2035.gadā sasniegt Eiropas Savienības (ES) mērķi visai nozarei būs liels izaicinājums - ir palikuši tikai desmit gadi. Mēs poligonos no visas atkritumu plūsmas noglabājam apmēram 45%. Lielākā problēma ir tajā, ka iepakojums joprojām bieži tiek veidots no savienojumiem un plastmasas kombinācijām, kurām vēl nav atrasta pārstrādes metode. Iepakošanas industrija ir divus trīs soļus priekšā pārstrādes nozarei, viņi domā par to, lai būtu ērtāk, pievilcīgāk patērētājam, bet ne vienmēr par to, kā materiālu vēlāk pārstrādāt. Šie dažādie plastmasu savienojumi veido lielus apjomus, kas šobrīd tiek noglabāti Latvijas poligonos. Tā ir problēma, kas var traucēt sasniegt 2035.gada mērķus. Tāpēc arī tiek runāts par atkritumu reģenerāciju. Šobrīd atkritumu glabāšanai tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Mēs pērkam dārgu enerģiju un maksājam divreiz - kā iedzīvotāji dabas resursu nodokli - par to, ka neko nedarām ar atkritumiem, un vēl pērkam dārgu enerģiju. ZAAO tajā neiesaistās, bet mēs zinām, ka atkritumu reģenerācijai Latvijā ir vairākas iniciatīvas. Visattīstītākais projekts šobrīd ir Ventspilī, bet arī Rīgā notiek plašas publiskas diskusijas, kurām sekojam līdzi un esam lietas kursā. Tā ir pārstrāde, kurā neiesaistāmies, bet varam iesaistīties ar materiālu piegādi. Atkritumu reģenerācijai ir jābūt uz privātu biznesu balstītam modelim, un tas ir jābūvē ar privāto kapitālu vai privātās publiskās partnerību . Varbūt tas nav populārs viedoklis sabiedrībā, bet, esot nozarē piecus gadus, es šobrīd vienkārši neredzu citu risinājumu kā atkritumu dedzināšana jeb reģenerācija, lai sasniegtu 2035.gada mērķus. Nav runa par to, ka nepastāvēs atkritumu šķirošana vai iespējas cilvēkiem nodot pārstrādei otrreiz lietojamus materiālus - tās būs, bet problēma ir apjomos, kurus nevar pārstrādāt. Tie ir milzīgi. Atkritumu poligonā "Kaudzītes" ir pietiekami liela krātuve, kas nozīmē, ka mēs droši jūtamies uz nākamajiem 20 gadiem. Savukārt atkritumu poligonā "Daibe" mums ir 120 hektāru zemes, un tur tikko ir uzbūvēta jauna atkritumu krātuve, kas ir sadalīta četros sektoros, bet vēl nav sākta ekspluatācija - to plānojam sākt šā gada otrajā pusē. Tas nozīmē, ka pie pašreizējā apjoma mums noteikti pietiks vietas nākamajiem 15-20 gadiem. Virzoties uz 2035.gada mērķiem - sasniegt tikai 10% apglabājamo atkritumu -, ar šīm krātuvēm varētu pietikt arī 20-30 gadiem vai ilgāk.