2023. gads nozarei bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams – saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, taču vienlaicīgi tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos. Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi. Saskaņā ar dažādu analītiķu pausto, nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei. Par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēsim runāt tikai gada otrajā pusē. Ceļš nebūs viegls, gaidāmi daudzi izaicinājumi. Vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, ir prognozējams, ka koksnes cenas un attiecīgi arī "Latvijas valsts mežu" ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas. Jau patlaban palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan pakalpojumu sniedzējiem, gan arī "Latvijas valsts meži" darbiniekiem. Skaidri iezīmējas tas, ka mežkopības pakalpojumu izmaksu ziņā šobrīd tuvojamies Skandināvijas valstu līmenim. Ilgtspējīga un atbildīga mežsaimniecība ir viena no nozares prioritātēm, kas ietver gan mežizstrādi un meža atjaunošanu, gan meža kopšanas pasākumus visā augšanas ciklā, gan meža sociālās un dabas vērtības saglabāšanu. Tieši jauns mežs ir tas, kas visaktīvāk piesaista oglekli un lielā mērā sekmē virzību uz “Zaļās darījuma” noteikto mērķu izpildi. Nevajadzētu nonākt līdz situācijai, ka, samazinoties saimnieciski izmantojamām platībām, proporcionāli sarūk arī realizējamās koksnes apjoms, kas savukārt radīs ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībā. Patlaban vajadzētu ieklausīties nozares profesionāļos, meža zinātniekos un veidot nacionālām interesēm atbilstošu, zinātnes atziņās balstītu Latvijas zaļo politiku.