Šī gada ilgstošās lietavas, kas sākās pavasarī un turpinājās lielāko daļu vasaras, būtiski ietekmēja ne tikai lauksaimniecības nozari, bet arī mežsaimniecību, ierobežojot mežkopības darbu veikšanu un kavējot veselīga meža augšanas procesu, aģentūru LETA informēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Uzņēmumā skaidro, ka, ja mežaudzes applūst agrā pavasarī, kad kūst sniegs, tās netiek apdraudētas, jo koki vēl atrodas ziemas miegā. Tomēr ilgstošs slapjums veģetācijas jeb lapu periodā kokiem ir kritisks, tostarp ievērojami paaugstinās kaitēkļu savairošanās risks, kā arī mežaudzes var aiziet bojā. LVM atzīmē, ka ilgstošās lietavas maijā, kas turpinājās arī jūnijā un jūlijā, īpaši ietekmēja Madonas novadu, kur maijs kļuva par otro nokrišņiem bagātāko maiju kopš 1945.gada. Jūnijā Lubāna mitrāja teritorijā tika fiksētas pārplūdušas bērzu audzes vairāku desmitu hektāru platībā. Lietum turpinoties, situācija neuzlabojās arī augusta sākumā. Uzņēmumā skaidro, ka šajā pašā vietā uzņēmuma apsaimniekotās mežaudzes applūda arī 2017.gadā, kad blakus esošajās mežu teritorijās ievērojami izplatījās egļu astoņzobu mizgrauzis. Tāpat LVM Ziemeļlatgales reģionā lietavas apgrūtināja arī ikdienas mežkopības darbus. LVM Ziemeļlatgales reģiona vadošais mežierīcības meistars Jurijs Jesko skaidro, ka vietām bija pārplūduši grāvji un applūdušas jaunaudzes. Savukārt labāka situācija bija teritorijās, kur meža atjaunošana veikta, stādot kokus uz pacilām jeb augsnes paaugstinājumiem. Uzņēmumā akcentē, ka lietavu rezultātā applūda arī selekcionēto bērzu stādījumi LVM Podiņu kokaudzētavā Madonas novadā, kas nepieciešami valsts un arī privāto meža platību atjaunošanai. Tāpat vairākās vietās Latvijā laikapstākļi apgrūtināja augsnes sagatavošanu jaunā meža stādīšanai nākamā gada pavasarī, kas rada būtiskus riskus plānoto meža atjaunošanas plānu izpildei. LVM Mežkopības ražošanas daļas vadītājs Kaspars Kristiņš skaidro, ka slapjie laika apstākļi būtiski ietekmēja arī augsnes sagatavošanas darbus ar disku arkliem, jo vietām tehnika grima slapjajā augsnē.