2023. gads pēc ārvalstu tūristu plūsmas bija par aptuveni 10% labāks nekā 2022. gads, taču joprojām atpaliek no pirmspandēmijas laika - 2019. gada - par vismaz 20%. Skatoties uz 2024. gadu sagaidām, ka tas varētu būt tādā pašā līmenī vai nedaudz labāks par 2023. gadu, jo inflācija Eiropā piebremzējas un līdz ar to arī uzlabojas potenciālo ceļotāju maksātspēja. Taču, lai Latvijas ienākošā tūrisma nozare spētu veiksmīgi un konkurētspējīgi strādāt, ir nepieciešams valstiskā līmenī apzināties, ka tūrisma nozarei ir būtisks pienesums Latvijas eksporta bilancē, un līdz ar to pievērsties tūrisma nozares sakārtošanai, lai tā būtu konkurētspējīga vismaz ar pārējām Baltijas valstīm. Jāsaprot, ka investīcijas eksportspējīgā nozarē gan piešķirto finanšu līdzekļu veidā, gan izveidotas konkurētspējīgas nodokļu politikas veidā atgriezīs valsts budžetā vidējā un ilgtermiņā ievērojami lielākus papildu ienākumus. Tāpat nepieciešams veikt investīcijas Latvijas tūrisma mārketinga pasākumos vismaz tādā pašā līmenī kā to dara Lietuva un Igaunija. Diemžēl Latvija investē vismaz divas līdz trīs reizes mazāk nekā kaimiņi. Šim rezultāts ir diezgan likumsakarīgs, jo skaidri redzams, ka Latvija būtiski iepaliek pēc ārvalstu tūristu plūsmas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju un pat ieņem pēdējo vietu visā Eiropas Savienībā pēc atgūšanās salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tāpat, manuprāt, situācija, kad starptautiskās tūrisma izstādēs Latvijas uzņēmējiem ir jānotur tikšanās kaimiņvalstu nacionālajos stendos, jo Latvija tādu nav izveidojusi valsts piešķirto līdzekļu trūkuma dēļ, nav pieņemama.