Šī gada pirmā puse vēja enerģijas nozarē bijusi krasu pārmaiņu pilna –, ja iepriekš nozares attīstībā Latvija iepalika no citām valstīm un desmit gadu laikā netika uzbūvēts neviens jauns vēja parks, tad šis gads ir aizsācis vairākus procesus nozarē. Noslēgusies tiesvedība Tukuma vēja parka lietā un sākta vēja parka būvniecības plānošana Pienavā, septembrī darbu sāka Tārgales vēja parks, kā arī laiks rādīs, kā nozari kopumā ietekmēs šogad nodibinātais "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums vēja parku attīstīšanai. Sākta arī izmaiņu ieviešana nozares regulējumā, kas gan ne vienmēr bijusi pozitīva un uz attīstību vērsta. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija izvirzīja mērķi atbrīvoties no Krievijas energoresursu patēriņa un lēma atvieglot regulējumu līdz šim nepilnvērtīgi apgūtajai vēja enerģijai. Mērķis ir labs, taču izpildījums pagaidām ir bijis ne visai veiksmīgs. Vēja enerģijas asociācija vairākkārt norādījusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā likumprojekta par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepilnībām, no kurām tikai dažas ir tikušas ņemtas vērā. Priekšvēlēšanu laikā politiķi un partijas likumprojektu izmanto kā iespēju izcelties uz konkurentu fona, un tas tiek apaudzēts ar virkni nevajadzīgu priekšlikumu, kas vēl vairāk sarežģīs jau tā komplicēto likumu. Cerams izdosies noturēt fokusu uz jēgpilnu izmaiņu ieviešanu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem daudzu gadu garumā ir bijis nozares un vietējo kopienu sadarbības jautājums, jo sabiedrība kopumā atbalsta vēja parku izbūvi tikai tiktāl, kamēr ģeneratorus nav plānots uzstādīt tuvākajā apkaimē. Daļā argumentu izskan populistiski, zinātniski nepamatoti apgalvojumi. Sadarbībā ar pašvaldībām un Ekonomikas ministriju panākta vienošanās par ministrijas nodēvēto “diskomforta nodevu”, kuru Vēja enerģijas asociācija labprātāk sauktu par “reģionālās attīstības līdzmaksājumu”, kas ir vēja enerģijas attīstītāju obligātais maksājums vietējām pašvaldībām. Tas jau ir iestrādāts Elektroenerģijas tirgus likumā, bet apmēru vēl noteiks Ministru kabinets. Vēja enerģijas nozares attīstībā svarīgākais veiksmes faktors būs godīgs un atklāts process, kā arī visu iesaistīto pušu kvalitatīvs dialogs, kas līdz šim bieži ir iztrūcis.