Jau šobrīd novērojams, ka darbu beidz un aizveras vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, “Vincents” un “Čarlstons”. Diemžēl, šie ir zināmākie, taču savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes. Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus – Covid-19 mantojums, ģeopolitiskā situācija pasaulē, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums. Pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%. Covid -19 pandēmijas laikā lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN) sabiedriskajai ēdināšanai, taču Latvijas atbildīgās instances šo virzienu neatbaltīja. Turpretim Lietuva Covid-19 laikā samazināja PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai un saglabāja šo pieeju arī pēc pandēmijas. Šāda situācija Latviju nostāda izteikti nekonkurētspējīgā pozīcijā mūsu reģionā un nākas pieredzēt, ka Lietuvas uzņēmēji agresīvi ienāk arī Latvijas tirgū un pārņem vietējā kapitāla ēdināšanas uzņēmumus. Mūsuprāt, patāv augsts risks, ka ilgtermiņā Latvijā no tirgus tiks izspiesti vietējie ēdinātāji, kas ir nodokļu maksātāji valsts budžetā, savukārt iedzīvotāji būs spiesti ēst ātrās ēdināšanas iestādēs, kas ēdienus gatavo no “nenosakāmas izcelsmes” pusfabrikātiem. Diemžēl nācies secināt, ka ne visiem ierēdņiem ir izpratne par problēmu būtību, ar kurām saskaras viesmīlības nozare, kā arī trūkst apziņa, ka problēmas ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi. Pēc Latvijas Bankas datiem viesmīlības nozares eksporta pienesums valstī ir aptuveni viens miljards eiro, kas savukārt veido aptuveni 14% no visa Latvijas pakalpojumu eksporta. Svarīgi ir saprast, ka viesmīlības nozare pēc būtības ir eksportējoša nozare. Tāpat ir vērts pieminēt, ka Latvijā, salīdzinājumā ar 2019. gadu, katru mēnesi ir par aptuveni 30% mazāk ārvalstu tūristu, kas Latviju, pēc “Eurostat” datiem, ierindo pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā. Valdībai ir nepieciešams saprast, ka visa viesmīlības nozare vairāku gadu garumā ir krīzes situācijā.