Latvijas biznesa gada pārskats

Latvijas biznesa gada pārskats 2023

Vieglajā rūpniecībā 2021. gadam būtu jābūt labākam par 2020. gadu

Guntis Strazds (Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs )

Pagājušajā gadā vieglās rūpniecības uzņēmumu kopējais eksporta apjoms bija 560 miljoni eiro, un tas ir par 10 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gadā. Pagaidām tiek prognozēts, ka 2021. gads būs labāks nekā 2020. gads, taču vēl nav skaidrs, kāda iespējamā ietekme varētu būt Covid-19. Galvenokārt pagājušā gada kritumu ietekmēja stikla šķiedras audumu eksporta samazinājums par sešiem miljoniem eiro, kas saistīts ar “Valmieras stikla šķiedras” problēmām. Neliels kritums bijis arī ādu un apavu eksportā. Neliels kritums ir piedzīvots gatavo apģērbu ražošanas nozarē – no 223 miljoniem eiro 2019. gadā uz 219,5 miljoniem eiro pērn. To kompensēja pieaugums tekstilizstrādājumu eksportā – no 168 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 171 miljonam eiro pērn. Līdz ar to var secināt, ka tekstilrūpniecība bija viena no tām nozarēm, kuru Covid-19 pandēmija praktiski neietekmēja. Protams, tas saistīts arī ar nozares spēju strauji pārorientēties, jo pirms pandēmijas būtisks īpatsvars bija sieviešu veļas ražošanai, taču pandēmijas laikā veļas ražošanas apjomi kritās. Nozare spēja ātri pārorientēties uz higiēnisko sejas masku un mediķiem paredzēto vienreizlietojamo kombinezonu ražošanu, kas ļāva noturēt apjomus. Tikai sejas maskas uz Rietumeiropu eksportētas par 20 miljoniem eiro, lieli pasūtījumi bija no Norvēģijas un Dānijas. Latvijā gan uz vietas ražotās maskas nebija nepieciešamas. 2021. gada sākuma rezultāti vēl nav zināmi, taču vienā no gada pirmajiem mēnešiem gatavo apģērbu eksports ir audzis par 33%. Tas apstiprina novēroto, ka nozarei klājas arvien labāk un tā tikai ar grūtībām spēj izpildīt pasūtījumus. Izaugsmi nodrošina galvenokārt eksports, jo Latvijā tiek realizēti tikai 10% no saražotā. Līdz ar to ir savādi, ka nozarei tika liegts saņemt valdības atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, motivējot šo atteikumu ar uzskatu, ka vieglā rūpniecība ir nozare ar zemu pievienoto vērtību. Gatavo apģērbu ražošanā pievienotā vērtība ir 46%. Tāpat nozares uzņēmumi praktiski nav izmantojuši dīkstāves pabalstus – tiem pieteicās tikai trīs vai četri nozares uzņēmumi. Pamazām nozare atgriežas arī pie pamata sortimenta, pašu spēkiem tiek meklēti kontakti un saņemti pasūtījumi. Tāpat pozitīvu ietekmi atstāj arī izmaiņas loģistikas ķēdēs – ja iepriekš lielākā tiesa apģērbu uz Eiropu tika sūtīta no Ķīnas un Bangladešas, tad pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi pārgāja uz piegādēm no Latvijas.