, bet novirzīta izvēlētajiem mērķiem.
Kā nonākt līdz šādai idejai? Protams, ka vienotas atbildes nav, taču var sākt ar savu personīgo pieredzi – ar kādām problēmām pats esat saskāries, ko vēlētos mainīt. Varbūt jums jau ir ienācis prātā labs risinājums, tikai neesat iedomājies par to kā potenciālu biznesa ideju.
Reizēm sociālā uzņēmējdarbība spēj panākt ļoti labus rezultātus tur, kur pašvaldībai vai nevalstiskajām organizācijām (NVO) tas nav īpaši veiksmīgi izdevies. Vienlaikus, lai sociālā uzņēmējdarbība būtu jēgpilna un sasniegtu savus mērķus, tās veidotājiem ir ļoti būtiski jau pašos pirmsākumos sadarboties gan ar valsts un pašvaldību institūcijām, gan NVO, bet visvairāk – ar pašu sabiedrību.
Kas raksturo sociālo uzņēmējdarbību?
- Biznesa ideja, kas risina sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu jautājumu;
- Idejai ir biznesa potenciāls, tā nav balstīta uz labdarību;
- Ideja tiek īstenota ciešā sadarbībā ar sabiedrību, valsts un pašvaldības institūcijām, NVO un citām organizācijām.
Plašāk par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu var uzzināt Sociālā uzņēmuma likumā.