Lai gan gada sākumā bija cerības, ka būvniecības nozare Latvijā saglabāsies augstā līmenī, balstoties uz datiem un plānotajiem ES fondu projektiem, 2024. gadā nozarē tomēr atpaliek no šī plāna. Sākotnējās prognozes, ka privātā sektora aktivitātes samazinājumu, ko izraisīja procentu likmju pieaugums un citi faktori, kompensēs publiskā sektora pieprasījums, kuru veicina ES fondi un investīcijas enerģētikas projektos, nav piepildījušās. Paredzētais ES fondu atbalsts šogad, kas tika gaidīts kā būtisks, izskatās, ka nespēs sniegt cerēto stimulu. Lai gan Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas dati liecina par provizoriskiem būvdarbu apjomiem virs viena miljarda eiro, reāls pasūtījumu pieaugums nav vērojams. Arhitektu un projektētāju darba apjoms sāka pieaugt tikai vasaras vidū un beigās, tomēr ir skaidrs, ka līdz gada beigām plānotais apjoms, visticamāk, pārcelsies uz 2025. gadu. Tas savukārt nozīmē to, ka kopumā nozarē izaugsme nebūs gaidāma, iespējams par neliels kritums. Nākamajā gadā plānots apgūt vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, bet 2026. gadā – 1,1 miljardu eiro Paralēli šim apjomam ir jāvērtē arī ieceres un plāni publiskajā sektorā, kuri šobrīd ir vērtējami ap 500 miljonu eiro, bet tiem nav vēl apstiprinājuma, tāpēc iespējams, ka bez PPP (privātās publiskās partnerības) izmantošanas tos būs grūti īstenot. Daudzi lēmumi par 2025. gadu vēl ir priekšā, bet varam noteikti plānot ka tie būs ap 2,5 miljardi eiro un iespējams tam klāt nāks sadaļa no 2024. gada pārbīdes. Jo saspringtāks būs ES fondu realizēšanas grafiks, jo lielāki riski tiks ierēķināti piedāvājumos, kas var palielināt projektu izmaksas un pagarināt izpildes termiņus. Var prognozēt, ka 2025. gadā, uzlabojoties ekonomiskajiem un nekustamā īpašuma rādītājiem Skandināvijā un Eiropā, pašmāju būvnieki varētu atgriezties šajos tirgos, kas samazinās konkurenci vietējā tirgū un radīs spiedienu uz algām. Pieprasījuma pieaugums pēc būvmateriāliem varētu veicināt cenu kāpumu un mazināt to pieejamību, īpaši, ja ārējie tirgi sāks atveseļoties. Vienlaikus eksporta tirgos un vietējā tirgū, pie ES fondu apgūšanas "pīķa" un būvmateriālu ražotāju noslodzes pieauguma, var rasties riski, kas saistīti ar darbaspēka trūkumu, izmaksu pieaugumu un termiņu neizpildi.