Nekustamo īpašumu tirgū manāmas pozitīvas attīstības tendences - hipotekārie kredīti kļuvuši pieejamāki un cilvēki atkal aktīvāk pērk jaunus mājokļus. Tirgus dati uzrāda pozitīvas tendences, taču joprojām tirgus ir ļoti jūtīgs, to lielā mērā ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie signāli. Tirgus ļoti jūtīgi reaģē uz šādiem satricinājumiem - ja, piemēram, publiskajā telpā izskan informācija, ka NATO varētu būt konfliktā ar Krieviju, cilvēki sāk šaubīties par nepieciešamību ieguldīt īpašumā Latvijā un apsver iespēju iegādāties to kādā mierīgākā vietā, piemēram, Spānijā. Šādas tendences novērojamas visā Baltijā - daļa turīgo cilvēku izvērtē iespējas iegādāties īpašumus tālāk no šīs nestabilās ģeopolitiskās zonas. Pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas visu laiku, taču svārstīgas ir cilvēku finansiālās iespējas šos mājokļus iegādāties. Piemēram, 2023.gada beigās un 2024.gada sākumā, kad EURIBOR likmes turpināja pieaugt, daudzi vairs vienkārši nevarēja atļauties pirkumu. Valdības atbalsta programma attiecās uz jau noslēgtiem darījumiem, tāpēc jauniem pirkumiem tā neko nedeva. Pieprasījums nemazinājās, bet tas tika nobremzēts, un lēmumi atlikti augsto likmju dēļ. Tagad redzam, ka šis pieprasījums pamazām atjaunojas. Cilvēki atkal sāk interesēties. Līdzīga situācija piedzīvota arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad 2020.gada martā uz brīdi tirgus apstājās - viss tika kā ar nazi nogriezts, iestājās pilnīgs klusums, taču rudenī tirgus atdzīvojās, kompensējot pavasara kritumu. Arī šobrīd vērojam līdzīgu scenāriju, tikai līdzsvarotāku, jo arī EURIBOR likmes samazinās pakāpeniskas - par 0,25% katrā solī. Vajadzība pēc mājokļa nav pazudusi, pieprasījums ir un iedzīvotāju finanšu uzkrājumi turpina pieaugt. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā fakts, ka Latvijā 90% naudas masas pieder tikai aptuveni 10% iedzīvotāju, kas ietekmē tirgus dinamiku. Laikā, kad EURIBOR likme sasniedza savu maksimumu, liela daļa darījumu notika tā dēvētajos "vecajos jaunajos projektos", proti, ēkās, kas pabeigtas pirms pieciem septiņiem gadiem. Tie formāli ir otrreizējā tirgus objekti, bet piedāvā salīdzinoši mūsdienīgus un kvalitatīvus dzīvokļus. Otra tendence, ko varēja novērot, - ļoti liela daļa no darījumiem tika finansēta no pircēju personīgajiem līdzekļiem, piemēram, iegūtiem no zemes pārdošanas vai uzkrājumiem, nevis, kā ierasts, pārsvarā ar hipotekārajiem kredītiem. Tagad tendence ir mainījusies - ja runājam par "ekonomiskās" vai "komforta klases" projektiem, tos šobrīd lielākoties finansē banku hipotekārie kredīti, kas kļuvuši pieejamāki. Kredītu pieejamības uzlabošanās automātiski paplašina cilvēku loku, kuri vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus. Arī vidējās algas pieaugums valstī veicina jauno projektu iegādi - kopējā iedzīvotāju spēja iegādāties īpašumus ir palielinājusies. Vēl viens no šīs tendences faktoriem ir arī inflācijas mazināšanās. Bija brīdis, kad inflācija sasniedza aptuveni 20%, bet šobrīd tā ir samazinājusies līdz 2-3% līmenim. Inflācija ir atgriezusies pie ekonomiski pieņemamas normas, energoresursu cenas ir atgriezušās normālās, stabilās pozīcijās, un vidējie ienākumi pieaug vidēji par 8-9% gadā, dažās nozarēs pat vairāk. Tie visi ir pozitīvi signāli tirgum.