Saeima februāra sākumā par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Šis bija otrais mēģinājums ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu. Pirmajā "piegājienā" pērn decembrī Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins. Kazāku apstiprināšanai pirmajā reizē uz otro pilnvaru termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā virzīja "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie". Toreiz viņam šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvirzot savu kandidātu - Bērziņu. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu. Otrajā mēģinājumā valdošā koalīcija sākotnēji bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un paziņoja, ka kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tikmēr opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība uz prezidenta amatu izvirzīja Kazāku. Tomēr jau pēc dažām dienām valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam JV un "Progresīvie" paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku. Februāra sākumā par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".