Mežu īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdod mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, aģentūrai LETA pauda nekustamā īpašuma kompānijas "Latio" pārstāvji. "Latio" dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot 2021.gadā - ja 2020.gadā ar platību, kas lielāka par vienu hektāru, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021.gadā tas samazinājās par vidēji 15%, bet 2022.gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. "Latio" to skaidro ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieaug, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nav informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas ir senioru grupā. "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva informē, ka 2021.gadā meža cenas pieauga vidēji par 30% un atsevišķos gadījumos pat divkāršojās. Tomēr daudzi pārdevēji par to nav informēti un ir pārdevuši mežus ne tikai zem tirgus vērtības, bet nereti pat par trīs reizes zemāku cenu. Pārdevēju zināšanu trūkumu par objektīvu meža cenu apliecina arī "Latio" izsoles rīka dati - minimālais pieaugums šādiem īpašumiem bijis 10%, vidējais 20%, kamēr augstākais sasniedzis pat 320% no pārdevēja sākotnēji prasītā.