Nekustamo īpašumu nozare šogad Latvijā izrausies no stagnācijas, ko sekmēs EURIBOR procentu likmju kritums. Tādējādi palielināsies Latvijas tirgū pārdoto jauno dzīvokļu skaits, tostarp īpašumu ar lielāku platību. Taču tas var nest arī jaunus izaicinājumus - gatavu jauno dzīvokļu deficītu, pieprasījumam pēc jaunajiem projektiem kļūstot lielākam par tirgus piedāvājumu. Laikā, kad strauji kāpa EURIBOR procentu likmes un līdz ar to ikmēneša maksājumi, jauno projektu dzīvokļu klienti vairāk raudzījās ekonomiskāku un nelielāku mājokļu iegādes virzienā, bet šobrīd sāk iezīmēties cita tendence - klienti arvien biežāk izrāda interesi par lielākiem mājokļiem, piemēram, atjaunojies pieprasījums pēc četru istabu dzīvokļiem. Rīgā šobrīd iegādei varētu būt pieejami apmēram 1500 jaunu dzīvokļu komforta klasē, liela daļa no tiem atrodas projektos Juglā, bet jaunu projektu būvniecības stadijā ir samērā maz. Līdz ar to attīstītājam pastāv bažas, ka šogad kvalitatīvs piedāvājums varētu būt krietni mazāks. Pēc attīstītāju aplēsēm, Rīgā nekustamo īpašumu "patēriņam" būtu jābūt no 2500 līdz 3000 dzīvokļu, taču esošais piedāvājums varētu tikt absorbēts jau tuvākā pusgada laikā. Vienlaikus, pieaugot pieprasījumam, jau šā gada otrajā pusē tirgū varētu pieredzēt jauno gatavo dzīvokļu deficītu. Nestabilitāte ekonomikā, ko izraisīja strauji augošā inflācija un tālākā cīņa ar to, karš Ukrainā, neadekvāti augstās energoresursu cenas, būtiski ietekmēja nekustamo īpašumu tirgu, tāpēc daļa investīciju projektu tika "iesaldēti". Šobrīd, kad situācija stabilizējusies un attīstītāji atsāk darbus, piedāvājums tirgū nevar atjaunoties tik ātri, kā vēlētos, jo jaunu namu būvniecība ir vismaz pāris gadu cikls. Lai veicinātu projektu straujāku attīstību, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Latvijā projekts tiek nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, reģistrēts zemesgrāmatā un tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu, kas ir 85-90% no kopējās darījuma summas, tātad finanšu līdzekļus par pārdotajiem dzīvokļiem attīstītājs saņem tikai projektu noslēdzot. Latvijai būtu ko mācīties no Polijas, kur tiek veidoti "open escrow account" jeb atvērtie darījumu konti, kas nozīmē, ja cilvēki pērk dzīvokļus būvniecības laikā, attīstītājs finanšu līdzekļus saņem uzreiz no bankām - jau būvniecības laikā. Latvijā šāda prakse nav pieejama. Līdzīgs modelis tiek pielietots Čehijā, kur pēc galveno būvdarbu pabeigšanas ir iespējams reģistrēt dzīvokli zemesgrāmatā un attīstītājs saņem naudu no bankām par padarītajiem darbiem no klientu hipotekāro kredītu līgumiem. Turklāt Čehijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme jauniem ekonomiskās klases dzīvokļiem - 12%, kas būtiski uzlabo mājokļu pieejamību un būtiski aktivizē tirgu.