Šis ir asas konkurences gads, kuram lielākajai daļai apdrošinātāju vajadzētu beigties rentabli, bet visdrīzāk peļņa būs mazāka nekā pagājušajā gadā. Atsevišķi apdrošināšanas veidi varētu būt mīnusos. Joprojām lielākais apdrošināšanas veids Latvijā ir veselības apdrošināšana un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Minējāt, ka veselības apdrošināšanā ir jūtama inflācijas ietekme. Ar veselības apdrošināšanas polisēm neizdodas segt medicīnas aprūpes izdevumus. Apdrošinātāji, protams, pilda savas saistības, bet ir redzams, ka darba devēji ļoti bieži nespēj nopirkt tādas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus. Skatoties uz oficiālajiem statistikas datiem, inflācija medicīnas nozarē katru gadu pēdējā desmitgadē ir rakstāma ar divciparu skaitli. Turklāt nav paredzams, ka tas varētu mainīties, jo medicīnas izmaksas iet uz augšu visur. Pieaugums ir nekustamā īpašuma apdrošināšanā, jo pēc piedzīvotajām vētrām arvien lielāka ir cilvēku apziņa, ka īpašumi ir jāpasargā. Cilvēki arvien vairāk sāk saprast, ka mēs nedzīvojam Dieva ausī un dabas kataklizmas var skart arī mūs. Turklāt tagad kaut kas nopietnāks notiek teju katru gadu. Tomēr Latvijas Bankas statistika liecina, ka apdrošināta ir vien aptuveni puse no apdzīvotiem īpašumiem. Līdz ar to pieaugums ir redzams, bet arī izaugsmei vēl ir ļoti daudz vietas. Atkopšanās ir redzama arī dzīvības apdrošināšanā. Tas skaidrojams ar divām lietām. Pirmkārt, pēc Covid-19 un kara Ukrainā sākuma, kad daļa izņēma savus uzkrājumus, cilvēki ir atkal atgriezušies pie uzkrāšanas. Otrkārt, valsts pieņēma lēmumu par vienu procentpunktu samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī. Valsts ar saviem lēmumiem situāciju var uzlabot, bet var arī padarīt sliktāku. Pieaugums redzams arī lauksaimniecības platību apdrošināšanā. No labības un rapša sējumiem Zemgalē ir apdrošināti aptuveni 70%, Kurzemē un Vidzemē - aptuveni 50%, bet Latgalē - aptuveni viena trešdaļa. Apdrošināto sējumu īpatsvars pamazām, bet ar katru gadu iet uz augšu. Vienlaikus katru reizi, kad ir kādas nelaimes, pamainās arī apdrošināšanas segums jeb tas, pret kādiem riskiem lauksaimnieki apdrošinās un ko piedāvā apdrošinātāji. Tādēļ, Kopumā paskatoties uz lauksaimniecības nozari, tad katru gadu iet arvien labāk. Pieaug gan apdrošināšanas veidi, gan sektori, kuri apdrošinās. Nav ticams, ka izmaiņas būs lēcienveidīgas, tas ir ļoti pakāpenisks process.