Jebkurš meža ugunsgrēks nodara postu ne tikai dabai, ejot bojā meža iemītniekiem, un rada slāpekļa dioksīda izmešus atmosfērā, bet arī rada ievērojamus materiālos zaudējumus meža īpašniekiem. Bieži pilnībā iet bojā jaunaudzes, savukārt, ugunsgrēkiem skarot vecākus mežus, tiek zaudēta koksnes kvalitāte un to vērtība. Nereti zaudējumi var pārsniegt pat vairākus tūkstošus eiro uz vienu hektāru. Šī gada jūnijā un jūlijā valdošais karstums un sausums veicināja sevišķi augstas ugunsbīstamības iestāšanos lielā daļā Latvijas mežu teritorijas, kur diemžēl izcēlās arī vairāki lieli ugunsgrēki, kuru platība pārsniedza 100 hektārus. Tomēr jāatzīmē, ka 2021. gads kopumā nav bijis “degošākais” gads – piemēram, 2006. gadā Latvijā meža ugunsgrēku skaits bija tuvu 2000 un izdegusī platība sasniedza gandrīz 4000 hektāru, savukārt 1996. gadā izdegusī platība pārsniedza 8000 hektāru. Vēl viena problēma, kas satrauc meža īpašniekus, ir bīstamākā skujkoku kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – izplatība, jo šis kaitēklis var pilnībā nopostīt lielus egļu audžu masīvus. Sausums var novājināt augošos kokus, atstājot negatīvu ietekmi uz egļu aizsargspējām, tādējādi palielinot mizgraužu izplatīšanās riskus. Pagaidām straujš egļu astoņzobu mizgraužu populācijas pieaugums nav vērojams, tomēr meža īpašniekiem būtu rūpīgi jāseko līdz savu mežu veselības stāvoklim. Ugunsdrošības riskiem mežā ir reģionāls un sezonāls raksturs. Pavasarī joprojām novērojami kūlas ugunsgrēki un vairāk cieš jaunaudzes, savukārt vasarā ugunsgrēki mežos visbiežāk izceļas, cilvēkiem neapzinīgi rīkojoties ar uguni sēņošanas un ogošanas laikā. Tāpat ugunsgrēki biežāk izceļas lielu apdzīvotu vietu tuvumā, kas vēl arvien liek aicināt visus būt atbildīgiem un uzmanīgiem, ejot mežā. Latvijā lielākā daļa privāto meža īpašnieku nav citiem lieguši pieeju saviem mežiem, tomēr gadījumos, ja mežos tiek izgāzti atkritumi, izceļas ugunsgrēki vai ar mehanizētiem transporta līdzekļiem tiek bojāta zemsedze un koku saknes, meža īpašnieki ir spiesti liegt piekļuvi saviem īpašumiem. Negribētos, lai tas būtu jādara masveidā. Ugunsapsardzību ietekmē arī meža infrastruktūra – ceļu tīkla esamība un tā izbraucamība. Pastāvot ierobežotām iespējām finansēt ceļu izbūvi privātajos mežos, ceļu tīkla blīvums tajos stipri atpaliek no Skandināvijas valstu rādītājiem.