Raugoties uz pandēmijas ietekmi uz nozari caur finanšu prizmu, galvenie rādītāji, kuriem jāpievērš uzmanība, ir apgrozījums un eksports. Šādos apstākļos peļņa nav svarīgākais rādītājs, jo ir jāpārdzīvo krīze un paralēli iespēju robežās jādomā par attīstību, par darbiniekiem un esošajiem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanas procesu. Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājies par 163 miljoniem eiro jeb 5,2%. Kopumā eksportā ir sasniegti pietiekami labi rezultāti, taču to noteikti nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, jo individuāli situācija ir krasi atšķirīga. Nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta valsts, uz kuru pērn tika eksportēts 21% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības, bija Krievija, bet, salīdzinot ar 2019. gadu, uz to eksportēto preču vērtība samazinājās par 6,2%. Tas liecina, ka ražotāji arī sarežģītajos apstākļos spējuši atrast jaunus tirgus un kāpināt eksporta apjomus uz jau iekarotajiem ārvalstu tirgiem. Nozīmīgākie Latvijas eksporta produkti 2020. gadā bija bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni – 28,1% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības. Tiesa, pērn to vidējā eksporta vērtība ir samazinājusies par 8,3% jeb 83 miljoniem eiro. Kritumu piedzīvojusi vēl viena būtiska produktu grupa – piens un piena produkti, olas, medus –, kas veidoja 8,4% no kopējās eksporta vērtības, un to vidējā eksporta vērtība ir samazinājusies par 5,3% jeb 15,2 miljoniem eiro. Savukārt pieaugums eksporta vērtībai ir gaļas, zivju un vēžveidīgo izstrādājumu grupā, tāpat arī miltrūpniecības produktiem. Skatoties uz konkrētiem uzņēmumiem, neredzam būtiskus apgrozījuma pieaugumus. Protams, ir izņēmumi. Lielākoties gan novērojam, ka uzņēmumi spējuši strādāt 2019. gada līmenī, ar mērenu apgrozījuma kāpumu vai arī piedzīvojuši apgrozījuma kritumu. To cita starpā sekmēja, piemēram, pandēmijas ierobežošanas pasākumu ietekme uz HoReCa sektoru, kā arī izglītības iestādēm piegādātās produkcijas pieprasījumu. Ceram uz atbalstu, lai arī mazie un vidējie pārtikas ražotāji spētu kāpināt apgrozījumu un eksporta apjomus, bet svarīgākais ir atgūt stabilitāti un izvairīties no satricinājumiem, kādu piedzīvoja restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektors.