Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī uzlabojās visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, liecina "Swedbank" "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" dati. Tāpat bankā norāda, ka mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī Rīgā joprojām bija būtiski augstāka nekā Tallinā un Viļņā. 2025. gada trešajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Viļņā varēja atļauties aptuveni 64 kvadrātmetru dzīvokli, Tallinā - 69 kvadrātmetru dzīvokli, bet Rīgā - gandrīz 110 kvadrātmetru dzīvokli. Vienlaikus Rīgā nedaudz uzlabojās arī mājokļu pieejamība pirmreizējā tirgū - vidēja mājsaimniecība 2025. gada trešajā ceturksnī varēja atļauties iegādāties mājokli apmēram 57 kvadrātmetru platībā. "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks atzīmē, ka mājokļu pieejamība 2025. gada trešajā ceturksnī visās Baltijas valstu galvaspilsētās uzlabojās negribīgi. Lai gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās procentu likmes nav mainītas kopš jūnija, jaunu hipotekāro kredītu kopējās procentu likmes vēl nedaudz saruka. Arī šajā ceturksnī algas Rīgā apsteidza dzīvokļu vidējās cenas, tomēr mazāk pārliecinoši nekā vasaras sākumā. Mālnieks prognozē, ka tuvākajos ceturkšņos mājokļu pieejamība Rīgā, visdrīzāk, sasniegs 2021. gada virsotni, bet tālāka būtiska pieejamības uzlabošanās nav gaidāma. Viņš atzīmē, ka zemākas procentu likmes, kā arī arvien augoši mājsaimniecību ienākumi turpināja veicināt pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem. Kredītportfeļa pieauguma temps sasniedza augstāko vērtību teju 20 gadu laikā. Līdzīgs "bums" bija arī tirgus aktivitātē. Dzīvokļu tirgus aktivitāte, koriģējot ar iedzīvotāju skaitu, Rīgā bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū - līderpozīcijās līdz šim Rīga nebija bijusi. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu kāpums bija visos segmentos. Lai gan skaita ziņā nemainīgs līderis ir otrreizējais tirgus, darījumu skaita kāpums pirmreizējā tirgū salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu audzis par vairāk nekā 40%. Lielāka aktivitāte ļāvusi mazināties nepārdoto dzīvokļu krājumiem jaunceltnēs. Lai gan salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu novērojams neliels cenas kritums, tas nebūs noturīgs un, visdrīzāk, saistāms ar atsevišķu "lētāku" projektu pārdošanu vai iepriekšējo gadu rezervāciju realizāciju, min Mālnieks. Viņš informē, ka cenas dzīvokļiem pirmreizējā tirgū ir 2,8 reizes augstākas nekā sērijveida dzīvokļiem. Tomēr arī sērijveida dzīvokļu cenas pamazām aug un sasniegušas vidēji 1004 eiro par kvadrātmetru. Pieaugošs pirmreizējā tirgus īpatsvars un dārgāki sērijveida dzīvokļi noteica vidējās cenas kāpumu tirgū par 7,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni. Lai gan dzīvokļi Rīgā kļuvuši dārgāki, vidējās neto algas kāpums joprojām ir straujāks, nekā dzīvokļu cenu pieaugums.