Mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī uzlabojās visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, liecina "Swedbank" jaunākā "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" dati. Bankā norāda, ka mājokļu pieejamība šogad otrajā ceturksnī Rīgā joprojām bija būtiski augstāka nekā Tallinā un Viļņā. 2025.gada otrajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Viļņā varēja atļauties aptuveni 63 kvadrātmetru dzīvokli, Tallinā - 68 kvadrātmetru dzīvokli, bet Rīgā - gandrīz 108 kvadrātmetru dzīvokli. Bankas ekonomists Oskars Niks Mālnieks skaidro, ka, inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vēlamajai 2% atzīmei, procentu likmes pakāpeniski mazinājās. Algas Rīgā auga straujāk nekā dzīvokļu vidējās cenas. Mālnieks min, ka vēl ir jāpaciešas līdz tirgus atgūsies līdz 2021.gadā novērotajai "pieejamības virsotnei", tomēr sērijveida segmentam tas jau ir izdevies. Dzīvokļi sērijveida ēkās mājsaimniecībām šobrīd ir tikpat pieejami kā pirms straujā procentu likmju kāpuma. Arī turpmāk gaidāms, ka algu kāpums pārspēs dzīvokļu cenu pieauguma tempus, kā arī to, ka ECB vēl divreiz varētu samazināt likmes.