Ar šī gada 1.janvāri stājās spēkā izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz līdz 2028.gada 31.decembrim viena procentpunkta no pensiju iemaksu likmes pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni. Labklājības ministrija skaidrojusi, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan pensiju otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Ņemot vērā, ka, ieviešot valsts fondēto pensiju shēmu (VFPS), iemaksu likme VFPS tika pārdalīta no pensiju pirmā līmeņa likmes, to attiecīgi samazinot, nevis ieviešot papildu likmi, fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijai. Likuma anotācijā uzsvērts, ka cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023.gadā 18 418 VFPS dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums VFPS bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā VFPS dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%. Pārvirzot atpakaļ vienu procentpunktu pensiju pirmajam līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju otrajā līmenī, bet lielākas pirmajā līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par vienu procentpunktu vairāk jeb 15% līdzšinējo 14% vietā. Pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam "Par valsts pensijām". Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par "1", pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju otrā līmeņa nekad netiek samazināts.