Telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgā intelekta rīkus, veicot robotzvanus, kas sarunas laikā cenšas no zvana adresāta izvilināt privātu informāciju, piemēram, personas datus, bankas pieejas un citu informāciju. Krāpniecisko zvanu veikšanai tiek izmantotas iepriekš internetā ierakstītas īstu cilvēku balsis, kas tiek apstrādātas ar īpašu mākslīgā intelekta programmatūru, radot imitētas balsu versijas. Dažos gadījumos krāpniekam nepieciešami daži tikai pāris sekunžu gari audio ieraksti, kas atrodami, piemēram, sociālajos tīklos, lai tālāk klonētu cilvēka balsi robotzvanu veikšanai, norāda Pudāns. Mākslīgā intelekta veikta robotzvana laikā cilvēkam tiek uzdoti jautājumi latviešu valodā, gaidot atbildes "jā" vai "nē". Saņemot gaidīto atbildi, robots turpina sarunu saskaņā ar tam ieprogrammētajiem norādījumiem. Nākotnē kibernoziedzinieku krāpšanas metodes, kur liela loma būs mākslīgā intelekta izmantošanai, kļūs arvien sarežģītākas un grūtāk atpazīstamas. Tostarp vairāk aktivizēsies krāpniecības gadījumi, kas iekļauj cilvēka balss atdarināšanu.