Šā gada sākumā meža nozares pārstāvji piedalījās protesta akcijās pie Ministru kabineta. Notikums parādīja, ka bija uzkrājušās daudzas neatrisinātās problēmas, tāpēc nozares pārstāvji izgāja ielās. Viena no lielākajām problēmām ir netaisnīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tika izveidoti jauni dabas liegumi vairāku desmitu tūkstošu ha platībā taču mežu īpašniekiem piešķirtās kompensācijas par platību izņemšanu no noražošanas bija netaisnīgas. Patlaban maksimālā kompensācija meža platībām ir 190 eiro par hektāru, bet patiesā mežaudžu vērtība var sasniegt pat 20 000 eiro par hektāru. Tāpat nozīmīgs bija Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu satversmei noteica normu par samazinātu galvenās cirtes caurmēru, kuru iepriekš pieņēma valdībā, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem. Lēmums negatīvi ietekmēja meža īpašnieku iespēju laicīgi pieņemt lēmumu par meža ciršanu, lai izvairītos no vējgāzēm un mizgraužu postījumiem. Iepriekšējos gados būtiska problēma bija mizgraužu postījumi, bet pagājušogad pieņemtie lēmumi par saimnieciskās darbības ierobežošanu vasarā vērtīgās egļu audzēs, kā arī atļauja vienlaidus nocirst audzes, kad kokos jau konstatēti mizgrauža bojājumi, snieguši pozitīvu rezultātu. Tāpat mizgraužu izplatību šogad būtiski ietekmēja laikapstākļi. Pavasarī šogad arī pieņemts lēmums palielināt atbalstu likmes mežsaimniecības pasākumiem, kas nākotnē palielinās mežaudžu vērtību un ražību, kā arī CO2 piesaisti un uzlabos jaunaudžu kopšanu, neproduktīvo audžu nomaiņu, apmežošanu un sniegs atbalstu pret dabas katastrofām. Jaunās atbalsta likmes, iespējams, varētu piemērot jau atbalsta pasākumu nākamajā kārtā. Šogad izaicinājums bija arī atmežošanas regula, kuras mērķis ir novērst atmežošanu pasaulē vietās, kur ieviestas palmu eļļas vai kaučuka koka plantācijas, bet regula galvenokārt ietekmējusi Eiropu, jo tās prasību ievērošanai ir liels birokrātiskais slogs. Par katru koka ciršanas gadījumu meža īpašniekam vai mežizstrādātājam, sākot no 2025.gada 1.janvāra, Eiropas komisijas datubāzē jāievada koksnes izcelsmes koordinātes. Tomēr Latvijā šī informācija jau tiek iegūta pieprasot atļauju koku ciršanai, tāpēc birokrātijas mazināšanai būtu nepieciešams nodrošināt automātisku datu apmaiņu starp Eiropas Savienības un nacionālajām datubāzēm.