Principā nozare patlaban strādā ar to ražošanas apjomu līmeni, uz ko tā ir spējīga, ņemot vērā situāciju ar darbaspēku un investīciju līmeni. Pagājušajā gadā nav samazināts ne ražošanas apjoms, ne eksporta apjoms, bet 2024.gadā situācija ir nedaudz sliktāka. Patlaban grūti pateikt, kādi būs 2024.gada rādītāji, jo nozarei ir raksturīga sezonalitāte – dažiem uzņēmumiem labāk veicas gada pirmajā pusē, citiem gada beigu daļā. Pagājušajā gadā samazinājās ražošanas apjomi tehniskajam tekstilam – “Valmieras stikla šķiedrai” un vēl apmēram desmit stikla šķiedras ražotājiem. Savukārt šūto izstrādājumu ražošanas apjomi un eksports pieauga, lai gan parasti šūšanas nozare krīzēs cieš visvairāk. Šūšanas nozarē ir divas apģērbu grupas. Funkcionālajiem apģērbiem jeb darba un militārajiem apģērbiem apjomi ir augoši, bet parastajiem jeb tradicionālajiem apģērbiem apjomi samazinās. Nozares kopējais eksports tuvojas vienam miljardam eiro, bet pērn eksporta pieaugums bija tikai par 1-2%. Parasti eksports gadā aug par 10%. Kopumā eksports veido ap 85-90% no nozarē saražotā apjoma. Latvijā, piemēram, paliek aptuveni 15% no saražotās sieviešu veļas un daži procenti zeķu, savukārt līdz pat 95% saražotā tehniskā jeb darba tekstila tiek eksportēts. Eksports uz Krieviju nepārtraukti samazinās, lai gan ir daži uzņēmumi, piemēram, “Laumas” grupa, kas to turpina. Tie ir daudzgadīgie līgumi, un, tos laužot, būtu jāmaksā lielas soda naudas. Veļa un tekstilizstrādājumi nav iekļauti sankciju sarakstos, tāpēc galvenais ir nesadarboties ar sankcijām pakļautiem uzņēmumiem. Tiek meklēti arī jauni eksporta tirgi, bet tie katru gadu mainās. Nozarei ir aptuveni sešas līdz astoņas pamata eksporta valstis, bet pārējās mainās. Aug eksports uz Āfriku, kur sūtām tehnisko tekstilu ceļu būvei, parādījies eksports uz Čīli. Prognozējot nākotni, jāsaka, ka reāli nekas nemainīsies, ja vien nenotiek kādi lieli satricinājumi. Tomēr prognozēt ir grūti, jo nevar paredzēt izejvielu cenas, bet tās atkarīgas no laikapstākļiem Ķīnā, Indijā, Bangladešā, Uzbekistānā. Tāpat situācija atkarīga no naftas cenām, jo tās ietekmē tehniskā tekstila izejvielas. Iespējams, ka nākamgad nozari sagaida neliels kritums, bet tas nebūs traģisks.