Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus. Kaut arī Baltijas valstis, īpaši Latvija, Eiropas Savienībā ir priekšzīmīgas pārstrādes apjomu ziņā, mēs daudz iepakojumus varam un arī pārstrādājam, bet, neskatoties uz to, valdība ir pieņēmusi lēmumu atkritumu pārstrādē palielināt izmaksas tieši ražotājiem, piemērojot tarifus, kurus mums jāmaksā par iepakojuma pārstrādi. Tas ir ievērojams trieciens. Par to varbūt publiski daudz nerunā, bet tas rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem - bieži vien tās mērāmas desmitos vai pat simtos tūkstošu eiro gadā. Šīs pārmaiņas tika pieņemtas valdībā 2023.gadā un sāka stāties spēkā jau pagājušā gada nogalē. Ietekme uz ražotāju makiem ir jau jūtama. Turklāt nav tik vienkārši pāriet uz pārstrādājamiem iepakojumiem, daudzviet šāda iepakojuma vēl nav, un bieži vien ar šādu iepakojumu ir izaicinoši nodrošināt nepieciešamo pārtikas drošību, īpaši gaļas produktu segmentā. To izmaksas ir būtiski augstākas nekā šobrīd izmantotajiem iepakojumiem. Tāpēc zaļais kurss ir vēl viens lielais nezināmais, kas neveicina mūsu konkurētspēju Eiropā. Katra valsts šo kursu ievieš atšķirīgi - vienā vietā kaut ko ieviesīs vien 2029.gadā, bet mums jau jāievieš 2025.gadā. Tas ir nepatīkams trieciens ne tikai gaļas pārstrādātājiem, bet arī piena nozarei un citām nozarēm. Šīs izmaksas arī turpmākajos gados turpinās pieaugt.