Ražotājiem zivju produkcijas ražošanas izmaksu līkne nav apstājusies. Iepakojumam, piemēram, metālam un alumīnijam, ir prognozes, ka cenas samazināsies, bet šobrīd cenas samazinājuma nav. Visa veida eļļas cenas nav atgriezušās divu gadu cenu robežās, olīveļļas cenas ir ļoti, ļoti augstas, tomātu pastas cena divus gadus iepriekš bija 850 eiro tonnā, tagad 1700 eiro. Ja skatās uz izmaksām, tad, jā, energoresursu cenas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā darba algas ir pieaugušas. Ir pilnīgi skaidrs, ka 2024.gadā šādas tendences turpināsies. Patērētāju patlaban vairs neinteresē inovatīvi produkti, neviens nav gatavs maksāt par inovācijām. Tiem, kuriem pārtikas nozarē izejvielu cenās ir kritums, būs vinnētāji, tie varēs kompensēt to iztrūkumu, kad cenas bija augstākas, taču "Karavela" gadījumā vismaz gada pirmajā pusgadā būs vairāk jāmeklē kādi inovatīvi risinājumi tieši izmaksu samazināšanā. Būs motivācija pārskatīt procesus, lai meklētu "centu ekonomiju". Tad, kad iet labi, tad "centiņus" nemeklē, tad domā, kā pārdot dārkāk. Mūsu skatījumā, visticamāk, 2025.gadā ir jānotiek atgriešanās pie izaugsmes. Tagad ir skaidrs, ka izejvielu cenām kaut kad ir jākrīt, tas būs smagi, jo recesija nozīmē, ka samazinās pakalpojumu un preču izmantošana tirgos. Tendences nav ļoti optimistiskas, bet, ja skatāmies no cikliskuma viedokļa, tad 2024.gads ļoti motivē meklēt efektīvus ražošanas risinājumus un atteikties no procesiem ar augstām izmaksām.