Tādos apjomos, kāds tranzīts bija pirms diviem gadiem, tas vairs nebūs, jo, kā zināms, ogļu apjoms Latvijas ostās ir ļoti samazinājies, un Krievijas ostas aktīvi un strauji attīstās. Tāpat liela ietekme ir arī Baltkrieviju skarošajām sankcijām. Ņemot vērā šo ģeopolitisko situāciju, kravas no Krievijas uz Latviju nenāk. Lai gan vairāki uzņēmēji būtu gatavi sūtīt kravas no Krievijas uz Latviju, tomēr tas politisku apsvērumu dēļ nav iespējams. Skatoties nākotnē, vēlētos redzēt atbalsta programmas darbības virziena maiņai, jo termināļos jaudas ir lielas, un tās vairs nebūs iespējams piepildīt. Tāpēc ir jādomā, kā pārorientēties, kā arī par to, kāds šai pārorientācijai būs atbalsts. Šobrīd mēs atbalstu neredzam – tāda pašlaik nav valstiskā politika. Tāpēc kā nozare cenšamies apvienoties visi un domāt par attīstības stratēģijām. Ar vislielākajām bažām mēs skatāmies uz Baltkrievijai uzliktajām sankcijām – Latvijas uzņēmējiem ir atļauts tikai izpildīt jau esošos līgumus, bet jaunus slēgt nevar. Piemēram, runājot par naftas produktiem – dažiem Latvijas termināļiem citu alternatīvu nav. Arī par tiem mēs varēsim aizmirst. Visi iepriekš lika pietiekami lielas cerības tieši uz Baltkrieviju – braucām uz turieni, mēģinājām stiprināt attiecības, bet tagad viss ir “uzlikts uz lielas pauzes”. Tāpat lielu uzsvaru daudzi likuši arī uz iekšējām kravām, tomēr tās nenoslogo jaudu, kas ir Latvijas ostās. Sanāk, ka ostas diezgan intensīvi konkurē viena ar otru, kas arī nav pareizais virziens.