Ir iezīmējušās piecas jomas, kurās Latvija visvairāk atpaliek no saviem tuvākajiem kaimiņiem, ar kuriem arī ir lielākā konkurence par investīcijām. Pirmā ir birokrātija. Gan dokumentu un saskaņojumu sakārtošanas dārdzība, gan ilgums. Piemēram, būvatļaujas saņemšana Latvijā aizņem ievērojami ilgāku laiku un ir krietni dārgāka, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Birokrātijas slogs tiešā veidā bremzē Latvijas ekonomikas attīstību. Otra joma ir darbaspēks. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, ekonomikas virzībai nepieciešama elastīga politika ārvalstu darbaspēka piesaistei. Ir jābūt izstrādātai kārtībai kā uzņēmējs nepieciešamo darbaspēku ātri varētu saņemt un, beidzoties darba attiecībām, šo darbaspēku veiksmīgi arī varētu virzīt ārā no valsts. Šobrīd ir apgriezta situācija – uzņēmējam ir grūti ārvalstu darbaspēku dabūt, bet, kad tas jau ir Latvijā, nav izstrādāta kārtība, kā tam doties atpakaļ vai tālāk uz citām valstīm. Trešā lieta ir energoresursu cenas. Latvijā tās ir vienas no dārgākajām reģionā un tas traucē energoietilpīgu uzņēmumu attīstībai. Latvijai nepieciešama enerģētikas stratēģija, kuras galvenie mērķi būtu enerģijas pieejamība un konkurētspējīga cena reģionā. Ceturtā lieta ir finanšu pieejamība. Mūsu uzņēmēji nedrīkst būt situācijā, ka tiem ir sliktākā finanšu instrumentu pieejamība reģionā, arī šajā jomā Latvijai jābūt konkurētspējīgai. Jārada apstākļus, kas bankas motivētu finansēt biznesu un arī projektus ar relatīvi augstāku risku. Un piektā lieta ir nodokļi. Tie, pirmkārt, ir darbaspēka nodokļi, kas ir nesamērīgi augsti. Tāpat nepieciešama nodokļu vienkāršība un speciāls regulējums mazajam biznesam. Ideja, ka visiem jābūt vienādam nodokļu slogam, reālajā dzīvē nestrādā veiksmīgi un redzam, ka arī citās valstīs mazajiem uzņēmējiem ir atšķirīgs nodokļu regulējums. Mājražotāji un mazie ģimenes uzņēmumi nespēj “pacelt” šī brīža nodokļu slogu. Ir pēdējais laiks likmes pārlikt uz eksporta attīstīšanu, privāto investīciju aktīvu piesaisti, radošo ekonomiku un cilvēkiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Arī lēmumu pieņemšanas kultūrai jāmainās, tai nav jāpaliek tikai ierēdņu kompetencē, nepieciešama biznesa cilvēku līdzdalība.