Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka Latvijā pārtikas preču cenas zemo cenu kategorijā kopš maija, kad tika noslēgts memorands pārtikas cenu samazināšanai, ir sarukušas par 0,8%. Viņš uzsver, ka samazinājums nav vienmērīgs visās preču grupās, taču kopumā redzama pozitīva tendence, kas atšķiras no situācijas Igaunijā, kur pārtikas cenas turpina pieaugt. Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane aicina uz piesardzību rezultātu interpretācijā. Kopš maija zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem cenas vidēji samazinājušās par 0,8%, tomēr pārtikas cenu kopējais kritums šajā periodā bijis tikai 0,3%, ko lielākoties skaidro sezonāli faktori. Ekonomiste arī uzsver, ka grozā iekļautajiem produktiem ne vienmēr cenas kritušās straujāk nekā līdzīgiem produktiem tirgū, un bieži tajā nonākot jau iepriekš lētākie piedāvājumi. Tāpēc patērētājiem joprojām jāvērtē gan cenu dinamika, gan kvalitātes attiecība. Vienlaikus ekonomiste vērš uzmanību, ka citas tendences vērojamas kādiem citiem produktiem, kur zemo cenu groza cenas augušas straujāk vai kritušas lēnāk nekā salīdzināmiem produktiem. Piemēram, augu eļļai, kas iekļauta zemo cenu grozā, cena piecu mēnešu laikā samazinājās par 6,6%, savukārt augu eļļām kopumā cena vidēji mazinājās gandrīz divreiz straujāk - par 12,1%. Opmane pieļauj, ka zemo cenu grozā tiek iekļauti produkti, kas jau iepriekš bija "lētajā galā". Patērētājam, pat meklējot iespējas iepirkties lētāk, rūpīgi jāizvērtē gan produktu cena, gan jāizsver, kāda ir šīs cenas attiecība pret citu, iespējams, kvalitatīvāku produktu cenām. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens savukārt atzīst, ka memorands “īsti nedarbojas”. Viņš uzsver, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā, to izjūt visi iedzīvotāji, bet visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.