Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, maija vidū uzdeva uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM). Ministrs arī uzsvēra, ka iepriekš noslēgtos līgumus rīkojums neietekmēs. LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns aģentūrai LETA pastāstīja, ka Krauzes lēmums pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu ar LVM par vēja parku ierīkošanu valstij piederošās meža zemēs ietekmēs trīs līdz šim iesniegtos iesniegumus par jaunu izsoļu rīkošanu. Viņš norādīja, ka to iesniegumu, kuri pašlaik ir LVM lietvedībā, un uz kuriem attieksies ministra lēmums, kopējā pieteiktā izpētes platība ir aptuveni 800 hektāri. Tāpat Kalns skaidroja, ka LVM 2023. un 2024.gada izsoļu rezultātā ir noslēgusi 27 vēja parku izpētes un apbūves tiesību līgumus. Līdz šim noslēgtajos līgumos kopējā izpētes platība ir 109 000 hektāri. Kamēr nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, saņemta Aizsardzības ministrijas atļauja, iegūts AS "Augstsprieguma tīkls" pieslēgums noteiktai jaudai un pabeigta būvprojektēšana,precīzu apbūves platību nav iespējams prognozēt, minēja LVM pārstāvis. Kalns arī norādīja, ka attīstītāju interese izsolēs ir ar lejupslīdošu tendenci. Starptautiskā pieredze liecina, ka vidēji 10 -20% no projektiem nonāk no izpētes līdz būvniecībai un ekspluatācijai. Viņš prognozēja, ja, teorētiski, visi pieteiktie projekti tiktu realizēti, valsts mežos varētu būvēt ap 500 turbīnu, kas prasītu ap 750 hektāru lielu apbūves laukumu un atmežošanu.