Lielākais izaicinājums autopārvadājumu nozarē ir pieprasījuma samazināšanās, kas notiek saistībā ar ģeopolitisko situāciju, jo pārvadājumi pilnā apmērā nevar notikt uz austrumiem. Tāpat autopārvadājumu nozari ierobežo Eiropas Savienības (ES) Mobilitātes pakotnes prasības, kas paredz autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz ik pēc četrām nedēļām. Vienlaikus Satiksmes ministrija ir paudusi, ka samazinās vienreizējo atļauju skaitu starptautiskajiem kravu pārvadājumiem uz Krieviju, tomēr asociācijas ieskatā vajadzētu pieturēties pie viena kopēja ES lēmuma, jo ir kopēji sankciju saraksti, kuras preces nevar pārvietot pāri robežai. Šajos gadījumos neviens tās arī nepārvieto. Savukārt, ja Latvija grib samazināt šo atļauju skaitu, tā nevar aizliegt ne lietuviešiem, ne poļiem, un citiem uz turieni braukt, tāpēc es uzskatu, ka tas ir nepareizi un ekonomiski nepamatoti. Ja ministrs īstenos virzītās ieceres par šo atļauju samazināšanu, autopārvadātājiem situācija būs smagāka un grūtāka. Pēc tam redzēsim, cik dzīvotspējīgi būs uzņēmumi un, kuriem būs jāpārtrauc sava darbība vismaz šajā jomā. Par elektroniskās rindas ieviešanu uz robežšķērsošanas vietām mēs cīnāmies jau astoņus gadus. Mēs kā asociācija paši bijām gatavi to finansēt un ieviest, bet to neviens neatļāva, jo tas ir valsts drošības jautājums. Solījumi ir jau labu laiku, bet pagaidām varam tikai cerēt, ka kādu dienu šī situācija uzlabosies. Šai rindai ir jābūt jebkurā gadījumā, jo citām blakus Latvijai esošām valstīm šī sistēma ir, un tas būtu racionāls lēmums. Attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevas likmes palielināšanos valsts budžetā problēmas vajadzēja risināt ar citādāku pieeju. Tie ir lieki izdevumi, kurus kaut kā vajadzēs apmaksāt. Ministrijai vajadzētu apsēsties pie galda ar nozaru pārstāvjiem un izrunāties, kādas ir iespējas, ko mēs varam darīt lietas labā un, kā mēs varam sasniegt mērķus. Savādāk virzieni un vīzijas, ko darīt, mainās ik ceturksni. Pagaidām nekā laba, ko pateikt, man nav. Kamēr nebūs kopējā apspriešana un plānošana, līdz tam brīdim nekas labs nenotiks.