Latvijas aldariem kā atvieglojums nāca pandēmijas beigas un tas, ka Covid laikā slēgtās kafejnīcas, restorāni un āra terases atkal pieplūda ar apmeklētājiem un tūristiem, kas veido būtisku daļu Latvijas alus noieta. Šis segments ir atguvies, bet, diemžēl, vēl ne pirmspandēmijas līmenī. Atelpa gan pēc pandēmijas alus ražotājiem nesanāca, jo sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas attiecīgi radīja ķēdes reakciju visās ražošanas nozarēs. Specifika tieši alus darītājiem ir tā, ka tā ir ļoti energo un darbietilpīga nozare ar lielu gāzes un elektroenerģijas patēriņu. Proti, ja kādai nozarei šie faktori ir mazāk svarīgi ražošanā, tad alus ražošanu energokrīze ietekmēja būtiski, savukārt pretstatā tam ir iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, jo inflācija ir augusi, algas tam netiek līdzi, bet alus realizācija ir tiešā mērā atkarīga no pirktspējas. Alus nozare ir kā skrūvspīlēs – no vienas puses ir patērētājs, kurš nevar atļauties maksāt dārgi vai vispār nevar atļauties, savukārt no otras puses ir būtiski paaugstinājušās ražošanas izmaksas. Uzskatu, ka šī budžeta veidošanas kontekstā runāt par nodokļu palielināšanu alus nozarei ir pilnīgi nevietā, jo pat īstermiņā budžets zaudēs ieņēmumus, ja tiks palielināti nodokļi alum. Līdz ar iepriekšējo akcīzes palielināšanu alum gan alus patēriņš, gan nodokļu ieņēmumi no nozares konsekventi pēdējos gadus ir kritušies – nodokļa likme ir augusi, bet budžeta ieņēmumi no alus akcīzes ir samazinājušies. Alus patēriņš pēdējos četrus piecus gadus Latvijā ir samazinājies, tādēļ man ir nesaprotami un nepieņemami klausīties, ka alkohola patēriņš valstī pieaug. No savas nozare puses varu teikt, ka tas noteikti tā nav un par to liecina arī Valsts ieņēmumu dienesta dati. Alus ražošanas apjomi samazinās ar katru gadu un par to būtu jādomā valstiski un vispirms jau nodokļu ziņā, lai nepieļautu to, ka ražošana pārceļas uz kaimiņvalstīm, kas jau iepriekšējos gados ir noticis. Ja runājam par pozitīvām lietām, tad joprojām Latvijā ir ļoti daudz alus darītavas. Starp alus ražotājiem ir ļoti sīva konkurence, tas veicina ražotāju kvalitāti, radošumu un piedāvājuma klāstu, kas ir pozitīvi patērētājiem. Protams, lielo skaitu veido salīdzinoši mazi spēlētāji, bet nozarei kopumā tas ir tikai pozitīvi un rada augošu dinamiku.